Māris Krautmanis / Autori

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam darbojasjau pailgi. Droši vien, ka šāds plāns ir pareizs, cilvēki, kas to rakstīja, ir savu darbu paveikuši godam. Taču tomēr nepamet sajūta, ka, lai cik pūļu un naudas netiktu iztērēts, pats pasākums ar reemigrāciju ir bezjēdzīgs – tas ir kā bēguma laikā nest jūru atpakaļ ar plastmasas spainīti.

Atgūstot savu valsti, dabiskas bija Latvijas sabiedrības un tās priekšstāvju solidaritātes jūtas ar citām pasaules tautām, kurām līdzīgā veidā ir problēmas ar kādu «virsvalsti».. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas politiķi daudz koķetēja ar Taivānu, kas ir atsevišķa zeme no Ķīnas. Taču tad, kad sākās Latvijas nopietnāka integrācija Eiropas Savienībā un mūsu politiķiem tika ieregulētas smadzenes, mūsu ārlietu resors pārorientējās – attiecības ar Taivānu tika sarautas, Latvija sāka draudzēties ar puskomunistisko Ķīņas Tautas Republiku, jo tā darīt priekšā pateica Briseles birokrātiskie padomdevēji.

Valdošajai koalīcijai – Nacionālajai apvienībai, ZZS, Vienotībai – ir veiksmīgi izdevies iebarot tautai mantru, ka šis ir vienīgais partiju salikums, kāds iespējams, un cita nekāda nevar būt. Tas gan tā īsti nav. Ir iespējami vairāki citi salikumi, lai izveidotu citu valdību. Neviena Saeimā pārstāvētā partija nav viendabīga, un katrā no tām iekšā notiek vārīšanās, intrigu čūskojumi, centieni pārdalīt varu. Kaisme, ar kādu sprunguļus cits citam liek vienas partijas ietvaros, dažkārt pat pārsniedz to niknumu, ar kādu partijas cīnās cita pret citu.

Lielbritānijā briest referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības, tikmēr Skotijā grasās rīkot jau otru referendumu par izstāšanos no Lielbritānijas. Grieķijā nesen notika referendums par to, vai atbalstāmas reformas, kas nepieciešamas starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Vēl referendums būs Austrijā.

Pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt rudenī, aģentūrai LETA stāstījusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) padomniece Daiga Holma. «Labprātīgi piespiedu kārtā» uzņemtie bēgļi gan ir tikai piliens no tā rūgtā biķera, kas jādzer Eiropas Savienībai kopumā.

Liepājas tiesas spriedums tēvam un dēlam, kuri ilgstoši veica netiklas darbības ar mazu meitenīti, ir izsaucis sabiedrības sašutumu un iedzīvotāju protesta demonstrāciju pie tiesas nama.

Pēc 12. Saeimas vēlēšanām izcēlās skandāls ar balsu pirkšanu deputātu kandidātu labā, un pašlaik tiesu vara turpina vētīt, kas, ko, kur un kam par labu pircis. Saistībā ar balsu pirkšanu Saeimas deputāta Dzintara Zaķa (Vienotība) labā Latvijas tiesas pašlaik izskata trīs krimināllietas, kur darītāji tiek apsūdzēti, bet pats Zaķis figurē tikai kā patiesā labuma guvējs.

Bijušajai Floridas Centrālās Aerokosmiskās akadēmijas pasniedzējai, 30 gadu vecajai Dženiferai Fičterei šā mēneša sākumā tiesa piesprieda 22 gadus cietumā par skolēnu pavedināšanu.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki kā jau allaž bija ilgi un satraukumpilni gaidīti, dalībnieki tiem bija rūpīgi gatavojušies, izturējuši stingrus atlases konkursus, tāpēc dziedāšanas un dejošanas mākslinieciskais līmenis bija augsts.

Šonedēļ pie darba ir ķēries jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pirmajā runā Saeimas sēdē Vējonis pauda apņēmību strādāt tā, lai viņa darbs sekmētu valsts attīstību – lai cilvēki kļūst pārtikušāki, patriotiskāki, laimīgāki, drošāki. Vējonis cer uz sadarbību ar visiem Latvijas politiskajiem spēkiem, sola būt partijiski neitrāls, ir apņēmies «palīdzēt pārvarēt to «ierakumu mentalitāti», kas bieži valda mūsu politikā un sabiedrībā». Tur nav ko piebilst, ne atņemt – tik tiešām ir par daudz iekšējas kašķības un par maz sadarbības, kad par vai pret kaut ko jāpacīnās uz āru.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien noliek savas pilnvaras, lai dotu amata vietu jaunajam prezidentam Raimondam Vējonim. Bērziņa prezidentūras laikā ir bijis daudz gan iekšpolitisku, gan ārpolitisku satricinājumu, kuros viņam ir bijis jāizturas kā Latvijas Republikas pārstāvim ar stāju un viedu sakāmo.

Politiskais spēks, kas savulaik sevi sauca par Jauno laiku, bet vēlāk, notiekot dažādām kolīzijām un apvienojoties ar mazākiem politiskiem grupējumiem, pārsaucās par Vienotību, no sākta gala ir lietojis pret saviem konkurentiem diezgan skarbas metodes – izmantojis tiesībsargājošajās iestādes un specdienestus, valstiskās, nevalstiskās un ārvalstiskās organizācijas, angažētus propagandistus privātajos un sabiedriskajos medijos, lai apsūdzētu, izsekotu, diskreditētu un apsaukātu pretinieku.

Eiropas Savienība 22. jūnijā pagarināja sankcijas pret Krieviju līdz 2016. gada janvāra beigām, uz ko Krievija, protams, ir pagarinājusi savus atbildes soļus – embargo pret Rietumu pārtikas precēm.

Mediķi var braukt uz Norvēģiju un strādāt tur par ārstiem un medicīnas māsām, skolotāji var braukt uz Angliju strādāt kādu fizisku darbiņu – par pastniekiem vai pie konveijera, vai par apkopējām, kareivji var pieteikties franču ārzemnieku leģionā, kur labi maksā. Visiem, kas ir darbspējīgā vecumā un pie veselības, ir kāda izeja, ja nabadzība jau kļuvusi neizturama.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir ārsts, farmaceits, bioloģijas doktors. Kā uzņēmējs Belēvičs 1993. gadā izveidoja Saules un Mēness aptieku tīklu, kopā ar sievu Viju izveidojis arī pirmo privāto zāļu vairumtirgotavu, izveidojis arī klīnisko laboratoriju Centrālā laboratorija.

Kādā jaukā jūnija rītā Saeimas deputāts Šadurskis rezignēti raudzījās uz savu putekļiem un zirnekļu tīkliem klāto portreju un klusiņām ievaidējās: «Neviens mani vairs neatceras, neviens mani nemīl. Pat krievvalodīgie skolēni, kas savulaik mani lamāja par Melno Kārli, ir mani aizmirsuši. Nu no kurienes tāds negals?»

Saeima 3. jūnijā ar 55 balsīm par atbildēja uz sabiedrību ilgi tirdījušo jautājumu – kurš būs prezidents? Tagad jautājums ir: «Kāds prezidents būs Raimonds Vējonis?» «Laikam vispirms būs jāierauj,» bija Vējoņa pirmie vārdi pēc ievēlēšanas.

Jau rīt Saeimas darba kārtībā Latvijas Republikas prezidenta vēlēšanas.

Pagājušajā gadā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aizliedza iebraukt Latvijā dziedātājiem Josifam Kobzonam, Valērijai un Oļegam Gazmanovam. Latvija pievienojās ES sankciju kopkorim pret Krieviju.

Vakar Rīgā sākās un šodien beigsies Austrumu partnerības samits, kura dēļ galvaspilsētas iedzīvotājiem jāpiecieš dažas pārvietošanās neērtības – viss centrs, lidostas apkaime un Pārdaugava ap Nacionālo bibliotēku ir tik partnerīgi apsamitota, ka ļaudis sastrēgumos kavē darbu nevis minūtes, bet stundas. Bet nu drošības pasākumi svarīgāki, jo Rīgā uzturas pustūkstotis daudzu valstu augstu amatpersonu un valstu vadītāji.

3. jūnijā īpašā Saeimas ārkārtas sēdē notiks aizklāta balsošana par nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Rīgas apgabaltiesa piektdien pasludināja saīsināto spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā, septiņiem apsūdzētajiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Piecas personas attaisnotas, bet viena atbrīvota no kriminālatbildības. Spriedums ir padevies skarbs, tāpēc dažu notiesāto sejas izskatās sašokētas. Bija cerējuši, ka pēc tik daudziem gadiem un tik murgainas tiesāšanās tiesnesis būs maigs un ļaunākajā gadījumā iedos nosacītu sodu.