Gan pēc darba tirgus analītiķu, gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares aplēsēm, ik gadu minētā joma izjūt nepieciešamību pēc aptuveni 1000 jauniem speciālistiem. Realitātē šāds pieprasījums netiek apmierināts.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) saredz divus risinājumus: jāliek lielāks uzsvars darbā ar jauniešiem, laikus viņiem palīdzot aizpildīt zināšanu robus, kas liedz pilnvērtīgi uzsākt studijas IKT jomā, kā arī jāveic citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācija darbam IKT sfērā.
LIKTA apkopotā statistika liecina, ka pēdējos gados nodarbināto skaits IKT nozarē Latvijā aug straujos tempos, piemēram, ja 2010. gadā ar darbu IKT nozarē tika nodrošinātas 19 676 personas, tad 2012. gadā viņu skaits pārsniedza 22 tūkstošus. «Pieprasījums pēc IKT jomā strādājošajiem arī turpmāk saglabāsies augsts, ik gadu nozare savā pulkā sagaida ap 1000–2000 jaunu speciālistu. Ekonomikas ministrijas jaunākās darba tirgus prognozes liecina, ka, ja netiks realizēti kādi mērķtiecīgi papildu pasākumi, tad līdz 2020. gadam darba tirgū Latvijā trūks vismaz 8000 IKT jomas darbinieku,» stāsta LIKTA viceprezidente Māra Jākobsone. Visvairāk pieprasīti droši vien būs tradicionālie speciālisti, piemēram, programmu izstrādātāji, datubāzes speciālisti un biznesa un sistēmu analītiķi. Būs liels pieprasījums arī pēc augstākas raudzes darba darītājiem, kas spēs veidot sistēmu attīstības platformas, integrēt dažādu programmatūras platformu un vecumu sistēmas. Līdz ar to nozarei kopā ar valsti būs nemitīgi jārūpējas gan par to, lai jauniešiem būtu interese iegūt IKT profesiju, gan lai esošie speciālisti nemitīgi paaugstinātu savas kompetences un būtu spējīgi strādāt profesijā pēc iespējas ilgāk – piemēram, biznesa un sistēmu analītiķi.
Nozare par šo pieaugošo darba roku trūkumu skaļi runā jau pāris gadus, un augstskolu uzņemšanas statistika apliecina, ka jaunieši šo ziņu ir sadzirdējuši, piemēram, pērn Latvijas Universitātē uz budžeta vietām studiju programmā Datorzinātnes pieteicās 889 cilvēki, Rīgas Tehniskajā universitātē informācijas tehnoloģijas un datorsistēmas budžeta grupā vēlējās apgūt attiecīgi 807 un 789 personas. «Taču aptuveni 30–35% studējošo pārtrauc mācības jau pirmajā gadā, jo viņi nav gatavi studijām IKT jomā, kā arī daudziem ir aplams priekšstats par izvēlēto profesiju: lietot un komunicēt sociālajos tīklos nav tas pats, kas programmēt, algoritmiski domāt,» secina M. Jākobsone, piebilstot, ka IKT joma gaida nevis tehnoloģiju lietotājus, bet to izstrādātājus, kuriem turklāt ir ne tikai matemātikas un tehniskas zināšanas, bet arī labas svešvalodu prasmes, kā arī piemīt sociālās kompetences.
Apzinoties iepriekšminētās problēmas, LIKTA jau kopš 2012. gada ir vairākkārt vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar priekšlikumiem pārskatīt matemātikas un informātikas programmu standartus un stundu skaitu, lai laikus jauniešos aizpildītu zināšanu robus, kas liedz pilnvērtīgi uzsākt studijas IKT jomā un pēc tam iekļauties darba tirgū. «Ar ministriju šogad esam tikušies un vienojušies par kopīgu darbu, tajā skaitā, veidot jaunu standartu mācību priekšmetam Informātika. Mūsu ierosinājums ir informātiku sākt mācīt no 3. klases, pārskatīt programmas prasības atbilstoši jaunākām tehnoloģijām. Vēl diskusiju procesā ir jautājums, kādā veidā pasniegt programmēšanu – vai to integrēt informātikas stundās, vai piedāvāt kā fakultatīvu kursu,» skaidro LIKTA videprezidente.
Viņa vienlaikus arī atzīst, ka Eiropas mērogā arvien vairāk ir redzams, ka tikai formālā izglītība nespēs aizpildīt brīvās vakances, to palīdzēs izdarīt neformālā un mūžizglītības sistēma. «Ir jāsāk domāt par to, kā darbam IKT jomā pārkvalificēt speciālistus no citām nozarēm. Piemēram, kad Īrijā mazinājās celtniecības tempi, tur daudzus arhitektus pārkvalificēja par sistēmu analītiķiem. Arī Latvijā pārkvalifikācijas prakse tiek īstenota, jo cerības piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm var neīstenoties, jo IKT jomā strādājošo trūkst visā Eiropā,» norāda M. Jākobsone.