Duālā profesionālā izglītība pamazām vēršas plašumā

Jau otro gadu vairākās Latvijas profesionālajās skolās tiek īstenota duālā izglītība jeb darba vidē balstītas mācības, kur būtisku lomu audzēkņu apmācībā ieņem darba devēji, jo vairāk nekā pusi no mācību programmas satura jaunieši apgūst uzņēmumos.

Tiesa gan, vairums darba devēju joprojām ieņem novērotāja lomu un neraujas šo jauno praksi ieviest arī savā uzņēmumā, jo iesaiste duālajā izglītībā neizbēgami prasa no viņiem papildu izdevumus, piemēram, maksājot stipendijas, laika un cilvēku resursus, kas jaunos cilvēkus ieved profesiju pasaulē, pieskata viņu darba soli. Taču tie, kas pirmos pārbaudījumus pārvarējuši, sāk ieraudzīt savu pūliņu rezultātus – konkrēta uzņēmuma, nozares vajadzībām apmācītus un zinošus speciālistus, kurus nereti līdz ar skolas absolvēšanu pieņem pastāvīgā darbā.

Ieguldījums nes augļus

Piemēram, SIA Bucher Municipal projektā iesaistījās 2013. gada rudenī un uzkrāto pieredzi vērtē ļoti atzinīgi. «Pie mums profesionālās iemaņas apgūst Ventspils tehnikuma audzēkņi – topošie metinātāji un mašīnbūves tehniķi,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietnieks Mikus Brakanskis. Deviņi jaunieši jau izbaudījuši duālās izglītības mācību procesu, trīs no viņiem kļuvuši par pastāvīgiem darbiniekiem – tāda esot Bucher Municipal filozofija: darbā pieņemt vienu trešdaļu no apmācītajiem. «Izglītojam vairāk nekā mums pašiem vajadzīgs ar domu, lai kvalificēts darbaspēks tiek arī citiem nozares uzņēmumiem,» skaidro M. Brakanskis. Šobrīd uzņēmumā savas prasmes kaldina seši mašīnbūves tehniķi, bet pavasarī plānots savā paspārnē paņemt sešus līdz astoņus metinātājus. Noslēdzoties pirmajam gadam, uzņēmuma vadība sēdusies pie viena galda kopā ar jauniešiem un darbaudzinātājiem, lai izvērtētu padarīto, bet galvenais – saprastu, kas vēl jāuzlabo, lai duālā izglītība dotu arvien lielāku

pievienoto vērtību. M. Brakanskis stāsta, ka iesaiste darba vidē balstītās mācībās jau šovasar apliecinājusi tās ieguvumus. «Vasarā bija liela noslodze, vajadzēja papildus darbiniekus – 80% no viņiem bija duālajā izglītībā iesaistītie audzēkņi, kas jau no pirmās dienas ar pilnu atdevi varēja pievērsties darbam. Ņemot cilvēkus no malas, mums parasti jāvelta viens līdz trīs mēneši tikai apmācībām, pirms viņš sāk reāli strādāt,» norāda M. Brakanskis.

Izmaksas neizbēgamas

Uzņēmuma plānos ietilpst saviem apmācāmajiem piedāvāt arī starptautisku pieredzi, proti, uz pāris nedēļām 4. kursa audzēkņus aizsūt praksē uz Vāciju. «Taču šī iecere un citas aktivitātes ir saistāmas ar izmaksām. Piemēram, jaunieši jānodrošina ar darba apģērbu, obligātām veselības pārbaudēm. Taču ieguvumi to atsver, tāpēc kā vienu no izaicinājumiem redzu duālās izglītības projektā iesaistīt pēc iespējas vairāk darba devēju – jo viņu būs vairāk, jo piesātinātāks darba tirgus būs ar labiem speciālistiem,» uzsver M. Brakanskis. Kā vēl vienu risināmu jautājumu viņš saskata mentoru jeb darbaudzinātāju pedagoģiskās apmācības, jo labs sava darba pratējs ne vienmēr var būt arī prasmīgs skolotājs citiem. Pie identiskas atziņas nonākusi arī SIA Hanzas elektronika. Apzinoties, ka jauniešiem nevar uzreiz ļaut strādāt pie reāliem darbagaldiem, uzņēmums investēja jaunu darba vietu izveidē, kur skolēniem trenēties. Hanzas elektronika ir gandarīta, ka jaunā pieeja profesijas apguvē dod lielu ieguldījumu jauniešu personības pilnveidē.

Jāatgādina disciplīna un darba kultūra

Jau otro gadu arī a/s Valmieras stikla šķiedra savā pulkā uzņēmusi Valmieras profesionālās vidusskolas audzēkņus, lai viņus izskolotu par tekstiliju ražošanas un izgatavošanas speciālistiem. Uzņēmuma personāla vadītāja Doloresa Volkopa stāsta, ka Valmieras stikla šķiedra duālo izglītību sāka ieviest no nulles – bija gan jārada jauna izglītības programma, gan jāatrod zinoši pedagogi, uzņēmumā jāizveido piemērota mācību klase un ne tikai. Taču tas sadarbībā ar profesionālo vidusskolu paveikts, un pērnā gada rudenī jaunajā pusotrgadīgajā programmā tika uzņemti 19 jaunieši, līdz finišam gan tika 11, no kuriem seši turpina darba gaitas uzņēmumā arī tagad. «Pirms duālās izglītības ieviešanas mums jaunie darbinieki, neskatoties, kāds bija viņu izglītības segums, bija no jauna jāapmāca, taču mēs vēlējāmies, lai jau skolas laikā viņi apgūst vajadzīgās iemaņas un zināšanas,» iniciatīvu pamato D. Volkopa. Programmas īstenošana bija saistāma arī ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, uzņēmumam jāiepazīst tam samērā sveša pasaule – jāspēj apmācāmā paveiktais novērtēt ar atzīmi. Tāpat sākotnēji esot manāma atšķirība, vai uz darbu nāk skolēns vai darbinieks, tāpēc ar jauniešiem bija jāveic pārrunas par disciplīnas un darba kultūras jautājumiem.

***

UZZIŅAI

• Darba vidē balstītu mācību pilotprojektā 2013./2014. mācību gadā iesaistījās sešas profesionālās izglītības iestādes, īstenojot 17 dažādu programmu sadarbībā ar 29 uzņēmumiem un iesaistot aptuveni 130 audzēkņu.

• Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas veikto aptauju 2014./2015. mācību gadā darba vidē balstītās mācībās plāno iesaistīties vairāk nekā 20 profesionālo izglītības iestāžu, īstenojot aptuveni 40 programmu sadarbībā ar aptuveni 177 uzņēmumiem, tādējādi iesaistot vismaz 500 audzēkņu.

Avots: IZM