Televizors pret pilsētu
Latvijas Televīzija (LTV) pārtrauc sadarbību ar Ventspils domi izklaides raidījumā Dziesmu sirdij rodi Ventspilī. Līdzīgu lēmumu pieņēmis Latvijas Radio (LR), kas ar Ventspils pašvaldību vairs nesadarbosies raidījuma Muzikālā banka veidošanā.
Ja šādi paziņojumi nāktu no kādu privātu mediju puses, tas nebūtu nekas īpašs - nu pārtrauc sirdsmūzikas raidījumus, jo īpašnieks varbūt ir metālists, kam šlāgeri nepatīk. Taču LTV un LR ir sabiedriskie mediji, kas tiek uzturēti galvenokārt no nodokļu maksātāju naudas. Tas šo lietu pagriež mazliet citādā gaismā.
Nodokļu maksātāji ir arī ventspilnieki, kas nupat ievēlējuši jaunu domes sastāvu, kurā atkal valdošajās pozīcijās palikusi partija Latvijai un Ventspilij ar Aivaru Lembergu priekšgalā. Ventspilnieki ir ļoti lieli nodokļu maksātāji, kas uztur ne tikai savu pilsētu, bet caur pašvaldību izlīdzināšanas fondu sponsorē arī citas skaistas pilsētas. Arī televīzija un radio lielā mērā ir par ventspilnieku līdzekļiem - ne tikai ar reklāmas naudām, bet arī ar budžeta finansēm. Televīzijas un radio raidījumu radīšanā lielu darbu ir veltījuši jo daudzi Ventspils pilsētas kultūras darbinieki un tāpat arī televīzijas un radio cilvēki - lai skatītājiem prieks.
Tagad šim dziesmu priekam ir iespļauts tieši sirdī un arī mūzika no bankas ir izlaupīta. LTV lēmumu par attiecību saraušanu ar Ventspils domi pieņēmusi pēc LTV kultūras, izklaides un bērnu satura redaktores Guntas Slogas aicinājuma. LTV vadītājs Ivars Belte interneta čivinātavā twitter vēsta: «LTV ir pieņēmusi svarīgu, redakcionāli izsvērtu lēmumu par sadarbības pārtraukšanu ar Ventspils domi. Meklēsim alternatīvus finanšu avotus!»
Gunta Sloga ir ilgi strādājusi laikrakstā Diena zem dzelžainā Sarmītes Ēlertes ideoloģiskā uzstādījuma. Kad Valdis Zatlers bija nupat kā ievēlēts par Valsts prezidentu, Sloga bija viena no divām blondajām žurnālistēm - valkīrām, kas Zatleram klupa krāgā, bļaustījās, bolījās un vēl pamanījās izmēdīt kādu kolēģi no Ķīnas. Zatlers tā pārbijās, ka drīz vien kļuva mīksts un padevīgs.
Skaidrs, ka LTV un LR vēršanās pret Ventspili ir viens no daudzajiem pasākumiem, kas jau ir bijuši un vēl būs jaunajā histēriskajā propagandas kampaņā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurai šoreiz kā iegansts tiek izmantota veca zupa - pirms septiņiem un vairāk gadiem notikušas politiķu sarunas viesnīcā Rīdzene.
Labi, nepatīk sabiedrisko mediju priekšniekiem Lembergs, gribas nodarīt viņam kādu sāpīti. Taču faktiski ir sods ventspilniekiem par to, ka viņu prāts spītīgi nepakļaujas vairāk nekā divas dekādes ilgstošajai propagandai pret Lembergu, viņi nenotic visām tām šausmu blēņām, ko ir vēstījuši mediji, LTV un LR ieskaitot. Problēma laikam ir tā, ka nav iespējams iestāstīt to, ko pilsētas iedzīvotāji neredz ar savām acīm. Viņi redz, ka Ventspils ir sakopta, ka ielās nav bedru, ka top kultūras, izglītības un sporta būves, ka pašvaldībā saimnieko kompetenti ļaudis, ka atveras jaunas ražotnes un rodas darba vietas. Bet no televīzijas un radio kastes viņiem gvelž, ka Ventspils ir baisa vieta, kur čum un mudž koruptanti.
Lai vai kā, līdz šim LTV un LR vēl turējās kaut cik solīduma robežās un antilemberga politiskā propaganda bija smalka - šad un tad pa kādam kodienam. Tagad acīmredzot kurss nosprausts uz totālu un brutālu karu. Laikam taču nupat ir beidzies tas laiks, kad LTV un LR tēloja objektivitāti un sorosistu grupējuma aģenti sabiedriskajos medijos klaji neafišēja savu politisko piederību. Bet nu redzams, ka politiski angažētais mediju establišments pats ir izlīdis ārup kā naktstārpi tumsā uz celiņa parkā.
Sabiedriskie mediji ir par visu valsts iedzīvotāju nodokļiem uzturēti, tāpēc tie nevar būt Vienotības un Jaunās konservatīvās partijas megafoni. Kā tad tie grasās dzīvot tālāk, jo nekur Latvijā tiem nav daudz draugu? Rīgā ir Nils Ušakovs, tāpat Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Jūrmalā un daudz kur citur jenotīgā liekuļpolitika vēlēšanās nav rullējusi. Ja LTV un LR domā vēl turpināt sirsnīgu dziedāšanu, būs stipri vien jāpameklē uz Latvijas kartes, kur tas novads, kurā Belti sagaidīs ar puķēm un bučām.
Diezin vai sabiedriskais medijs ir domāts tam, lai propagandētu vienu partiju un noniecinātu visas pārējās. No sabiedriskā medija gaida, lai tas būtu objektīvs un rādītu valsts kultūras un politisko dzīvi visā tās daudzveidībā un krāšņumā. Ventspils ir ļoti būtiska šā krāšņuma sastāvdaļa, un tīši ignorēt šīs pilsētas pastāvēšanu ir pats dumjākais, ko var darīt. Tas tad vairs nebūs sabiedriskais medijs, bet vienas politiskas kliķes medijs. Tad lai Belte prasa finansējumu šai kliķei vai arī uzreiz dodas to lūgt pie globālā dižblēža Džordža Sorosa vai lokālā blēža, Šveices advokāta Rudolfa Meroni. Bet sēdēt uz valsts kakla šādam medijam nav diez cik pieklājīgi.