Svaigi gurķi no pērnās mucas

Dālderis, Čigāne, Viņķele, Judins un Loskutovs pamet partiju Vienotība, ceļā viņi sastop bijušo ekonomikas ministru Pavļutu, pasauc līdzi par atbalstītājiem dažus zinātniekus un garīdznieku, un jauna partija gatava! Jaunais politiskais spēks jau gatavojas savam partijas oficiālās dibināšanas kongresam.

Ļaudis tagad kasa pakaušus un gudro, kas tad īsti te notiek? Jaunie censoņi savā manifestā Mēs esam PAR visvisādi apvingro visnotaļ pozitīvo būšanu par - par brīvu cilvēku, par visiem pieejamu sabiedrisko veselības aprūpi, par saliedētu sabiedrību utt. Tas ir jauki. Acīmredzot ir uzķēruši tādu lietu, ka pirms pašvaldību vēlēšanām visas tā saucamās latviskās partijas pulcējās zem karoga pret - draudēja gāzt Rīgas mēru Ušakovu, bet piemirsa pastāstīt, par ko tās ir un ko darīs labāk par valdošo galvaspilsētas varu. Tas izrādījās greizs ceļš, un Saskaņa/GKR palika vinnētājos. Manifestēt sevi par ir principā viedi, jo cilvēki cenšas sevi ieprogrammēt konstruktīvam darbam, skatīties nākotnē, meklēt sevī un piedāvāt citiem idejas. Tiesa gan, manifestā ir daudz frāžaina ūdens, pretrunīgu vai mīklainu, līdz galam nenoformulētu domu. Piemēram, kas domāts ar «slaidu valsts pārvaldi» vai ar «līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā»? Bet nu labi, cilvēki ir centušies. Ja nebūtu zināms, kas šie ir par politiķiem, kas dibina jauno spēku, varētu pat noticēt. Bēda, ka visa plejāde jauno ir politikā jau sen burzījušies personāži, kas ir runājuši, balsojuši, rīkojuši. Diezin vai pērn mucā ieskābētais gurķis tirgū sevi varēs pārdot par svaigu gurķīti.

Tā kā partijas dibinātāju līdzšinējais uzvedības modelis ir zināms, grūti noticēt, ka turpmāk viņi darbosies kaut kā principiāli citādi nekā līdz šim. Diezin vai cilvēki, kas ilgi un cītīgi grāvuši, piepeši sāks būvēt. Jo, raugi, pirms 800 gadiem līvi un zemgaļi ne reizi vien pieņēma kristīgo ticību, bet pēc tam to mazgāja nost Daugavā. Vācu krustnešu leksiskajā diskursā tas bija «tāpat kā suņi atgriežas pie saviem vēmekļiem, tā arī viņi atgriežas pie saviem vecajiem elku dieviem».

Dālderis, piemēram, ir karjerists, kam neko nenozīmē pārbēgt atkal no grimstoša kuģa uz perspektīvāku projektu. Čigāne ir politiskas kvēles naivuma etalons, kam sakāpinātas emocijas atņēmušas spēju racionāli ko apdomāt. Juristi Loskutovs un Judins dzīvo tādā kā nemitīgā cīņā starp savu iekšējo juristu, kas viņi ir pēc izglītības, un populistu, kas partejiskas viendienas nepieciešamības dēļ grauj tiesību pamatus un sacer «nelikumīgus likumus». Savukārt Viņķele dažkārt spēj būt nepopulāra. Bet nu tik ļoti, ļoti nepopulāra ar cinisku izteiksmes veidu, ka savā toksiskumā var sacensties ar Āboltiņu.

Jaunais politiskais spēks sevi nosauc par centrisku, proeiropisku, liberālu spēku. Liberāls? Varbūt jā, jo vismaz vienā politiskā darba virzienā Vienotību pametušais piecnieks ir bijis liberālāks par pārējo Vienotību - tas ir jautājumos par tādām skaudrām lietām kā bēgļi, seksuālās minoritātes un tamlīdzīgām tolerantībām. Vienotības vadība, jūtot, ka elektorāts ir nikni noskaņots pret ideju, ka Latvijā varētu tikt uzņemti bēgļi, sāka visādi laipot un pīties pretrunās. Turpretī no Par tad var sagaidīt, ka šajā ziņā tā būs godīgāka - ja jau par eiropiskām vērtībām, tad par tām konsekventi.

Kas attiecas uz liberālismu ekonomiskajā politikā, tad diezin vai šie ir tie politiķi, kas saucami par liberāļiem. Pavļuts varbūt jā, bet ne Vienotību pametušais piecnieks, kas jo bieži retorikā un balsojumos ir bijis izteikti kreiss. Tad varbūt tur tas centriskums? Par būs saldrūgta, skābsāļa kreisi liberāla partija un tāpēc ieņems politiskā spektra centru?

Pēc jaunas partijas politiskā situācija jau sen brēc - pieprasījums ir. Taču diezin vai Par būs tas skaistais jaunais spēks. Drīzāk tā ir kārtējā manipulācija ar elektorāta prātu. Vienas vecās Vienotības vietā tagad ir veselas trīs Vienotības - vecā, jaunā (Jaunā konservatīvā partija) un pavisam jaunā Par. Izvēlies nu, kuru konfekti gribi! Taču, kad konfekšu papīrīšus attin vaļā, iekšā atrodami apmēram vienādi brūnā garduma gabaliņi - tie paši ideologi, propagandisti, naudas maki. 13. Saeimas vēlēšanas šīm partijām būs tāda kā sporta olimpiāde starp viena uzņēmuma dažādu filiāļu komandām. Un uz korporatīvu ballīti arī šie spēki cer - uz to, ka vakarā būs torte, ko dalīt.