Izglītošanās pamatstudijās kabatas patukšo no 1500 līdz 3000 eiro gadā
Pagājušajā akadēmiskajā gadā par saviem līdzekļiem valsts augstskolās studēja 49% jeb 28 619 studentu, privātajās augstskolās – gandrīz visi (18 447 no 18 502 personām), liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija. Neatkarīgās augstskolu aptaujas dati rada, ka šogad reģionālajās valsts augstskolās maksas studenti veido apmēram 20 līdz 40% no katras izglītības iestādes studējošo kopskaita, galvaspilsētas augstskolās – 40% līdz 60%.
Tiem, kuriem budžeta vietas gājušas secen, studiju maksa, piemēram, pilna laika pamatstudijās, maciņa saturu ik gadu iztukšo par vidēji 1500 līdz 3000 eiro. Nepilna laika klātienes, neklātienes un tālmācības studijām cena ir zemāka. Arī mācības reģionālajās augstskolās lielākoties ir lētākas.
Vieni ceļ, citi samazina maksu
Salīdzinot mācību maksas pamatstudijās šajā un pērnajā akadēmiskajā gadā, no rakstā pieminētajām augstskolām četras – Vidzemes augstskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Jūras akadēmija (mikroskopisks sarukums par trīs eiro) un Banku augstskola – maksu nav mainījušas. Lielākoties citas augstskolas ir maksu paaugstinājušas – no pāris desmitiem eiro līdz aptuveni 300 eiro, tomēr atsevišķās augstākās izglītības iestādēs studēt kļuvis lētāk, piemēram, pirms gada Rīgas Stradiņa universitātē pilna laika studiju maksas griesti vietējiem studētgribētājiem bija 5208, šogad 3557. Griesti pilna laika pamatstudijām būtiski sarukuši (par 400 līdz 600 eiro) arī Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolai un biznesa augstskolai Turība.
Ārzemju studentiem citas cenas
Patlaban valsts lielākajā augstskolā – Latvijas Universitātē (LU) – par maksu studē 7183 studenti, kas veido 51% no kopējā studējošo skaita. Lielākais maksas studentu skaits ir bakalaura studiju programmā Tiesību zinātnes un Komunikācijas zinātnes, kā arī Ārstniecības visās programmās. Ja vietējiem (šajā akadēmiskajā gadā uzņemtajiem) maksa LU, piemēram, pilna laika pamatstudijās ir robežās no 1560 līdz 2820 eiro gadā, tad personām no citām valstīm summas ir citas, piemēram, studiju programmās angļu valodā, kas pamatā ir ārzemniekiem, maksa sasniedz pat 12 500 eiro. Arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kur ik gadu palielinās ārvalstu studentu skaits, viņiem piemēro citas studiju maksas, piemēram, zobārstniecības studiju programma gadā maksā 14 līdz 15 000 eiro, programma Medicīna – 8000 eiro. Šogad RSU maksas studentu skaits sasniedz 4334 (58,79%). Aptuveni viena trešdaļa maksas studentu ir tieši ārvalstnieki, kas RSU apgūst medicīnas un stomatoloģijas programmas, bet vietējie visvairāk vēlas izzināt tiesību zinātni un multimediju komunikāciju.
Interese par dažādām jomām
Bet Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) šajā akadēmiskajā gadā par maksu mācās 5864 studenti, tas ir, 41% no studējošo kopskaita, informē augstskolas Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece. Visvairāk maksas studenti mācās profesionālajās bakalaura programmās: Uzņēmējdarbības loģistika (pilna laika), Muitas un nodokļu administrēšana (pilna laika) un Būvniecība (nepilna laika).
Turpretī Rēzeknes augstskolā (RA) maksas studentu vidū cieņā ir 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Būvniecība un vairākas 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas Tiesību zinātne, Skolotājs un Ekonomika. Šobrīd zinības par savu naudu RA apgūst 467 personas, kas ir 26% no visas universitātes studējošo saimes.
Savukārt Liepājas universitātē (LiepU) viskuplākais maksas studentu skaits ir tādās programmās kā Skolotājs (pirmsskolas izglītības skolotājs), Biznesa un organizācijas vadība, Sociālais darbinieks, Komunikācijas vadība, Dizains. Kopumā LiepU studiju maksu paši sedz 536 studenti (35,36%). Ventspils augstskolā tādi ir 19,8% studentu, bet Vidzemes augstskolā – 380 jeb 38,5%.
Katrā augstskolā vairāki simti
Bet Daugavpils universitātē (DU) šobrīd 13,6% pilna laika studējošo par mācībām maksā paši, nepilna laika studijās 100% visi. Augstskolā pamatstudijās par maksu studē 360 cilvēku, maģistrantūrā – 124, doktorantūrā – 21 persona. DU informē, ka visvairāk studējošo par maksu vēlas apgūt fizioterapiju, IT un angļu filoloģiju.
Netiekot budžeta grupā, cilvēki ir ar mieru studiju maksu segt paši, lai apgūtu, piemēram, Latvijas Jūras akadēmijas studiju programmas Jūras transports – kuģa vadīšana, Ostu un kuģošanas vadība un Jūras transports – kuģa mehānika. Patlaban par maksu tur studē 304 pilna laika un 280 nepilna laika studentu.
Vairāki simti studentu jeb, precīzāk, 764 studenti (56,9%) par maksu mācās arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, vairums priekšroku dodot pamatstudiju programmām Fizioterapija, Izglītības un sporta darba speciālists un Sporta zinātne.
Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā par saviem līdzekļiem šobrīd studē 226 cilvēki (39%). Vislielākais maksas studentu skaits 2014. gadā 1. kursā uzņemts bakalaura studiju programmas apakšprogrammās Audiovizuālā un skatuves māksla un producēšana, Kultūras teorija un menedžments, Starpkultūru sakari Latvija – Francija/Beļģija. Bet maģistra programmā vislielākais pieprasījums ir apakšprogrammai Kultūras menedžments un radošās industrijas.
Pašu sarūpētas budžeta vietas
Bet no Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas studiju piedāvājuma klāsta vispopulārākās ir bakalaura studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība (591 students), Biznesa psiholoģija (451), Audiovizuālā mediju māksla (376). Lai arī privātajai augstskolai ir 5 valsts finansētas budžeta vietas doktorantūrā un 50 pašas mācību iestādes sarūpētas budžeta vietas, praktiski visi – 2692 jeb 99,82% – par mācībām maksā no savām finansēm. Biznesa augstskolā Turība šobrīd par maksu jaunas zināšanas iegūst 4049 studenti (97%). Arī Banku augstskolā lielākoties visi ir maksas studenti – 1382, bet 19 topošajiem doktoriem studijas apmaksā valsts. Transporta un sakaru institūtā par studijām maksā 2759 studenti (97,5%), vislielāko interesi izrādot par tādām jomām kā datorzinātne, vadībzinātne, transporta un biznesa loģistika.