Māris Krautmanis / Autori

Ir tāda dokumentālā filma Kam pieder šī dziesma?, ko uzņēmusi bulgāru režisore Adela Pejeva. Filma sākas Turcijā, Stambulā, pagrabiņa restorānā, kur burvīga jauniete dzied dziesmu Üsküdar’a gider İken.

Demisionējusī premjere Laimdota Straujuma trešdien LNT raidījumā 900 sekundes izteicās, ka ir ļoti maz ir bēgļu, kuri gribētu braukt uz Latviju – uz tādu zemi, kur auksts klimats. Esot kādi septiņi gribētāji, no kuriem četri atbilst tiem kritērijiem, kādus bēgļiem izvirzījusi Latvija. Vakarā LTV7 raidījumā Punkti uz i no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes PētersonesGodmanes noslēpumainajiem izteikumiem varēja izlobīt, ka patiesībā ir nevis maz, bet nav nemaz bēgļu, kas gribētu uz Latviju.

Māra Kučinska (ZZS) Ministru kabineta veidotāji ir vienojušies par krēsliem jeb, kā tagad modīgi teikt, par atbildības jomām, tāpēc var domāt, ka 11. februārī valdība jau varētu iet uz balsošanu Saeimā.

Ēnu ekonomikas apkarošana un rūpe par nodokļu iekasēšanu jau vairākām valdībām ir bijusi viena no prioritātēm, un nevar teikt, ka nekas nebūtu darīts. Viens no triecieniem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpējiem ir bijusi reversās PVN kārtības ieviešana vairākos uzņēmējdarbības veidos, kur izkrāpšana savulaik gāja pilnā sparā un valsts makam secen gāja desmiti miljonu.

Jaunās valdības veidošanas galma intrigu spēlēs nupat iestājusies tā fāze, kad strauji turbulento dinamismu nomainījusi stumdīšanās uz vietas. Partijas iesēdušās ierakumos, savilkušas «sarkanās līnijas» un priecīgas, ja var atkarot naidniekam kaut vai pusmetru augstu pauguriņu mežmalā.

Šodien premjera amata kandidātam Mārim Kučinskim (ZZS) paredzēta tikšanās ar partijas Vienotība vadību. Tā būs lielā mērā izšķirīga tikšanās, pēc kuras varēs apjaust nākamības aprises.

Laimdotas Straujumas valdības krišana sākotnēji it kā nesolīja nekādus lielus satricinājumus – bija jāveic sīks, tehnisks gājiens: nomainīt premjeri pret kādu citu un rullēt pa vecam. Taču vēji ir iegriezušies tā, ka mazā premjeru nomaiņa nav sanākusi un politiskā vide nupat ir ieberzusies dziļā krīzē un strupceļā. Aizspēlējušies ir kungi un dāmas.

Politikas debesu augstumos īsu brīdi uzspīdēja un uzreiz nodzisa Valmieras mēra, Vienotības sadarbības partneres partijas Valmierai un Vidzemei pārstāvja Jāņa Baika zvaigzne.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau pagājušajā gadā ir formulējis gan sāpīgākās problēmas valstī, gan kritērijus, kādiem jāatbilst nākamajam premjeram.

Politiķi allaž ir pratuši iepriecēt publiku ar ņemšanos un skandalēšanos, un aizvadītais gads nav bijis izņēmums.

ASV trešais prezidents Tomass Džefersons sacījis, ka vislabākā valdība ir tā, kuras ir vismazāk – proti, tāda, kas netraucē cilvēkiem dzīvot. Par Latvijas aizgājušo Laimdotas Straujumas valdību gan nevar sacīt, ka tā būtu bijusi nepamanāma un nesāpīga. Jaunajā gadā spēkā stāsies virkne likumu, kas diezgan jūtami ietekmēs ļaužu dzīvi.

Ir iestājies mulsuma un neziņas periods līdz 28. decembrim, kad partija Vienotība oficiāli paziņos, kuru personu īsti virzīs uz Ministru prezidenta amatu. Tā kā šī persona droši vien būs partijas līdere Solvita Āboltiņa, mulsums un neziņa var iestiepties garumā un turpināties arī janvārī. Noņemt Āboltiņu no trases partija vairs tā īsti nevar, jo tad jau pagalam nelāgi izskatīsies – partija nupat ir nograuzusi pati savu premjeri Laimdotu Straujumu, bet tagad arī savai Āboltiņai duncis mugurā? Tas tā kā būtu par daudz.

Varēja jau kaut kā ātrāk un vienkāršāk, taču politiķi jaunā premjera meklēšanu ir izlēmuši taisīt kā meksikāņu seriālu – pastiept garumā sāpi un asarainību.

Valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotājus plānots nodrošināt ar ziepēm, tualetes papīru, segām, apakšveļu, sezonai atbilstošu apģērbu, galda piederumu komplektu, ar gaismas avotu ar baterijām un citām precēm, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kuru šodien skatīs valdība.

Laimdotas Straujumas virziens uz demisiju bija iezīmējies jau labi pasen, taču kaut kad aptuveni ap satiksmes ministra Anrija Matīsa pēkšņo padzīšanu sākās straujš pikējums uz to, ka valdības gals ir neizbēgams un jau pavisam tuvu. Droši vien, ja Straujuma vēl mēģinātu turēties krēslā un kaut ko gaidītu, process kļūtu jau pagalam šķērms, tāpēc premjere aizgāja pati. Tas viedi darīts.

Kas kopīgs partijas Vienotība līderei Solvitai Āboltiņai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu?

Rēzeknes tiesa pasludinājusi spriedumu lietā par tā saukto Zaķa balsu pirkšanas skandālu. Saeimas deputāta Dzintara Zaķa (Vienotība) draugs Andrejs Kozulis lietā par vēlētāju balsu pirkšanu Zaķa labā attaisnots, savukārt Andrejs Sačkovskis atzīts par vainīgu un notiesāts ar nosacītu brīvības atņemšanu. Prokurors Pēteris Rutkovskis ar spriedumu nav mierā un ir apņēmies to apstrīdēt. Viņš apsūdzētajiem bija prasījis reālu cietumsodu.

Pagājušajā piektdienā notika skolotāju streiks. Nabaga skolotāji vairs nespēj paciest mūžīgos solījumus un to nepildīšanu, neskaidrību par savu nākotni, ciniski augstprātīgo varas attieksmi, hronisko nabadzību savā maciņā, kas ļauj vai nu samaksāt rēķinus un neēst, vai arī ēst, bet tad nesamaksāt rēķinus.

Latvijā streiki nav bieža parādība. Vēl retāk uz streiku savīkšas tādas cienījamas profesijas pārstāvji kā skolotāji. Viņi kaut kā jūtas neērti, ka skolēni atnāks mācīties, bet viņi pateiks – nē, šodien stundu nebūs.

Ir pagājuši divi gadi, kopš Zolitūdē sabruka Maxima lielveikala jumts un 54 cilvēki gāja bojā. Tolaik vismaz dažas dienas cilvēki bija vienoti sāpēs un dusmās. Bija kaut kas līdzīgs Atmodas laikam – cilvēki bija draudzīgi, dalījās tējā un ēdienā, neprasot par to samaksu, cilvēks cilvēkam bija draugs, latvietis krievam nebija naidnieks. Ilgas gan šīs sajūtas nebija – ātri pārgāja.

Virkne asiņainu teroristu uzbrukumu pēdējā mēneša laikā ir skāruši Turciju un Tuvo Austrumu valstis. Krievijas lidmašīnas bojāeja Sīnāja pussalā arī visticamāk ir bijis terora akts. Tagad terors ir atnācis arī uz Eiropu. Parīze tādas šausmas kā piektdien, 13. novembrī, nebija pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara.

Lielbritānijas premjere Mārgareta Tečere savulaik sacīja, ka, pat ja viņa ietu pa Temzas virsu, kritiķi sacītu, ka viņa to dara tāpēc, ka neprot peldēt. Tečeri kritizēja par nepopulāriem, bet nepieciešamiem lēmumiem.