Laikā, kad vidusskolās papildus obligātajiem mācību priekšmetiem atļāva izvēlēties arī sev tīkamākos mācību priekšmetus, liela daļa skolēnu izvēlējās vieglāko ceļu – humanitāro, sociālo virzienu, attiecīgi arī studijas lielākoties saistīja ar šīm divām jomām. Kopš brīvās izvēles ieviešanas pagājuši jau divi gadu desmiti, un darba tirgus arvien vairāk signalizē par minēto nozaru speciālistu pārprodukciju.
«Šāda pieredze ir bijusi arī citās valstīs, un ir redzams, ka jaunieši ar laiku arvien atzinīgāk novērtē eksakto zināšanu nozīmi savā turpmākajā nākotnē,» uzsver M. Brasla.
50 gadu pieredze
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai ir senas un stipras tradīcijas. Šogad aprit 50 gadu, kopš ieviesta specializācija matemātikā. Mācību programmas tolaik izstrādāja matemātikas skolotāji Ella Detlova un Alfrēds Grava.
Padomju laikā skolā padziļināti mācīja arī fiziku. Padziļinātu pieeju fizikas mācīšanai veidoja fizikas skolotāji Gunārs Hofrāts un Vivija Slītere. Arī daudzās citās Latvijas skolās fizikas un matemātikas virziens tika īpaši attīstīts. Pēdējos 20 gadus šī tendence gan sarukusi, tomēr, piemēram, valsts ģimnāzijās joprojām vadošie ir eksaktie mācību priekšmeti. Protams, arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kura šobrīd realizē vairākas matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmas, kuru galvenais atslēgas vārds ir matemātika apvienojumā ar fiziku, ķīmiju, otro svešvalodu, datorzinībām vai komerczinībām. Tiek īstenota arī vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programma (starptautiskais bakalaurāts), stāsta ģimnāzijas direktors.
«Ģimnāziju bieži dēvē par matemātiķu skolu. Katru gadu skolā notiek valsts matemātikas olimpiādes, komandu sacensības, ir izveidojusies cieša sadarbība ar Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes A. Liepas Neklātienes matemātikas skolu. Esam pateicīgi un lepni, ka ilgus gadus ar talantīgajiem Latvijas jaunajiem matemātiķiem strādāja Latvijas Universitātes profesors, ģimnāzijas 1969. gada absolvents Agnis Andžāns.»
2014. gada 25. oktobrī ģimnāzija, atzīmējot matemātikas specializācijas jubileju, pulcēja uz salidojumu absolventus. Pasākums sākās ar trīs improvizētām mācību stundām, kuras tika iezvanītas ar skolas zvanu un kurās tika izdzīvoti 50 skolas gadi.
Nemērīt visus pēc vienas mērauklas
M. Brasla uzskata, ka jauniešu vidū interese par dabaszinātnēm pamazām palielinās. «Piemēram, skolēnu skaits, kuri vēlas mācīties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, ik gadu palielinās,» norāda ģimnāzijas direktors.
Ģimnāzijas audzēkņi jau izsenis uzrāda ļoti augstus rezultātus centralizētajos eksāmenos, mācību priekšmetu olimpiādēs. Piemēram, šogad Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēniem centralizētajā eksāmenā matemātikā 12. klasēm vidējais vērtējums bija 90,76%, savukārt visā valstī – 43,34%.
Komentējot šos rezultātus, ģimnāzijas direktors uzskata, ka daļai Latvijas skolēnu attieksme pret mācību priekšmeta apguvi varētu būt bijusi pavirša, jo tikai salīdzinoši nesen matemātikas eksāmens atguva obligātā eksāmena statusu.
«90. gadu vidū un beigās matemātikas eksāmenam bija vairāki līmeņi, un, iespējams, šo praksi vajadzētu ieviest arī tagad, jo no profesionālās skolas audzēkņa nevar prasīt tādu pašu zināšanu pakāpi matemātikā kā no ģimnāzijas skolēna, jo abās iestādēs stundu skaits matemātikā nav salīdzināms. Ieviešot šos līmeņus, arī eksāmena vidējie rezultāti, visticamāk, vairs nebūtu tik zemi.»
Jāattīsta stundās praktiskā ievirze
M. Brasla ir pārliecināts, ka matemātika ir pa spēkam ne tikai pašiem talantīgākajiem jauniešiem. «Domāju, ka visā valstī daudz vairāk skolēnu daudz labākā līmenī var pārzināt matemātiku,» spriež direktors. Lai to panāktu, pirmais priekšnoteikums ir ieinteresēti, motivēti skolēni, otrs nosacījums – radoši un prasmīgi pedagogi. «Daudzās valstīs matemātikas uzdevumi ir ar praktisku ievirzi, tiek skaidrots un rādīts, kā zināšanas pielietot dzīvē, bieži notiek darbs grupās. Arī Latvijā šī prakse nav sveša, tomēr šo pieeju vajadzētu vēl vairāk paplašināt, lai skolēni prastu stundās mācīto sasaistīt ar reālo dzīvi. Iespējams, tad arī motivācija mācīties būtu augstāka. Tomēr, lai attīstītu praktisko pielietojamību matemātikas un dabaszinību stundās, ir vajadzīga arī atbilstoša materiālā bāze. Pirms astoņiem, deviņiem gadiem, piesaistot Eiropas naudu, daļa Latvijas skolu tika apgādātas ar atbilstošu aprīkojumu, tomēr šobrīd tas jau ir nolietots un novecojis. Cik zināms, tuvākā nākotnē tiks īstenots jauns projekts,» norāda M. Brasla.
Tikai eksāmens nedos efektu
Līdzīgi kā matemātika, drīz obligāts būs eksāmens arī fizikā un ķīmijā (skolēnam būs jāizvēlas viens no minētajiem). Piloteksāmens paredzēts 2016. gadā. «Šis solis ir atbalstāms, ņemot vērā situāciju darba tirgū un augošo pieprasījumu pēc inženierzinātņu jomas speciālistiem un citām profesijām, kur nepieciešams labs zināšanu segums fizikā vai ķīmijā. Tomēr ir jāņem vērā, ka pirms aptuveni 20 gadiem notika skolu specializācija (kāda skola izvēlējās humanitāro virzienu, cita – mūziku, mākslu un tamlīdzīgi), un ieviest visiem vienādus eksāmena nosacījumus diez vai vajadzētu,» uzskata M. Brasla. Viņš mudina rūpīgi pārdomāt šo eksāmenu kārtošanas prasības, lai obligātais eksāmens fizikā, ķīmijā nepārvērstos par kārtējo sasteigto, nepārdomāto reformu, kas nedod pozitīvu rezultātu – vēlamās izpratnes vietā, ko eksaktās zināšanas skolēnam spēj dot, radot vēl lielāku nepatiku pret konkrētajiem mācību priekšmetiem. «Nevar piemirst arī attiecīgo pedagogu nodrošinājumu, kas šos priekšmetus mācīs, – skolās arvien problemātiskāk ir piesaistīt jaunus matemātikas, fizikas un ķīmijas skolotājus, jo viņi izvēlas labāk atalgotu darbu. Tāpat mācību iestādēm jābūt pieejamai mūsdienīgai materiāltehniskajai bāzei, kas ir svarīgs palīgs mācību vielas apguvē. Nevar ieviest eksāmenu vien tāpēc, ka vajag, nerisinot minētos jautājumus,» uzsver Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors. Eksāmens nav brīnumnūjiņa, ar ko rosināt apzinīgāk mācīties fiziku un ķīmiju, tam jābūt kompleksam pasākumam.