Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Laikā, kad vidusskolās papildus obligātajiem mācību priekšmetiem atļāva izvēlēties arī sev tīkamākos mācību priekšmetus, liela daļa skolēnu izvēlējās vieglāko ceļu – humanitāro, sociālo virzienu, attiecīgi arī studijas lielākoties saistīja ar šīm divām jomām. Kopš brīvās izvēles ieviešanas pagājuši jau divi gadu desmiti, un darba tirgus arvien vairāk signalizē par minēto nozaru speciālistu pārprodukciju.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Jānis Gruzinskis pieredzes apmaiņas nolūkos nokļuva Vācijā, tur mitinājās viesģimenē, kas viņam atklāja jaunus apvāršņus – Vācijā tik sen iesakņojušos galda spēļu kultūru. Pēc atgriešanās Latvijā Jānim, tā teikt, bija āķis lūpā. Viņš bija apņēmības pilns reiz savās rokās turēt paša radītu unikālu galda spēli.

«Likumdošana darba drošības un aizsardzības jomā Latvijā principā ir sakārtota,» uzskata Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris. Taču, kā zināms, papīrs pacieš visu un likumos atrunātās prasības, noteikumi reti kurā darbavietā tiek ievēroti pēc būtības – darbinieku instruktāžas notiek, evakuācijas plāni uztaisīti, ugunsdrošības signalizācijas, ugunsdzēšamie aprāti uzstādīti, individuālie aizsardzības līdzekļi iegādāti un tā tālāk. «Taču bieži tas viss smuki un sakārtoti izskatās dokumentos, bet ne dzīvē,» norāda I. Cēris.

Pirmajā brīdī var šķist, ka darba vide birojos ir salīdzinoši droša un nekaitīga, ar darbu ražotnēs, būvlaukumos to nevar pat salīdzināt, taču arī birojā strādājošie ik dienu saskaras ar daudziem darba vides riska faktoriem, kurus ilgstoši ignorējot, tie atspēlējas arodslimībās vai nelaimes gadījumos.

Skaļi, bravūrīgi pasažieri, braucēji netīrā apģērbā – šādu Rīgas sabiedriskā transporta lietotāju loku, šķiet, ir sastapis ikviens, kas regulāri savās ikdienas gaitās izmanto Rīgas satiksmes autobusus, trolejbusus vai tramvajus. Lai mazinātu šādu nepatīkamu braucienu pieredzi, uzņēmums sadarbībā ar Rīgas Pašvaldības policiju uzsācis kampaņu par drošību sabiedriskajā transportā, aicinot iedzīvotājus operatīvi ziņot par jandāliņa cēlājiem un personām, kuru aromāts nav paciešams.

Studijas savienojumā ar darbu (galvenokārt klientu apkalpošanas jomā) ir daudzu studējošo ikdiena. Arī Marutai Gailītei, kas Rīgas Tehniskajā universitātē apgūst uzņēmējdarbības loģistiku, bet līdztekus studijām jau vairāk nekā gadu strādā tirdzniecības sfērā. Viņa secina, ka līdzsvaru starp darbu un studijām ir iespējams atrast, taču tas nav ļoti viegli.

Aptuveni tikai pieci 12. klases skolēni no visas klases, ko veido 25 līdz 30 audzēkņu, skaidri zina, kādā jomā vēlas studēt un pēcāk arī strādāt, skaudru ainu paneļdiskusijā par karjeras izglītības problemātiku Latvijā iezīmē Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja, karjeras konsultante Inta Lemešonoka.

Tikšanās ar uzņēmējiem, dažādu profesiju pārstāvjiem, speciālistiem, kuru vadībā izzināt savas stiprās un pilnveidojamās puses, intereses, spējas, iepazīt darba tirgus virtuvi, piedalīties radošajās darbnīcās un ne tikai – tik daudzveidīgs aktivitāšu klāsts paredzēts nākamnedēļ gaidāmajā Karjeras nedēļā.

Starptautiska mācību vide, plašs studiju programmu piedāvājums, studiju kvalitāte, bezmaksas izglītība vai būtiski studiju maksas atvieglojumi, vairāku simtu eiro lielas stipendijas, pabalsti – tie ir daži no labumiem, kas vilina jaunos Latvijas prātus augstāko izglītību iegūt ārvalstīs.

Šosestdien, 27. septembrī, Rīgā durvis vērs specializētā ārzemju izglītības izstāde Starptautiskās izglītības dienas. Izstādes dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug, un arī šogad apmeklētājiem būs iespēja klātienē parunāt ar daudzu koledžu, universitāšu un valodu skolu pārstāvjiem, kuri ieradušies ar mērķi iepazīt Latvijas skolēnus, viņu vēlmes un iespējas. Ieeja izstādē ir bez maksas.

Salīdzinot ar citām mācību iestādēm Latvijā, Ādažu vidusskolai piemīt kāda unikāla atšķirības zīme – tai ir pašai sava observatorija. 20 gadu gan tajā aktīva rosība nenotika, taču, entuziastu iedrošināta un Vecāku atbalsta biedrības rosināta, mācību iestāde ir sasparojusies atjaunot observatorijas darbību, lai skolēniem atkal būtu iespēja lūkoties zvaigznēs un pavisam praktiskā veidā apgūt vairākas būtiskas ar mācībām saistītas lietas dabā.

Šogad valsts augstskolām pilna laika pamatstudijām no valsts tiek dotētas 20 003 budžeta vietas, no kurām visvairāk tiek novirzītas inženierzinātnēm un tehnoloģijām (4419). Otrajā vietā ierindojas ārstniecība (1687), tad humanitārās zinātnes (1511), pedagogu izglītība (1316), būvniecība (1131).

Pērn valsts augstskolu rektori guvuši no 17 000 līdz 154 000 latu (no 24 000 līdz 219 000 eiro) lielus ienākumus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija.

Rīgas Centrāltirgus nemainīgi visu gadu piedāvā daudzveidīgu produkciju, bet, tuvojoties vasaras sezonai, sortiments kļūst vēl bagātīgāks, piedāvājot veselīgus, vitamīniem bagātus dārza labumus. Lai informētu avīzes lasītājus par jaunāko piedāvājumu un cenu izmaiņām Rīgas Centrāltirgū, jau trešo gadu katru ceturtdienu līdz pat rudenim Neatkarīgajā būs lasāma aktuālākā informācija par tirgotāju sarūpētajām dārza un meža veltēm Centrāltirgus apmeklētājiem.

Modra Druviņa visa līdzšinējā darba pieredze saistīta ar lielāku un mazāku spēkratu vadīšanu. «Man tēvs ir allaž sacījis, lai dzīvē daru tikai to, kas patīk, un šofera profesija mani patiesi aizrauj. Nemainīgi. Gadu gaitā gan mainījusies kopējā sabiedrības attieksme: agrāk šofera profesija bija prestiža un respektabla.» Modrim šķiet, ka mūsdienās šofera vārds vairs nenes tādu nozīmi, kāda tā bija agrāk, bet tas esot saprotams – paaudžu maiņa, citas vērtības.

Vasara vairs nav aiz kalniem, tāpēc daļa jauniešu kaļ plānus, kā laiski baudīt vasaras brīvlaiku, taču ne mazums meklē veidus, kā brīvos mēnešus aizpildīt lietderīgāk, piemēram, atrodot sev pagaidu darbu, kas ļautu gan gūt vērtīgo darba pieredzi, gan nopelnīt.

Jaunieši ir mūsu valsts nākotnes virzītājspēks, jaunieši ir stipras valsts pamats: šāda veida izteikumi no politikas veidotāju puses atskan bieži. Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) izpilddirektore Inese Šubēvica gan novērojusi, ka tie bieži ir tikai skaisti saukļi, bez reālu darbu seguma.

Līdz 2015. gada 1. septembrim Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir apņēmies profesionālās izglītības standartos ietvert mācību saturu, kas skolēniem palīdzētu veidoties par personībām, atgādinātu ģimeniskās vērtības, audzinātu patriotismu.

Puse strādājošo uzskata, ka stress darbavietā ir ierasta parādība, un 40% darbinieku domā, ka viņu organizācijā stresu nespēj novērst, liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras jaunākie Eiropas mēroga aptaujas dati.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) šonedēļ rīko 5. E-prasmju nedēļu, kuras galvenās tēmas ir e-prasmes nodarbinātībai un IKT karjerai, kā arī e-prasmes ikvienam.

Gan pēc darba tirgus analītiķu, gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares aplēsēm, ik gadu minētā joma izjūt nepieciešamību pēc aptuveni 1000 jauniem speciālistiem. Realitātē šāds pieprasījums netiek apmierināts.

Gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 23% sabiedrības 2030. gadā būs vecāki par 65 gadiem, kā rezultātā pieaugs demogrāfiskās slodzes līmenis, secināts pētījumā Par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā.