Daudzveidīgi labumi vilina jauniešus uzsākt studijas ārvalstīs

Starptautiska mācību vide, plašs studiju programmu piedāvājums, studiju kvalitāte, bezmaksas izglītība vai būtiski studiju maksas atvieglojumi, vairāku simtu eiro lielas stipendijas, pabalsti – tie ir daži no labumiem, kas vilina jaunos Latvijas prātus augstāko izglītību iegūt ārvalstīs.

Pēdējo gadu laikā būtisku intereses pieaugumu piedzīvojušas Dānijas augstskolas, stabila un nezūdoša vēlme daudziem ir uzsākt mācības Lielbritānijā, arī Nīderlande ierindojas iecienītāko studiju gala mērķu sarakstā, novērojusi Dream Foundation Latvija (organizācija, kuras galvenā darbības joma ir sniegt informāciju un palīdzēt pieteikties studijām ārzemēs).

Organizācijas pārstāve Elīna Ivanova informē, ka daļā minēto valstu augstskolās ir sākusies ziemas uzņemšana. Ziemas semestris ārzemju augstskolās sāksies 2015. gada janvāra beigās/februārī, bet pieteikšanās tam jau rit pilnā sparā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ziemas semestrim ir 10. oktobris. No organizācijas sadarbības augstskolām nosauktajās valstīs ziemas uzņemšanu izsludinājušas vairāk nekā desmit, studētgribētājiem piedāvājot ap 50 studiju programmu.

Nepieciešamie dokumenti

Lai pieteiktos, pārsvarā visas augstskolas prasa elektroniski nosūtīt ieskenētu vidusskolas atestātu (piesakoties maģistrantūras studijām – iegūto diplomu), sekmju izrakstu, centralizēto eksāmenu sertifikātus. Dažreiz tiek prasīts arī šo dokumentu tulkojums angļu valodā. Vajadzīgs arī personu apliecinošs dokuments un motivācijas vēstule. Visas augstskolas prasa arī angļu valodas prasmju apliecinājumu, – vienai augstskolai pietiek ar to, ka jaunietis vidusskolā mācījies šo svešvalodu, citu interesē gala atzīme, vēl kādu – centralizētā eksāmena vai kāda no starptautiskajiem angļu valodas testiem (piemēram, IELTS, TOEFL vai TESA) vērtējums. Lai atvieglotu dokumentu iesniegšanas procesu, Dream Foundation Latvija izstrādājusi ērtu un viegli saprotamu pieteikšanās platformu.

Izglītības sistēmas nianses

E. Ivanova stāsta, ka tie, kuri vēlas iegūt profesionālo augstāko izglītību, kas ir ļoti pietuvināta darba tirgum, lielākoties uzsāk studijas Nīderlandē vai Dānijā, jo turienes augstskolas vairāk fokusējas uz praktiskajām studijām, bet Lielbritānija ir cieņā tiem, kas nolēmuši iegūt akadēmisku izglītību.

Ieskicējot katras valsts augstākās izglītības sistēmas nianses, E. Ivanova skaidro, ka Dānijā pamatstudiju programmas var iedalīt divās lielās grupas: bakalaura studiju programmās (studiju ilgums trīs gadi) un Academy Profession (AP) grāda programmās (studiju ilgums divi gadi), kas Latvijā būtu pielīdzināmas 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmām. AP grādu ieguvušie var turpināt studijas un iegūt bakalaura grādu gan tajā pašā, gan citā Dānijas augstākās izglītības iestādē, gan arī citā valstī. Arī Nīderlandes augstāko izglītības iestāžu piedāvājums vairāk koncentrējas uz profesionālo izglītību – divas trešdaļas no visām augstskolām ir ar praktisko ievirzi. Studiju ilgums – četri gadi, no tiem viens tiek aizvadīts praksē. Savukārt akadēmiska novirziena studijas ilgst trīs gadus.

«Gan Dānijā, gan Nīderlandē studiju programmās galvenais uzsvars tiek likts uz praktiskām apmācībām, daudz grupu darbiem un studentu sadarbībai ar uzņēmumiem. Viņi mazāk mācās no grāmatām, bet vairāk cits no cita grupu darbos. Daudzus uzdevumus viņiem dod reāli uzņēmumi – studenti meklē risinājumus, izstrādā piedāvājumu, tāpēc sadarbība ar darba tirgu ir ļoti cieša,» stāsta E. Ivanova.

Bet Lielbritānijā studiju process vairāk ir vērsts uz individuālu mācīšanos – studentam jāmeklē papildu literatūra, jāraksta referāti, jāpēta. «Lielbritānijas augstskolās ir spēcīgs teorētisko zināšanu bloks, pētniecība. Tur studiju ilgums lielākoties ir trīs gadi,» norāda Dream Foundation Latvija pārstāve.

Atbalsta iespējas

Pēdējos gados arvien lielāku interesi izraisa iespēja studēt Dānijā. Tam ir vairāki iemesli, pirmkārt, Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem mācības ir bez maksas, otrkārt, jau otro gadu pilna laika studenti, kas strādā 10–12 stundas nedēļā, var saņemt pabalstu līdz 750 eiro mēnesī. Līdzīgu pabalstu – līdz 500 eiro mēnesī strādājošajiem studentiem maksā arī Nīderlandē. Arī šī valsts ir pretimnākoša studentiem no ES valstīm, jo viņiem studiju maksa gadā ir nepilni 2000 eiro, pārējo subsidē valsts, bet citu valstu pilsoņiem studiju maksa ir no 7000 līdz 20 000 eiro. Arī Lielbritānijā studiju maksa gadā ir augsta, turklāt visiem iebraucējiem. «Bakalaura studijas gadā maksā līdz 9000 mārciņām jeb 10 800 eiro. Taču visiem ES pilsoņiem, kam nav vēl iegūta augstākā izglītība, Lielbritānijas valdība piedāvā saņemt izdevīgu aizdevumu studiju maksas segšanai. Tas nozīmē, ka studiju laikā jaunietis neko nemaksā, aizdevumu jāsāk atmaksāt pēc augstskolas absolvēšanas, bet ar nosacījumu, ka persona pelna pietiekami daudz: ja cilvēks paliek Lielbritānijā, viņš kredītu sāk atmaksāt, ja gadā nopelna 21 000 mārciņu jeb 25 200 eiro, ja dodas uz Latviju, tad aizdevums būs jāsedz tikai tad, ja gadā cilvēks nopelnīs 21 500 eiro jeb ikmēneša alga būs aptuveni 1800 eiro. Ja darba samaksa ir zemāka, kredīts nav jāmaksā. Bet, ja, piemēram, cilvēks mēnesī nopelna 1900 eiro, tad ir jāatmaksā 9% no tās summas, kas tiek pelnīta pa virsu noteiktajiem griestiem, – šajā gadījumā no 100 eiro. Kredīts pilnībā tiek dzēsts pēc 30 gadiem, pat ja cilvēks neko nav atmaksājis,» stāsta E. Ivanova.

Laikus risināt dzīvesvietas jautājumu

Pēdējā gada laikā populārākās studiju programmas latviešu jauniešu vidū bijušas tādās jomās kā biznesa studijas, ekonomika, arhitektūra, multimediji un komunikācija, inženierzinātnes, IT, tūrisms, mārketings. «Gribu uzsvērt, ka studēt ārvalstu augstskolā var arī profesionālo skolu audzēkņi. Nezinu, kā, bet viņos iesakņojusies pārliecība, ka to var darīt tikai vispārizglītojošo skolu absolventi. Durvis ir vaļā visiem,» uzsver E. Ivanova.

Viņa mudina – kad saņemta apstiprinoša atbilde no augstskolas, būtu vēlams jaunietim izdarīt pāris priekšdarbus, lai ierašanās svešā zemē noritētu bez liekiem kreņķiem. «Laikus ir jāsameklē sev dzīvesvieta. Daudzas mācību iestādes to nenodrošina vai arī nereti dienesta viesnīcas ir pat dārgākas nekā īre privātajā sektorā. Tā kā mūsu organizācija Latvijā darbojas jau septīto gadu, mums ir izveidojies plašs studentu loks, kas labprāt dalās savos kontaktos, pieredzē, padomos, lai jaunajiem palīdzētu atrisināt gan studiju, gan sadzīviska rakstura jautājumus. Jārēķinās, ka studiju iesākums prasīs arī finanses, jo nevar paļauties uz to, ka ātri izdosies atrast darbu, turklāt, atrodot dzīvesvietu, parasti tiek prasīta pirmā iemaksa trīs īres maksu apmērā, un tās nav mazas summas,» uzsver E. Ivanova, piebilstot – ja rodas jebkādi jautājumi par augstskolas izvēli, pieteikšanās procesu vai studijām ārzemēs, interesenti aicināti sazināties ar Dream Foundation Latvija – organizācija sniedz bezmaksas konsultācijas.