Grīdas krāsa skaistajām durvīm
Kad 28. februārī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola nāca klajā ar savu nodokļu reformas plāna rāmi, ļaudis to uztvēra ar lielām gavilēm – beidzot stīvais valdības ķermenis ir spējis dzemdināt kaut ko dzīvu un cerīgu! Ministres iniciatīvas slavēja tie, kas parasti ir zvērīgu kritiķu lomā, pat parlamenta opozīcija pirmajās dienās neko sliktu neteica. Jo vecā nodokļu sistēma jau sen ir kļuvusi nederīga – tā ir nemitīgi grozīta un lāpīta tā, ka atgādina izjukušu, blusainu suņa deķīti. Nav tur vairs kādas pēctecības, prognozējamības un stratēģiska virziena. Jau tāpēc vien pats laikmets brēc, ka vajag jaunu nodokļu sistēmu.
Mnistre pastāstīja, ka paredzēts no 23% uz 20% samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), trīskāršot neapliekamo minimumu, pacelt minimālo algu par 50 eiro, piemērot nodokļu atvieglojumus uzņēmumu reinvestētai peļņai un reformēt mikrouzņēmuma nodokli. Šīs pārmaiņas kvēli atbalstīja uzņēmēju organizācijas, uzsverot, ka bez tām Latviju, beidzoties ES fondu finansējumam, sagaidot stagnācija.
Taču nupat atkal valdības locekļu izteikumi, ieceres un rīcība liek domāt, ka ir ambiciozi iebraukts ar mazu laiviņu jūrā, bet komandai nav ne kartes, ne kompasa, ne buru, lai aizkļūtu līdz kādam jaunam krastam. Nav saprotams, kāds tad īsti ir mērķis un ko iecerēts sasniegt ar reformu? Finanšu ministrija, ministre un premjers skaidroja, ka galvenais ieguvums jaunajam plānam būšot valsts konkurētspēja, ka tas ir «starta šāviens», «vitamīni tautsaimniecībai», «nodokļu revolūcija». Tas būtu jauki, taču, samazinot, piemēram, IIN, vismaz pirmajā laikā samazināsies arī pašvaldību ieņēmumi, jo šis nodoklis ir tām galvenais ieņēmumu avots. Taču funkcijas un izdevumi pašvaldām nesamazināsies. Kaut kā vajadzēs šo iztrūkumu tām kompensēt vai pārkārtot visu valsts un pašvaldību saimniecību tā, lai pašvaldības neciestu.
Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ne tikai kļūst jau ļoti jūtams mājsaimniecību budžetā, bet tā apjomu kāpums nāk virsū kā melns mākonis, radot bažas un izmisumu, ka nodoklis drīz kļūs nesamaksājams. Tāpēc tauta vāca parakstus, lai NĪN tiek atcelts vienīgajam mājoklim. Taču Ministru kabineta komiteja šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Tā vietā paredzēts uz laiku iesaldēt kadastrālās vērtības. Tas mazliet nomierina, taču nākamība ir nesaprotama - tagad iesaldēs, bet kaut kad atsaldēs, un, kas būs tad, kad atsaldēs?
NĪN līdzīgi kā IIN ir otrs ļoti būtiskais pašvaldību ieņēmumu avots. Pašlaik pašvaldības var visādi manipulēt ar NĪN iekasēšanu, sniedzot atlaides mazaizsargātām ļaužu grupām. Tiesa gan, šī atlaižu piemērošana ir visai sarežģīta un tā ir arī kā šaušana pašai sev kājā - visa nauda, ko pašvaldība neiekasē kā NĪN, tai ir zaudējumi, ko tā nevar lietot ielu bedru vai skolu jumtu lāpīšanai. Vai pamazām neveidojas situācija, kad ļaužu dusmu mucas par augsto NĪN gāzīsies uz pašvaldībām, bet «labā valdība» rādīs uz tām ar pirkstu, ka tās pie visa vainīgas?Tā tomēr vispirms ir valdība, kurai rokās likumrades instrumenti un kurai jāparūpējas, lai milzīgi augošās kadastrālās vērtības dēļ masveidā nerodas iedzīvotāji, kas nespēj samaksāt NĪN un tāpēc spiesti doties projām uz Angliju.
Ir burvīgi, ka tiks atcelts nodoklis uzņēmumu reinvestētajai peļņai. Tas tad laikam domāts, lai radītu tīkamāku vidi rosībai un investīcijām. Taču, ko nozīmē finanšu ministres aizdomīgie izteikumi, ka vajadzētu atcelt samazināto nodokli viesnīcu pakalpojumiem? Jo Pasaules banka (PB) analizējusi Latvijas nodokļus un sacījusi, ka neredz vajadzību viesnīcām piemērot samazināto PVN likmi. Vai ar šādiem gājieniem varēs iegūt budžetā to naudu, kuras trūks dēļ IIN samazinājuma?
Viesnīcas ir valsts vizītkarte un tūrisma nozares mugurkauls. Tuvajās kaimiņvalstīs, ar kurām Latvijai jākonkurē, PVN viesu izmitināšanai ir zemāks. Latvijā PVN viesnīcām pašlaik ir 12%, bet, ja to pacels līdz 21%, tā būs otra augstākā likme ES. Slēgtas un neadekvāti dārgas viesnīcas diezin vai būs «vitamīni», ar ko veicināt konkurētspēju un investīcijas. Pat, ja šāda Finanšu ministrijas ideja netiks realizēta, kaitējums jau ir nodarīts, jo uzņēmēji redz, ka «starta šāviens» atskanējis no kaujas pistoles un tēmēts pa viņiem.
Kas tā ir par ligu mūsu valdībai - vispirms iepriecināt, bet pēc tam sākt pašai visu saķēzīt? Tas ir kā ielikt mājai skaistas, jaunas, gaumīgas durvis, bet pēc tam tās nokrāsot ar atbaidošu zilu grīdas krāsu. n