Māris Krautmanis / Autori

Daudziem šajā sarežģītajā laikā neklājas viegli – ir finansiālas, karjeras, komunālas un ģimenes dzīves problēmas. Plašsaziņas līdzekļi tikmēr vēl piedevām rāda visādas šausmas no Ukrainas, Sīrijas un citām karstām murgainas vardarbības vietām, no kurienes uz Eiropu plašā straumē virzās milzīgi bēgļu bari. Tāpat pašmāju politiķi pamanās vismaz pāris reizes nedēļā pārsteigt ar kādiem nesaprotamiem gājieniem. Šo skarbo vidi ir grūti izturēt, sabiedrības psihisko veselību tā diezcik pozitīvi neietekmē.

Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) ir pamanījusies pārsteigt, negaidīti parakstot rīkojumu par satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) demisiju. Līdz šim vēl nebija tā gadījies, ka valdības vadītāja patriec savas partijas biedru. Tāpat vēsture neatminas, ka būtu bijis tā, ka neviens nevar saprast, par ko īsti atlaists ministrs. Parasti ir tā, ka kāds kritējs no krēsla kādu laiku šūpojas un šūpojas, sakrājot kritisko masu, nobriest kāds konflikts – ar premjeru vai nozari –, līdz pienāk brīdis, kad nevar vairs ministrēt. Šajā gadījumā ministrs tikko vēl bija ministrs, bet nupat jau vairs nav.

Saeima vakar sāka izskatīt nākamā gada budžeta projektu. Nekā laba no šā budžeta nav. Mediķi pie Saeimas nama protestē, jo izjūt naudas samazinājumu savos makos. Mazāk naudas nozīmē to, ka dakteri un medmāsas vairāk gudros, ka nevajag vairs strādāt Latvijā. Vairāk naudas var nopelnīt kaut kur citur – Norvēģijā vai Anglijā. No budžeta Latvijas mediķiem nav pilnīgi nekā laba.

Oktobrī partiju reitingi nav būtiski mainījušies, tomēr ir nedaudz mazinājusies Saskaņas, ZZS un Vienotības popularitāte, liecina Latvijas faktu jaunākā aptauja. Saskaņa joprojām ir līdere ar 20,5%, ZZS ir otrajā vietā ar 15,1%, trešajā vietā ir Nacionālā apvienība ar 7,9%, bet Vienotība ir ceturtā ar 7,2%. Apmēram kaut ko līdzīgu rāda arī citu sociologu firmu aptaujas.

Desmit riteņbraucēju notriekšana pie Garkalnes ir baiss negadījums. Droši vien pie vainas ir cilvēka faktors – poļu šoferis būs bijis neuzmanīgs. Riteņbraucējs ir tāds pats ceļu satiksmes dalībnieks kā auto vai motocikls. Tas, ka riteņbraucēju grupa virzās pa ceļu lēni, nenozīmē, ka tā apdzenama pavirši, nepārliecinoties, vai manevrs būs drošs.

Saeimas deputāts un Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) pirms pāris nedēļām pavēstīja, ka pērn bijuši 89 gadījumi, kad no Latvijas pilsoņu ģimenēm Lielbritānijā izņemti bērni, šogad izņemts jau 61 bērns.

Nākamajā gadā ievērojami lielāks budžeta finansējums atvēlēts Aizsardzības ministrijai, kas loģiski un saprotami.

Bērni mēdz būt ļoti nežēlīgi. Vienmēr klasē ir kāds līderis – skaistulis, stiprais futbolists, uz kuru sapņaini kūst visas meitenes. Līderim ir viņa galms – viņa draugi.

Milzīga problēma Latvijai ir nevis Sīrijas bēgļi, bet mūsu pašu sadzīve, milzīgs daudzums nejēdzību, kas padara mūsu dzīvi šepat iekš latviešiem grūtu un neciešamu. Piemēram, bija šonedēļ gadījums, kad pārdzērušies deģenerāti iebruka kāda muzikanta dzīvoklī, piekāva viņu, salauza viņam roku. Tādēļ viņš nevarēs kādu laiku muzicēt, nopelnīt sev un ģimenei naudu.

Kad valsts varenajiem nav naudas, lai dzīvotu pietiekami grezni, viņiem ir negribas samazināt izdevumus, bet paaugstināt nodokļus.

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai nedrīkstēs izmantot sabiedrisko transportu un tā pieturvietas.

Kad sociologi interesējas, kādas problēmas visvairāk satrauc iedzīvotājus un viņiem šķiet vissvarīgākās, respondenti jau divus gadu desmitus allaž kā galveno vai vienu no pašām galvenajām min veselības nozari.

Bēgļu krīze ir uzjundījusi un uzcēlusi virspusē dažas Latvijas sabiedrības domāšanas problēmas, kas neko labu par latviešiem neliecina. Bēda ir tāda, ka mēs domājam stipri vien atpalicīgi – ne nākotnes kategorijās un pat ne tagadnē, bet kaut kur pagājušajā gadsimtā, kad Hitlers murgoja par kristāldzidro asiņu āriešu rasi. Taču dabas likums ir tāds, ka viena šaura kopiena, kas pārojas tikai savā starpā, izvirst, izdzimst, kļūst konkurēt nespējīga, sirgst ar visādām slimībām – ar acu šķielēšanu, vai kā Gabrielam Garsijam Markesam Simt vientulības gados – tuvu asinsradinieku bērni piedzimst ar astēm.

Bēgļu straumes no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un Āfrikas ir radījušas milzu stresu daudzu Eiropas Savienības valstu ļaužu un politiķu prātos. Ir piemirsusies pēckara laika pieredze, kā un kas jādara, kad notiek liela apmēra tautu staigāšana. Tāpēc ir tik daudz dīvainību, daudz neloģiskas, nekonsekventas rīcības. Bēgļu dēļ ir noticis kas tāds, kas vēl nesen nebija iedomājams – atjaunota robežkontrole starp vairākām ES valstīm.

«Nespējot nodrošināt visiem bērniem vienādas iespējas apmeklēt bērnudārzu, valdība parāda savu mazspēju!» savā twitter kontā otrdien ierakstījis Saeimas deputāts Dainis Liepiņš. Liepiņš valdību sunī par to, ka tā atbalstījusi priekšlikumu no nākamā gada pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu gadījumos, ja bērnam netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, nododot šīs rūpes pašvaldību ziņā.

Eirokomisārs no Latvijas Andris Piebalgs 3. septembra LNT raidījumā 900 sekundes trāpīgi atzinās, ka bēgļu jautājums Eiropas Savienībā (ES) nav risināts iepriekšējos gados, jo tas kopumā esot raksturīgi jebkuriem politiķiem – risināt tikai tos jautājumus, kas tieši tobrīd ir sasāpējušies un degpunktā.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā pirmdien pie Augstākās radas izcēlās sadursmes starp drošības spēkiem un demonstrantiem, kas protestē pret varas decentralizāciju. Viens kārtības sargs gājis bojā, vairāk nekā 100 cietuši, vairāk nekā desmit cietuši smagi. Televīzijas kameras ir fiksējušas nepievilcīgas ainas, kā demonstranti dursta drošībniekus ar metāla stieņiem, met uz viņiem «Molotova kokteiļus». Kāds no demonstrantiem svieda uz Nacionālās gvardes karavīriem īstu kaujas granātu. Savukārt drošības spēki pret demonstrantiem lietoja asaru gāzi.

Šajā gadā 13,9 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savu māju, lai bēgtu no kara vai bada. Tiesa gan, lielākā daļa no viņiem – 11 miljoni – nekur tālu nav aizbēguši un ir palikuši savas mītnes zemes robežās. Lielākajai daļai pašreizējā dzīvesvieta ir kādas nožēlojamas telšu vai būdu pilsētas, ceļa mala, ēna zem koka, patilte.

Apzīmējumi «lops» vai «zvērs» šim gadījumam nekādi neatbilst, jo dzīvnieku pasaulē nav tādu paradumu, ka tēviņi izvarotu mazuļus. Līdz kam tādam krist spēj tikai cilvēks. Kokneses novada Iršu pagastā ģimenes iedzeršanas laikā mātes piedzīvotājs izvarojis desmit mēnešus vecu meitenīti.

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossijskije Žeļeznije dorogi prezidentā Vladimirā Jakuņinā ir vienlaik apvienojusies gan pārsteidzoša tumsonība, lielkrievisks šovinisms vēstures un politikas jomā, gan patiesi izcilas saimnieciska darbinieka, organizatora spējas. Jakuņina izpratnē baltieši sirgst ar fašismu, jo viņš kādā mākslas filmā redzējis, ka lietuviešu mežabrāļi nogalina komjaunieti, piesienot viņas kājas pie divām šmaugām koku galotnēm un palaižot vaļā.

Finansiāli un militāri atbalstot veco režīmu gāšanu Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, ASV un Eiropas Savienība ir rīkojušās bezatbildīgi un tuvredzīgi – rezultāts ir posts, haoss, ekstrēmu reliģisku fanātiķu nākšana pie varas, pilsoņu kari un ekonomikas sabrukums.

Ņižņijnovgorodā (Krievija) pirms nedēļas policija aizturēja Oļegu Belovu, kurš nogalinājis savus sešus bērnus un grūtnieci sievu. Visiem sešiem bija mazāk par septiņiem gadiņiem. Vēl Belovs tagad tiek turēts aizdomās par jaunas sievietes izvarošanu un slepkavību pērnajā gadā.