Ne gāzēji, ne karognesēji

© F64

Premjers Māris Kučinskis ir šonedēļ daudz runājis, sniedzot intervijas plašsaziņas līdzekļiem, un daži izteikumi ir visai būtiski – tie liecina par noskaņojumu valdošajā koalīcijā, par situāciju, kāda pašlaik ir ar nodokļu reformas plāniem, par valdības un pašvaldību attiecībām pašvaldību vēlēšanu kontekstā.

Par vēlēšanām galvaspilsētā viņš Dienai saka tā: «Esošie nenoliedzami strādā ļoti profesionāli sabiedrisko attiecību jomā, pusgadu pirms vēlēšanām pret viņiem iet ar kaut kādiem brīnumpiedāvājumiem, uz ko lielu cerot, ir naivi. Es valdības koalīcijai neparedzu diez cik labus rezultātus Rīgā, un varbūt tas būs par iemeslu 2017. gada rudenī parunāt par nākotni.»

Tas ir skarbi. Premjers būtībā ne tikai jau atzīst valdības partiju gaidāmo sakāvi, bet nav pārliecināts arī par valdošās koalīcijas spēju noturēties līdz 13. Saeimas vēlēšanām. Kā gan citādi lai tulko vārdus «rudenī parunāt par nākotni»?

Finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas uznāciens ar «starta šāvienu» un «vitamīniem» jaunās nodokļu reformas plāna rāmī bija cerīgi jauks, taču tagad pavasarīgos ziediņus jau nokodušas salnas - redzams, ka ne viss ies tik skaisti, kā izskatījās. Mazinot nodokļus vienā sektorā, citā vietā rodas caurumi, un ne visai labi ir pārdomāts un aprēķināts, ar kādiem pasākumiem deficītu budžetā segt.

Valdībai ir izdevies satraukt plašas ļaužu masas ar neveiklajām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) peripetijām. Cilvēki sāka rēķināt, ka, ja stāsies spēkā pie kadastra vērtībām piesaistītā nodokļa aprēķināšana, viņu ģimenes budžeta situācija vairs nebūs savienojama ar iespēju turpmāk dzīvot savā mājokli un Latvijā vispār. Tad nu valdībai ar steigu nācās paziņot par kadastrālo vērtību iesaldēšanu. Bet tas atkal nav nācis valdības tēlam par labu, jo ir vairotas bažas, nedrošība, neticība.

Premjers izsakās, ka jūt pašvaldību lobija spiedienu un ka šis lobijs pašlaik esot tik spēcīgs kā nekad. Bet kā gan citādi? Par nodokļu reformas plāniem ir dzirdēts, ka tiks mazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir galvenais pašvaldību ienākumu avots. Otrs galvenais avots ir NĪN, kuru iesaldēs. Bet ar kādu naudu tad pašvaldības lai iztiek? Valdība tām grib uzgrūst uz kakla ļoti nepopulāro un sāpīgo skolu optimizāciju jeb slēgšanu, laurus par reformas saules pusi savākt sev un piedevām vēl atstāt bez naudas. Dabiski, ka pašvaldības spiedīs, lobēs un «vilks deķīti», kā to tēlaini formulē finanšu ministre.

Tikmēr ar joni nāk virsū pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām nu jau ir mazāk par diviem mēnešiem. Būs vietas, kur arī valdošās koalīcijas partijām gaidāmi ļoti labi panākumi, taču diezin vai tā būs Rīga. Tur jau priekšā ir monolītais Nila Ušakova un Andra Amerika tandēms, kas neko daudz neiespringst un ar prieku noskatās, kā viņu konkurenti paši sevi norok. Tā saucamo latvisko partiju kvantitāte ir patiesi iespaidīga - Vienotība, ZZS, Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija (JKP), LRA un Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, vēl arī LSDSP. Taču ar kvalitāti ir pašvaki. Visām ir tikai viens programmas punkts: «Gāzt Nilu! Nilu gāzt!» Taču kāda ir pozitīvā programma? Ko partijas darīs labāk par Ušakovu, ja padzīs viņu no Rīgas rātes kabineta ar abiem viņa kaķiem Muri un Kuzju? Piedāvājums ir pelēks un izdomas ziņā nabadzīgs. Vienotības mēra kandidāts Vilnis Ķirsis sola braukšanu sabiedriskajā transportā par 60 centiem, bet Mārtiņš Bondars (LRA, LA) braukšanu vispār par velti. Par velti ir tikai siers peļu slazdā.

Vienīgais solījums no Vienotības politiķiem, ko šī partija patiesi varētu izpildīt, ir likvidēt visus krievvalodīgos bērnudārzus. Ušakovs un Ameriks vēl varbūt varētu satraukties, ja koalīcijas partijas būtu sūtījušas uz cīniņu savus smagsvara kadrus, taču listēs būs otrie vai pat trešie sastāvi. Nu kāds tad tur var sanākt čempionāts?

Vēl tiek vicināts antikorupcijas karogs. Līdz šim šo karogu bija privatizējusi Vienotība, bet tagad ir atnākusi JKP ar gražīgo un dusmīgo bijušo KNAB izmeklētāju Jutu Strīķi priekšgalā un rauj Vienotībai šo karogu no rokām ārā.

Kamēr Ušakova pretinieki saskaldās un dalās daudzās amēbās, Valsts valodas centrs (VVC) Saskaņas labā ir paveicis daudz vairāk, nekā spētu visdārgākās sabiedrisko attiecību firmas visadvancētākie speciālisti. Aizliedzot un sodot pilsētas mēru par viņa sazināšanos ar iedzīvotājiem interneta sociālajā tīklā Facebook krieviski, VVC ir mobilizējis visus Ušakova atbalstītājus un motivējis viņus 3. jūnijā nepalikt mājās, bet iet balsot.

Vēl jau gan nav izspēlētas visas priekšvēlēšanu procesa fāzes, taču maz ticams, ka atlikušajā laikā mediju diskusijās vai saukļu un kompromatu tirgū var rasties kas tik grandiozs, lai mainītos spēku samēri. Tāpēc Kuzja ar Muri dzer pienu un mierīgi murrā.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais