Kārlis likvidators
Par spīti Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studentu un pasniedzēju protestiem, lūgumiem un asarām, valdība ir izlēmusi RPIVA likvidēt, pievienojot to Latvijas Universitātei. Akadēmija beigs pastāvēt 1. oktobrī.
Izglītības ministram Kārlim Šadurskim šajā valdībā šī nav pirmā reize, kad viņš iznāk uz nozares skatuves ar saviem lēmumiem, bet izglītības darbinieki pauž lielu neizpratni un kritiku. Šadurskim labi padodas kaitināt un šokēt jau kopš 2002.-2004. gada, kad viņš bija izglītības ministrs Einara Repšes valdībā un par centieniem ieviest plašāku latviešu valodas lietošanu mazākumtautību skolās ieguva iesauku Melnais Kārlis. Tolaik Šadurskim mati bija melni, bet tagad ir sirmi, tāpēc viņu var dēvēt arī par «Balto Kārli». Tas gan ministra raksturu nav mainījis - viņš ir īpaši spītīgs un, ja ko ir ieņēmis galvā, tad dur tikai uz priekšu, nekādus iebildumus neklausoties. Kad atklājās, ka ar skolotāju algu reformu kaut kas nav īsti kārtībā un ir skolotāji, kas saņem pat mazāk nekā pirms reformas, Šadurskis centās novērst uzmanību no sevis paša un ministrijas neizdarībām un bruka virsū Rīgas domei.
Bet nu tad tagad ministram ir izdevies savu ideju izstumt cauri relatīvi strauji un viegli. Pēc triju mēnešu publiskām diskusijām un trim stundām diskusiju Ministru kabineta sēdē valdība akceptēja Šadurska ieceri par RPIVA likvidāciju. Augstskolas vadība tagad jūtas tik ļoti izreiderēta, iekarota un samīdīta, ka RPIVA rektore Daina Voita pirmajā brīdī pat nekomentēja valdības lēmumu un nesacīja, vai meklēs vēl kādas iespējas pret savas augstskolas likvidāciju pretoties tiesiski vai arodbiedriski.
Kāpēc Šadurska cirvis tā ķēris tieši RPIVA, tas ir diezgan neskaidrs jautājums, jo ir jau valstī arī citas augstskolas, kuras varētu apvienot. Taču likvidē RPIVA - nebūt ne sliktāko augstskolu. Loģiski būtu tagad gaidīt līdzīga likvidāciju un apvienošanu viļņa turpināšanos, taču Šadurskis, kā var noprast, tālāk iet vismaz pagaidām negrasās un nav viņa plānos kaut ko vēl apvienot. Vidējās un profesionālās skolas varbūt jā, bet augstskolas vairs nē.
Studentiem un pasniedzējiem ir apsolīts, ka viņi no pievienošanas LU necietīs - studiju maksa būs tāda pati, kā bija, mācību programma arī būs kvalitatīva. Pasniedzējiem arī neesot jābēdā. Tas skan jauki, taču studenti un pasniedzēji netic solījumiem. Vispār jau ļoti liela ir sabiedrības neuzticēšanās valdībai, un te tā spilgti izpaužas. Lai gan pašlaik pagaidām jau vēl nevar teikt «hop». Varbūt tiešām ar RPIVA likvidāciju un pievienošanu LU viss beigsies labi.
Šadurskis ir liels asprātis un reizēm ar savu aso mēli šauj pār strīpu. Tāpat arī diskusijās par RPIVA viņš sarkastiski uzbrauca ministriem, «kas nelasa dokumentus». Ar to tad viņš tā kā uzsvēra savu pārākumu pār koalīcijas partneriem. Diezin vai šāda lekšanās partneriem patika. Tomēr Šadurska iniciatīvas beigās guva valdības atbalstu - arī tie ministri, kas nelasa dokumentus, izglītības ministra ideju atbalstīja.
Kāpēc tad īsti Izglītības ministrijai vajadzēja veikt tādus varas darbus pret RPIVA? Tur būšot liels ietaupījums - pat miljoni. RPIVA apgūstamie studiju virzieni pārklājas ar LU un citu augstskolu programmām, līdz ar to optimāli būšot to visu optimizēt. Lai nu tā būtu!
Nekad gan nevar tā iepriekš labi paredzēt, vai šādas straujas kustības izglītības sistēmā dos pozitīvus augļus. Ir arī pagalam neveiksmīgi gadījumi, piemēram, ar Policijas akadēmiju. Kad 2010. gadā to likvidēja, varas vīri nebēdnīgi svilpoja, ka viss būšot kārtībā - tās pašas zinības, kuras jaunie policisti ieguva Policijas akadēmijā, viņi iegūšot Valsts policijas koledžā un LU. Taču realitāte ir izrādījusies nelāga - ir milzu caurums jauno policistu izglītošanā. LU gan sniedz juridisku izglītību, taču nedod to specifisko zināšanu arsenālu, kas nepieciešams policistam. Līdz ar to noplicinās tiesībsargājošo iestāžu kadru rindas, pazeminās viņu izglītības līmenis un viņu veiktās izmeklēšanas kvalitāte, kad viņi jau sāk strādāt profesijā. Jācer, ka ar RPIVA likvidāciju tik liela kaitējuma valstij nebūs.