Arvien skaudrāk uzņēmumi izjūt speciālistu trūkumu
Aizvadīto 2014. gadu aptaujātie uzņēmumu pārstāvji raksturo kā gana veiksmīgu – izdevies palielināt apgrozījumu, tirgū palaisti jauni produkti un īstenotas citas uz uzņēmuma attīstību vērstas aktivitātes. Lielas apņemšanās izvirzītas arī 2015. gadā, taču vairākums atzīst – pieaugošais darbinieku deficīts šos plānus var koriģēt.
SIA Koblenz Drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks:
– 2014. gads kompānijā Koblenz Drošība bija stabilas izaugsmes gads. Izdevās īstenot daudzus lielus projektus, attīstīties tehnoloģiski un paplašināties jaunos biznesa virzienos. Jaunākie apsardzes risinājumi nodrošinājuši būtisku klientu bāzes pieaugumu. Īpaši varam lepoties ar klientu skaitu pieaugumu tādos virzienos kā attālinātā video novērošana un transporta līdzekļu apsardze. Viss minētais ļāvis kompānijai audzēt savu tirgus daļu un stabili ieņemt vietu starp lielākajām apsardzes kompānijām Latvijā.
Šā gada galvenie izaicinājumi ir noturēt uzņemto izaugsmes tempu. Nosprausto mērķu sasniegšanai ir izvirzīti vairāki būtiski uzdevumi: turpināt attīstību reģionos, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, investēt personāla kvalifikācijas celšanā. Novārtā netiks atstāts arī kompānijas tehniskais nodrošinājums, notiks būtiskas izmaiņas uzņēmuma autoparkā un tiks investēti būtiski līdzekļi visos procesos, kas uzlabo mobilo grupu reaģēšanas ātrumu trauksmes gadījumā. Koblenz Drošība ir viena no nedaudzajām apsardzes kompānijām Latvijā, kuras tehniskais nodrošinājums jau tagad pilnībā atbilst jaunākajām Eiropas Savienības direktīvas prasībām, kas nosaka standartus apsardzes uzņēmumu darbībai. Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem uzskatām ne tikai cīņu par klientiem, bet arī cīņu par labākajiem nozares speciālistiem. Turpinoties attīstīties valsts ekonomikai kopumā, arvien asāk sāk iezīmēties kvalificēta darbaspēka trūkums. Šī tendence ir raksturīga gan attiecībā uz operatīvo darbinieku vakanc,peratīvo darbinieku vakancbrīvīēm, gan biroja darbinieku un tehnisko speciālistu vakancēm. Priecē tas, ka kompānijas personāla kodols ir stabils, kas norāda, ka ejam pareizajā virzienā un esam augsti vērtēts darba devējs.
2015. gada darbu sarakstā ir iekļauti arī plāni daļēji mainīt darbiniekiem atalgojuma sistēmu: esam raduši iespēju vairāk diferencēt atalgojumu atbildīgākajiem amatiem un lojālajiem darbiniekiem, attiecīgi plānojam arī procesus pakārtot jaunajai sistēmai, kura ļautu spējīgākos un atbildīgākos darbiniekus motivēt ar augstāku atalgojumu.
Zemākās cenas principam jāpaliek pagātnē
Energobūvniecības uzņēmuma RECK valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis:
– Mūsu uzņēmums 2014. gadu pabeigs ar nelielu apgrozījuma pieaugumu – 10–15% apmērā. Taču kopumā jāteic, ka 2014. gads bija smags pārbaudījuma gads visai būvniecības nozarei, ieskaitot energobūvniecības nozari. Konkurence, dempings, likumdošanas izmaiņas un darbinieku deficīts neiezīmē optimistiskas krāsas nozares attīstībā. Visas minētās problēmas diemžēl ir radījusi pati valsts, savos iepirkumos kā galveno uzvaras kritēriju nosakot zemāko cenu. Vēlos uzsvērt, ka tieši valsts sektors ir lielākais, būtiskākais un regulārākais pasūtītājs būvniecības nozarē. Un tieši valsts nosaka tendences šai nozarē.
Ņemot vērā valsts pasūtījumu nozīmi jebkuram būvuzņēmumam un milzu konkurenci būvniecības nozarē, kritisks ir kļuvis likumdošanā definētais un valsts sektorā strikti ievērotais zemākās cenas kritērijs. Diemžēl, lai uzvarētu šajos iepirkumos un varētu piedāvāt šo zemāko cenu, būvuzņēmēji savus piedāvājumus izstrādā un uzvaras gadījumā objektus realizē tuvu pašizmaksai vai pat zem tās.
Konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana darbiniekiem; uzņēmuma attīstības iespējas, iegādājoties arvien modernākas tehnoloģijas, tehniku un ražošanas līdzekļus, – to nav iespējams īstenot, uzņēmumam strādājot tuvu vai pat zem pašizmaksas. Pasūtītāja izvēle par labu zemākās cenas piedāvājumam, nevis kvalitātes un cenas kritēriju izvēlei ir galvenais iemesls, kāpēc nereti klibo arī uzcelto būvobjektu kvalitāte.
Valstij ir jārāda piemērs arī privātajam sektoram ar savu nostāju, mainot likumdošanu, ka zemākās cenas principam jāpaliek pagātnē.
Minētais tieši ietekmē arī situāciju ar kvalificētu darbaspēku vai tā deficītu darba tirgū. Viena no iespējām, kā konkurēt cīņā par darbiniekiem, ir konkurētspējīgs atalgojums, kuru daudzi būvnieki nespēj piedāvāt, jo tādu atalgojumu nav iespējams piedāvāt situācijā, kad būvnieks (jebkurš uzņēmējs) strādā uz pašizmaksas robežas. Mēs vairs nekonkurējam ar Latvijas algām, šobrīd mēs, būvnieki, konkurējam ar ārvalstu tirgū esošajām darbaspēka algām. Taču Latvijas uzņēmēji, ņemot vērā visus iepriekš nosauktos aspektus, nespēj un tuvākajā nākotnē nespēs piedāvāt tik lielu atalgojumu, lai būvnieks, piemēram, Norvēģijas vietā izvēlētos strādāt Latvijā.
Rezultātā visi valsts gudro vīru un sievu izstrādātie reemigrācijas plāni ir nulles vērti tikai tāpēc, ka pati valsts nav sakārtojusi pamatus, lai uzņēmēji varētu godprātīgi strādāt.
Arvien skaidrāk iezīmēsies nozares līderi
LMT viceprezidente Laura Keršule:
– LMT aizvadītajā gadā turpināja tehnoloģiju izrāvienu, piemēram, pēdējos mēnešos katru darbadienu uzbūvējot pat pa divām 4G bāzes stacijām, kuru skaits 2014. gada beigās pārsniedza jau 600. Tāpat bijām aktīvi sociālo atbildības projektu realizētāji. Piemēram, lai viedierīces kļūtu par palīgu jēgpilna satura lietošanā un palīgu zināšanu apguvē, LMT kopā ar Microsoft Latvija uzsāka vērienīgu skolu pilotprojektu – Gatavi rītdienai!, bet sadarbībā ar interaktīvu mācība satura izstrādātāju Lielvārds realizēts skolotāju apmācības projekts – Pirmie soļi, lai mobilā ierīce kļūtu par palīgu mācībās. LMT trešo gadu jau sekmīgi sadarbībā ar pašvaldībām realizēja projektu LMT Latvijai, astoņu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju iesniegtajām iniciatīvām un projektiem piešķirot 64 tūkstošus eiro.
Interesants būs arī 2015. gads – arvien skaidrāk iezīmēsies nozares līderi, bet iedzīvotāji sāks novērtēt labu klientu servisu un kvalitāti. Tie uzņēmumi, kas iepriekšējos gados investēja attīstībā, piemēram, LMT, piedzīvos vēl straujāku augšupeju un reizē baudīs sava darba augļus, piedāvājot klientiem arvien plašāku 4G tīkla pārklājumu, kvalitatīvākus un inovatīvākus pakalpojumus, jaunas lietotnes un satura projektus. Tīkla pārklājuma straujāku attīstību šogad veicinās arī fakts, ka no 2015. gada 1. jūlija uzņēmējiem būs iespēja izmantot 800 MHz frekvenci. LMT turpinās attīstīt 4G tīklu, un mēs esam vienīgie, kas Latvijā jau šobrīd piedāvā 4G+ iespējas.
Ņemot vērā LMT reputāciju un darba devēja tēlu, personāla atlases konkursos vienmēr piesakās ļoti daudz pretendentu, tāpēc uzņēmums nevar sūdzēties par darbinieku trūkumu. Protams, Latvijas darba tirgū trūkst atsevišķu nozaru speciālistu un dažkārt nav viegli atrast konkrēta amata prasībām atbilstošu kandidātu, jo šīs prasības ir ļoti specifiskas un ļoti augstas. Kopumā amata prasības, kas tiek izvirzītas LMT speciālistu līmenī, atbilst daudzu citu Latvijas uzņēmumu vadītāju amatu prasību līmenim. Līdz ar to nereti labākajam pretendentam ir jāizvēlas – vai nākt uz LMT strādāt speciālista līmenī vai arī citā uzņēmumā strādāt vadītāja amatā. Šobrīd Latvijas darba tirgū ir jūtams IT un telekomunikāciju inženieru trūkums. Nav viegli atrast labus darbiniekus darbam mazumtirdzniecībā, dažkārt rodas problēmas ar amata prasībām atbilstošu darbinieku atrašanu arī reģionos.
No valdības sagaida prognozējamību
AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers:
– 2014. gads uzņēmumam bijis ļoti veiksmīgs. Pateicoties veiksmīgai restrukturizācijai, esam pārvarējuši grūtības un nostiprinājuši līderpozīcijas ne tikai Latvijā, bet arī starp Baltijas gaļas ražotājiem. 2014. gadā pieauga arī apgrozījums, uzlabojās rentabilitātes rādītāji, veiksmīgi tirgū tika nodoti jauni produkti. Prognozējam, ka PF Ķekava apgrozījums 2014. gadā pārsniegs 2013. gada rezultātu par aptuveni 9–10 procentiem.
2014. gadā esam rekonstruējuši vairākus nozīmīgus ražošanas procesus un būtiski kāpinājuši ražošanas jaudas. Pērn kāpinājām arī eksporta apjomu. Apmēram 72% uzņēmuma produkcijas realizē Latvijas tirgū, bet 28% eksportē uz ārvalstīm.
Arī šogad ražotāji gan no gaļas nozares, gan citām nozarēm turpinās attīstīt eksportu. Viens no veidiem, kā iekarot eksporta tirgus, ir specializēšanās inovatīvos produktos un spēku izmēģināšana jaunās produktu kategorijās un sortimenta paplašināšana. Tāpēc mēs 2015. gadā turpināsim darbu pie savas stratēģijas realizācijas, kas paredz ražošanas apjomu palielinājumu ik gadu līdz pat 10%. Šā gada prioritāte ir investīciju veikšana, lai sagatavotu platformu turpmākai izaugsmei. Tas, vai tiks veiktas šīs investīcijas un cik lielā apjomā, tiešā veidā būs atkarīgs no ES līdzfinansējuma programmu pieejamības un valsts atbalsta. Investīciju primārais mērķis ir ražošanas modernizācija, biznesa procesu optimizācija un, protams, jaunu produktu ieviešana. Mums ir jāiet līdzi laikam un pieprasījuma izmaiņām tirgū, ja gribam saglabāt un pat palielināt savu konkurētspēju. Tirgus pieprasījums Rietumos un Austrumos ir atšķirīgs, un šobrīd īsti neesam gatavi pilnībā apmierināt Rietumeiropas pircēju prasības. Līdz ar to, pirms jaunu tirgu apgūšanas ir jānodrošina adekvāta materiāli tehniskā bāze. Ņemot vērā uzņēmuma attīstības tendences, šogad tiek plānota komandas paplašināšana, īpaši tehniskajā jomā. Tomēr jāatzīst, ka jau pērn PF Ķekava izjuta kvalificētu un uz rezultātu orientētu speciālistu trūkumu, īpaši putnkopības un tehniskajās nozarēs.
Ceram šogad no valdības sagaidīt stabilitāti un prognozējamību. Ilgtermiņa mērķus var sasniegt tikai tad, ja iepriekš apstiprinātā stratēģija vai uzstādījums tiek konsekventi īstenots ilgākā laika periodā. Ceram, ka lēmumi, kas tiks pieņemti valdības darba gaitā, būs loģiski izsvērti, izdiskutēti un nebūs atrauti no kopējā ilgtermiņa plāna vai redzējuma.
Attiecībā uz iniciatīvām, ko mēs redzam kā prioritātes 2015. gadā gan mūsu nozarē, gan valstī kopumā, ir reālas darbības, lai samazinātu PVN pārtikai. Tad būtu vairāki tieši un netieši ieguvumi gan valsts iedzīvotāju labklājībai, gan tautsaimniecībai kopumā.
Stiprināt enerģētisko neatkarību no Krievijas
AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags:
– 2014. gadā sasniedzām pat labākus rezultātus nekā pirms ekonomiskās krīzes Latvijā. Uzņēmuma eksports turpināja augt lielākajā Sakret produkcijas noieta tirgū Skandināvijā, tāpat izaugsmi piedzīvojām arī Krievijā. 2015. gadā prognozējam eksporta attīstību, paplašinot tirgus daļu Zviedrijā.
Salīdzinot ar 2013. gada deviņiem mēnešiem, 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga par 13% un bija 16 miljoni eiro. Uzņēmuma konsolidētā peļņa 2014. gada 9 mēnešos sasniedza vienu miljonu eiro, kas ir 82% pieaugums salīdzinājumā ar 2013. gada atbilstošo periodu.
2015. gadā mūsu prioritāte ir paplašināt esošās Sakret produktu sistēmas (funkcionāli vienotu, kvalitatīvu materiālu kopumus), piemēram, ēku ārsienu siltināšanas, iekšējās apdares un grīdu ierīkošanas sistēmas, ar jauniem produktiem. 2015. gada kontekstā satraucoši ir notikumi Krievijā, jo daudzi būvniecības projekti Baltijā tiek realizēti ar lielās kaimiņvalsts naudu. Tajā pašā laikā pozitīvi vērtējams Ekonomikas ministrijas lēmums atbalstīt daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu, kas ir ne tikai Latvijas būvmateriālu ražotāju, būvnieku un iedzīvotāju interesēs, bet arī valstiski svarīgi. Jo labākais veids, kā stiprināt enerģētisko neatkarību no Krievijas, ir samazināt enerģijas patēriņu.
Pieaugot ražošanas apjomam 2014. gadā un plānojot arī turpmāku izaugsmi, šogad paplašināsim uzņēmuma komandu. Esam pārliecinājušies, ka, skaidri definējot, kādi speciālisti ir vajadzīgi, kvalificētus darbiniekus var atrast. Runājot par algu politiku, jāteic, ka tā uzņēmumā ir cieši saistīta ar uzņēmuma rentabilitāti. Ja uzņēmumam ir bijis veiksmīgs finanšu gads, darbiniekiem ir iespēja saņemt piemaksas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar motivācijas sistēmā definētiem kritērijiem.