Lai arī Latvijā automehāniķus apmāca vairāk nekā 25 profesionālās skolas un grupas izdodas nokomplektēt bez īpašām grūtībām, darba devēji novērojuši, ka līdz sekmīgam mācību finišam nonāk un reālam darba tirgum gatavi ir mazāk par pusi skolēnu. Tas savukārt rada arvien pieaugošākas bažas par šo speciālistu pietiekamību nākotnē. Jau tagad vakances aizpildīt ir problemātiski.
Pērnais gads Laurim Fišeram bija ļoti ražens un darbu piesātināts – viņam kopā ar domubiedriem izdevās nodibināt trīs uzņēmumus, kuriem nepilna gada griezumā izdevies izdzīt dzīvotspējīgus asnus. Viņš secina, ka pievērsies sava biznesa kaldināšanai, jo līdz tam ierastās astoņu stundu garās darba dienas vienā uzņēmumā viņam šķitušas par garlaicīgu.
«Ķīniešu valodas apguve ir vienkāršāka nekā, piemēram, krievu valodas,» uzskata Laimonis Rozenbergs. Viņš ķīniešu valodu apgūst četrus gadus un savas zināšanas teicami apliecina dažādās sacensībās un runas konkursos. Laimoņa ievērojamo progresu ķīniešu valodas apguvē atzinīgi novērtēja arī konkursā Ķīniešu valodas tilts vidusskolēniem, jaunietim balvā pasniedzot iespēju bez maksas pusgadu ķīniešu valodu apgūt kādā no Ķīnas augstskolām.
Sabiedrībā ir iesakņojušies priekšstati, kuras profesijas ir vairāk piemērotas vīriešiem un kuras sievietēm. Un darbs apsardzē tiek uztverts kā tipiska vīriešu profesija, šim apgalvojumam piekrīt Koblenz Drošība apsardzes darbiniece Ina Astasina, vienlaikus norādot, ka sievietes šajā darba specifikā var ienest gaišumu, turklāt nereti ir atbildīgākas par stipro dzimumu.
Vairāk nekā 50% jauniešu piekristu strādāt par atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu, liecina portālā cvmarket.lv apkopotie darba meklētāju dati.
Darba devēji, kuri piedalās kvalifikācijas eksāmenu norisē, no profesionālajām skolām saņem gana tiešus norādījumus par vēlamajām atzīmēm – uz šo neizskausto tendenci norāda vairāki uzņēmumu pārstāvji un eksperti. Tas savukārt rada bažas, vai skolas absolvents patiesi var saukties par profesionāli un nākamajā darbavietā demonstrēt kvalitatīvas prasmes un zināšanas apgūtajā specialitātē.
Pēc nepilna mēneša – 11. februārī – notiks ikgadējā Ēnu diena, kad dažādu speciālistu darba solim līdzi sekos zinātkāri skolēnu acu skati, šajā dienā jauniešiem arī pašiem būs iespēja iejusties izvēlētā profesionāļa ādā, lai jau laikus gūtu priekšstatu, vai interesējošā arodā varētu aizritēt arī viņu darba dienas nākotnē. Skolēnu reģistrēšanās dalībai pasākumā ilgs līdz 4. februārim.
Aizvadīto 2014. gadu aptaujātie uzņēmumu pārstāvji raksturo kā gana veiksmīgu – izdevies palielināt apgrozījumu, tirgū palaisti jauni produkti un īstenotas citas uz uzņēmuma attīstību vērstas aktivitātes. Lielas apņemšanās izvirzītas arī 2015. gadā, taču vairākums atzīst – pieaugošais darbinieku deficīts šos plānus var koriģēt.
Uz apsolīto zemi pirmie ienāk prātā, verot AS Laima (NP Foods grupa) durvis. Piena upes gan nesanāk redzēt, taču šokolādi dažādās variācijās un sagataves stadijās gan. Viesošanās šoreiz notiek nodaļā, kur top asorti, un viens no šīs nodaļas atbildīgajiem amatiem uzticēts Lidijai Tkačovai – viņa tur roku uz konfekšu ražošanas pulsa.
Atbildi uz jautājumu par savu nākotnes profesiju tikai retais skaidri zina jau pamatskolā, lielākoties drudžaina atbildes meklēšana sākas līdz ar izlaiduma tuvošanos.
Katru gadu arvien vairāk augstskolu un koledžu savas durvis studētgribētājiem atver arī ziemā. Aktīvākais ziemas uzņemšanas laiks 2014./2015. akadēmiskajā gadā sāksies nākamā gada janvārī un ilgs vienu mēnesi. Turklāt dažās augstskolās studijas iespējams uzsākt arī budžeta grupā. Izglītojamos gaida arī profesionālās skolas.
Modes, dizaina, kosmētikas, kokapstrādes, rotaslietu, suvenīru, pārtikas ražošanas, tūrisma nozare – tās ir tikai dažas no jomām, kur savas uzņēmējspējas vēlas pārbaudīt skolēni. Ar savu produkciju vai pakalpojumu viņu plašāku publiku iepazīstināja ikgadējā Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Ziemassvētku gadatirgū.
Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%, liecina CVOnline veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumu.
Pārliecība par savām digitālajām prasmēm un spēja modernās tehnoloģijas jēgpilni iekļaut mācību stundās, lai vairotu skolēnos motivāciju mācīties – šos kā būtiskākos ieguvumus pēc dalības bezmaksas digitālajā apmācību programmā Samsung skola nākotnei norāda Rīgas 6. vidusskolas skolotāji, kuri projektā triumfēja, balvā iegūstot 10 000 eiro digitālo ierīču iegādei skolā.
Šomēnes kinoteātris Splendid Palace kļuvis par mājvietu vairākiem krāšņiem kino notikumiem, piedāvājot daudzveidīgu kino programmu un tikšanos ar izcilām kino personībām. Svētku kulminācija notiks 13. decembrī, kad kino mīļiem būs iespēja klātienē piedzīvot gaidītāko Eiropas kino gada notikumu – Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremoniju.
Ir jānomainās vismaz divām paaudzēm, lai stereotipi, kas ir vīriešu un sieviešu profesijas, kādi darbi ir piemērotāki konkrētam dzimumam, pilnībā izzustu, uzskata Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž vienprātīgu atbalstu idejai no nākamā mācību gada informātiku mācīt jau sākumskolā.
Jau otro gadu vairākās Latvijas profesionālajās skolās tiek īstenota duālā izglītība jeb darba vidē balstītas mācības, kur būtisku lomu audzēkņu apmācībā ieņem darba devēji, jo vairāk nekā pusi no mācību programmas satura jaunieši apgūst uzņēmumos.
Jau trešo gadu pēc kārtas Ziemassvētku gaidīšanas laikā saldumu ražotājs Laima, atklājot Laimas Mīlestības un sirds siltuma mājiņu, aicina sabiedrību piedalīties labdarības akcijā un kopā piepildīt Latvijas maznodrošināto daudzbērnu ģimeņu bērnu sapņus par Ziemassvētku dāvanām, kuras pašas ģimenes nevar atļauties.
Pagājušajā akadēmiskajā gadā par saviem līdzekļiem valsts augstskolās studēja 49% jeb 28 619 studentu, privātajās augstskolās – gandrīz visi (18 447 no 18 502 personām), liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija. Neatkarīgās augstskolu aptaujas dati rada, ka šogad reģionālajās valsts augstskolās maksas studenti veido apmēram 20 līdz 40% no katras izglītības iestādes studējošo kopskaita, galvaspilsētas augstskolās – 40% līdz 60%.