Puse strādājošo uzskata, ka stress darbavietā ir ierasta parādība, un 40% darbinieku domā, ka viņu organizācijā stresu nespēj novērst, liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras jaunākie Eiropas mēroga aptaujas dati.
«Lai arī citviet par šo problēmu nekautrējas runāt skaļi, Latvijā stress ir kā tabu tēma: neapzināmies vai izliekamies, ka tas mūs neskar,» secina Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Stress ir otra biežākā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā, un domājams, ka vairāk nekā puse (50–60%) no visiem darba dienu kavējumiem rodas stresa dēļ, jo nelabvēlīgai psihosociālai darba videi ir ievērojama ietekme uz darbinieku veselības pasliktināšanos.
Izliekas, ka viss kārtībā
«Pirmās arodslimības, kas tiek saistītas ar stresu darbā, Latvijā tiek konstatētas salīdzinoši nesen un maz (gadā četras līdz septiņas), lai gan kopumā Eiropā tās ierindojas otrā lielākajā arodslimību grupā. Latvijā vienkārši par šīm kaitēm nerunā, tās neparādās statistikā, taču tas nenozīmē, ka mums šī problēma gājusi secen,» uzsver I. Vanadziņš. Viņš kā izteiktākos stresa avotus min nedrošību par savu darbu un pārāk lielo darba slodzi. Psihosociālos riskus rada arī, piemēram, pretrunīgas prasības un neskaidri noteikti darba pienākumi, laika trūkums, neefektīva komunikācija, atbalsta trūkums no vadības un kolēģiem, vardarbība. «Diemžēl, bet vairākumam uzņēmumu nav nekāda plāna, kā stresu darbavietās mazināt vai novērst. Taču būtu nepieciešams sākumā spert pavisam elementāru soli – apzināties un atzīt, ka darbavietās stress pastāv. Kad pirmais šķērslis būs pārvarēts, daudzi sapratīs, ka daļa no uzvaras stresa mazināšanai ir attieksmes jautājums. Vai atklāta komunikācija ar darbiniekiem ko maksā? Sarunas neprasa izdevumus. Ir daudz pētīts un rēķināts, cik darba devējam izmaksā saslimis darbinieks – ņemot vērā vidējo algu valstī, viena slimības lapas diena darba devējam izmaksā vismaz 50 eiro. Manuprāt, ieguldīt stresa mazināšanā ir ekonomiski izdevīgāk nekā pazaudēt strādājošo,» norāda I. Vanadziņš.
Cer tikt sadzirdēti kampaņā
Ar mērķi mudināt darba devējus un darbiniekus kopīgiem spēkiem izskaust ar darbu saistītu stresu, Valsts darba inspekcija uzsākusi divu gadu kampaņu Veselīgas darbavietas uzvar stresu. Kampaņa ietvers virkni pasākumu, piemēram, seminārus, konferences, informatīvus materiālus, kur tiks skaidroti stresu izraisošie faktori. Būs pieejami arī interneta vidē bāzēti rīki, kas sniegs informāciju par piemērotākajiem risinājumiem. «Stress rada nogurumu, neuzmanību, kas var izraisīt nelaimes gadījumus darbā, stress pasliktina imunitāti, kā dēļ cilvēki biežāk slimo. Šie aspekti atstāj ietekmi arī uz uzņēmuma darbību un attīstību,» skaidro Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.
Lai veiksmīgāk izceltu efektīvus darba vides stresa samazināšanas pasākumus, tiks organizēts labās prakses konkurss darba aizsardzībā Zelta ķivere. Tiks meklēti uzņēmumi, kas īsteno vienkāršus pasākumus stresa līmeņa samazināšanai, kā arī darbinieku labsajūtas un darbspēju uzlabošanai. Labākie Latvijas piemēri piedalīsies Eiropas Labas prakses balvas izcīņā, informē R. Lūsis.
Uzņēmuma pieredze
Viens no labās prakses uzņēmumiem ir DPA. «Uzskatu, ka pats svarīgākais stresa risku mazināšanā ir griba to darīt. Runājot par DPA, mēs strādājam šādos virzienos: pirmkārt, nodrošinām vietu un iespēju brīvai darbinieku komunikācijai, kas tiek īstenota ik rītu kopīgās brokastīs. Tāpat darbiniekiem ir iespēja uzturēties neformālā vidē uzņēmumā izveidotajā atpūtas telpā. Otrkārt, regulāri sniedzam informāciju par uzņēmumā notiekošo – reizi ceturksnī tiek organizētas personāla pēcpusdienas, kurās piedalās visi uzņēmuma darbinieki, tajās tiek analizēts paveiktais un norādīts uz nākotnē veicamajiem uzdevumiem. Treškārt, nodrošinām atgriezenisko saiti par padarīto un veicam darba novērtējumu atbilstoši ieguldītajam darbam, ceturtkārt, darbiniekus iesaistām uzņēmumā notiekošajos procesos, piemēram, darbinieki iesaistās sadarbībā ar augstskolām, darbojas karjeras dienās. Piektkārt, izglītojam darbiniekus stresa vadīšanas jautājumos,» uzsver DPA personāla vadītāja Signe Enkuzena.
***
Stress Latvijas darbavietās
- Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti vismaz pieci izdegšanas sindroma gadījumi, taču par daudziem citiem netiek ziņots;
- 4,7% strādājošo saskārušies ar diskrimināciju darbavietā;
- 5,5% strādājošo savā darbavietā izjutuši mobingu vai aizskarošu attieksmi;
- 5,2% pēdējā mēneša laikā izjutuši draudus vai pazemojumu darbavietā;
- 15,6% atzīst, ka pēdējā mēneša laikā darbavietā tikuši verbāli aizskarti;
- 38% strādājošo uzskata, ka viņiem savi darba pienākumi jāveic lielā ātrumā;
- 68% strādājošo uzskata, ka darba vide un apstākļi pasliktina strādājošo veselību un pašsajūtu;
- 46% strādājošo uzskata, ka darba vide un apstākļi izraisa dažādas arodslimības;
- 63,9% nodarbināto par biežāko riska faktoru uzskata tiešu kontaktu ar pircējiem, pasažieriem, audzēkņiem, pacientiem, klientiem.
Avots: Eurofound, TNS