Sudrabai kniepadata uz krēsla

Parlamentārā izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000811 ir noturējusi jau vairākas sēdes, taču ir tur viena liela bēda tiem ļaudīm, kas ar gudru ziņu ir uzspieduši Saeimai šo komisiju izveidot: nu nemaz neiet tik skaisti, kā bija iecerēts.

Iecerēts bija, ka komisija būs vieta, kur vienos vārtos varēs rīkot orveliskas naida stundas pret politiskiem konkurentiem; palīdzēt nesen vēl marginālajam žurnālītim Ir noturēt ar Rīdzenes sarunu publikāciju uzkāpināto tirāžu; iebiedēt jauno KNAB priekšnieku, ka, ja viņš nebūs paklausīgs, tad arī viņu ņems priekšā; devalvēt pašreizējo ģenerālprokuroru līdz «Kangaru advokātam» un, protams, turpināt sabiedriskās domas atprātošanu, uzturot mītu, ka sūra dzīve ļaužiem tāpēc, ka visu valsti nozaguši trīs oligarhi.

Varbūt tiešām valsti kāds ir nozadzis? Tādā gadījumā jānosaka, kurš, kad un kā iebāzis valsti maisā un aiznesis. Varbūt ir slikti veikta pirmstiesas izmeklēšana krimināllietā Nr. 16870000811? Vajadzētu noskaidrot, kas ir slikti veicis izmeklēšanu. Varbūt vajag kādas idejas likumdošanā, lai tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāte turpmāk uzlabotos?

Taču, piemēram, tādu komisijas locekļu kā Lolita Čigāne un Andrejs Judins galvenais darbs ir nevis noskaidrot patiesību, bet pievilkt komisiju klāt jau iepriekš sacerētiem secinājumiem. Viss, kas kaut mazliet neatbilst scenārijam, izraisa dusmas. Visvairāk jau nepatīk pati komisijas vadītāja Inguna Sudraba.

Bijusī valsts kontroliere, tagad Saeimas opozīcijas partijas No sirds Latvijai līdere Sudraba komisijā dod vārdu dažādu viedokļu paudējiem, atļauj, ka sēdēs izskan tādi fakti, kas nepavisam nesaskan ar Kustības Par!, Vienotības, Jaunās konservatīvās partijas un vēl dažu partiju politisko un leksisko diskursu. Nu un tad, protams, par to attiecīgi saņem.

Jau pašā sākumā Judins un virkne Vienotības frakcijas deputātu, kas tagad jau aizbēguši uz Kustību Par!, vērsās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, mudinot vērtēt Sudrabas kļūšanu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju. Toreiz deputāti norādīja, ka šis gadījums jāizvērtē, jo Sudraba esot minēta tā dēvētajās oligarhu sarunās saistībā ar «iespējamu trešās valsts prettiesisku ietekmi uz Latvijas politisko procesu». Ētikas pārkāpumi Sudrabas kļūšanā par komisijas vadītāju netika saskatīti, un tas ir loģiski. Jo kas tad patiesībā ir šī «iespējamā trešās valsts prettiesiskā ietekme», par ko bija tik liels satraukums?

Esot bijis tā, ka pirms septiņiem vai vairāk gadiem uzņēmējs Viesturs Koziols privātā sarunā ar politiķi Aināru Šleseru sacījis, ka Sudraba jāliek par premjeri, jo tas Maskavā nolemts. Šausmas!

Kas ir Koziols? Vai Putins un Medvedevs viņam zvana un stāsta, kas Maskavā nolemts? Lieciet lietā iztēli un iedomājieties sevi Sudrabas vietā! Jūsu kaimiņš otram kaimiņam pie garāžām pastāstīs, ka jūs esat pasaules masonu sazvērnieks, citplanētietis un kanibāls, un ar to jūsu reputācija būs sagrauta.

Tomēr šis absurdais arguments, ka Sudraba «minēta Rīdzenes sarunās», neliedza visādu krāsu politikāņiem pat vairākas nedēļas vispēdējiem vārdiem apsaukāt Sudrabu. Šajā neglītajā riešanā aktīvi piedalījās ne tikai suņu būdas aktieris Artuss Kaimiņš, bet pat lēdijas Solvita Āboltiņa un Ināra Mūrniece.

Tagad virkne komisijas locekļu pār vari cenšas panākt, lai Sudrabai piemetas nervu tiks. Ja ne citādi izdodas traucēt strādāt, tad sarūpēt viņai visādas lamatas, pie pirmās iespējas izmanto pat vissīkāko birokrātisko kļūdiņu, lai to paceltu un uzpūstu pat līdz kriminālam zilonim. Čigānes palīgs Gatis Lapiņš vērsies Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamu nepatiesu ziņu sniegšanu izmeklēšanas komisijai. Laikam tas ir par to, ka Sudraba parakstījusi komisijas sēdes protokolu, kurā norādīts, ka viņai ir pielaide valsts noslēpumam. Bet kas tad Sudrabai būtu jāparaksta - ka viņai nav pielaides? Sudrabai līdz šim ir bijusi pielaide, un viņai nav pamata domāt, ka tā viņai būtu atņemta. Nabaga Valsts policija, kurai jānodarbojas ar šādām blēņām!

Tikmēr Judins staigā pa mediju telpu un apsūdz Sudrabu, ka viņa sniegusi nepatiesu informāciju komisijas mājaslapā. Komisija neko neesot secinājusi, bet mājaslapā rakstīts «secināms». Nu tas ir, kā un kurš uz to skatās - vieni spēj secināt, bet ir arī tādi, kas nespēj neko secināt.

Tiek darīts viss, lai Sudrabai radītu nepārtrauktu diskomfortu, lai viņa justos kā skolotāja, kurai jāskatās, vai puikas nav viņai uzlikuši uz krēsla kniepadatu vai nosmērējuši muguru ar krītu. Komisijas darbs tiek grauts, bet beigās visu vainu par necilajiem rezultātiem uzvels Sudrabai. Nepatīkama ir arī forma, kā tas tiek darīts - tas ir ne tikai politisks ostarkisms, bet arī prasta ņirgāšanās par Sudrabu, pazemošana. Un viss tikai par to, ka viņa nav paklausīga.