«Šobrīd mūsu valsts imigrācijas politika ir vērsta uz darba tirgus aizsardzību un bezdarba mazināšanu. Tagad darbaspēka pieprasījums Latvijā nav tik milzīgs, lai mēs ar saviem iekšējiem resursiem to nespētu apmierināt. Taču, ņemot vērā, ka mūsu cilvēki turpina emigrēt uz citām valstīm, demogrāfiskā situācija neuzlabojas un darbaspēks noveco, imigrācijas politiku nākotnē var nākties pārskatīt, darba rokas ievedot no ārvalstīm,» prognozē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.
Lai gan jaunieši ir uz tu ar tehnoloģijām kā izklaides un saziņas instrumentu, Latvijas uzņēmēji norāda, ka jaunajai paaudzei bieži pietrūkst biznesa produktivitātei un uzņēmējdarbībai nepieciešamo IT prasmju, kam ir būtiska nozīme viņu konkurētspējas paaugstināšanā darba tirgū.
Latvijā februārī ir reģistrēti 13 287 bezdarbnieki ar augstāko izglītību jeb 13,7% no bezdarbnieku kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) jaunākā informācija.
Bezmaksas augstākā izglītība, plašs studiju programmu piedāvājums angļu valodā, labas atsauksmes no citiem studējošajiem – šos kā galvenos argumentus par labu studijām Dānijā min jaunieši.
Nodokļu un grāmatvedības eksperti norāda, ka biežās izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā un grāmatvedības uzskaitē liecina par sistēmas nestabilitāti, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbību.
Līdz ar lāču voljera pilnīgu pabeigšanu Līgatnes dabas takās beidzot ir apskatāmi visi tur mītošie lāči, un šodien notiks jaunā pastaigu laukuma svinīgā atklāšana, informē Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Baiba Līviņa.
«Apķērīgums, elastība, uzņēmējspējas, loģiskā domāšana – Eiropas līmenī tieši šīs kompetences ir izvirzītas kā noteicošās prasmes, kas nākotnē ļaus jauniešiem būt konkurētspējīgiem mainīgajos darba tirgus apstākļos,» norāda biznesa izglītības biedrības Junior Achievement – Young Enterprise Latvija (JAYE Latvija) valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.
"Matemātika ir viens no stūrakmeņiem, kas attīsta bērnos loģisko un algoritmisko domāšanu," ir pārliecināts informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Tieto Latvia valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers.
«Uzņēmējspējas ir viena no galvenajām kompetencēm, kuras loma nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka un būs kā izšķirošais faktors, kas noteiks, cik cilvēks būs veiksmīgs gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Tas atzīts Eiropas Savienības līmenī,» diskusijā Uzņēmējdarbības vides attīstība tuvākajos trīs gados un izglītības loma tajā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Nākamais – 2014. – gads tiek raksturots kā izaicinājumu un izaugsmes gads. Aptaujātie eksperti un uzņēmumu vadītāji prognozē, ka, līdz ar eiro ieviešanu, Latvijā ienāks jaunas investīcijas, kā arī paredz, ka vienotās valūtas pozitīvos ieguvumus sākotnēji visvairāk izjutīs eksportējošie uzņēmumi.
Teju katrs iedzīvotājs (93%) saredz iespējas būtiski uzlabot izglītības kvalitāti Latvijā – tā rāda izglītības uzņēmuma LIELVĀRDS veiktā pētījuma rezultāti.
«Studenti Latvijā strādā daudz vairāk nekā citu Eiropas valstu jaunieši. Neskatoties uz to, ka viņi iestājušies pilna laika studijās, viņiem izdodas mācības savienot ar darbu uz pilnu slodzi,» analizējot EUROSTUDENT aptaujas Latvijā iegūtos datus, secina viena no pētījuma veicējām – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētniece Ilze Trapenciere.
Aleksandra Pliskas vidusskolas beigšanas laiks sakrita ar ekonomikas krīzi Latvijā un pasaulē. Izraugoties studiju programmu, Aleksandrs vēlējās studēt tehniskās zinātnes un informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē saskatīja izaugsmes potenciālu. Nekļūdījās. «Tomēr atbilstošs diploms kabatā vēl nenozīmē, ka visu IT industrijā strādājošo uzņēmumu durvis būs plaši vaļā. Brīvu vakanču ir daudz, taču darba devēji savos potenciālajos darbiniekos vēlas saskatīt pareizu attieksmi pret darbu –vēlmi nemitīgi gūt jaunas zināšanas un spēju tās patstāvīgi pielietot praksē. Tā daudziem pietrūkst,» uzskata Aleksandrs.
Jaunieši Latvijā vēl līdz galam neapzinās, ka par savas karjeras veidošanu, profesijas izvēli jāsāk domāt jau skolas solā, atklāj Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) aptaujas, kurā piedalījās 1035 jaunieši, dati.
Microsoft Latvia sadarbībā ar a/s Datorzinību centrs un portālu skolotajs.lv izsludinājis pieteikšanos skolotāju tālākizglītības kursam Virtuālā klase.
Augstskolu uzņemšanas rezultāti tulkošanas studiju programmās liecina, ka populārākās nemainīgi ir angļu un vācu valoda. Studentu vidū pieaug interese arī par franču valodas studijām.
No 1. septembra pozitīvas izmaiņas skars visu pedagogu atalgojumu, uzsver izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. «Tomēr gaviļu saucieni būtu lieki. Principā pēc ilgām un smagām pārrunām ar ministriju mums ir izdevies saglabāt atalgojumu pašreizējā līmenī, atsevišķām skolotāju grupām – ar pavisam niecīgu palielinājumu,» akcentē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Lai arī karstākais reflektantu pieteikumu pieņemšanas laiks pamatstudijām augstskolās ir noslēdzies, tomēr joprojām vēl palikušas daudz vakantu budžeta vietu, visvairāk pedagoģijā. Augstskolas tās cer aizpildīt, izsludinot papilduzņemšanu.
Karstākais reflektantu pieteikumu pieņemšanas laiks pamatstudijām augstskolās ir noslēdzies. Jau vairākus gadus vislielākā interese reflektantiem ir apgūt informācijas tehnoloģijas un komunikācijas zinātni, tiesību zinātnes, medicīnu un ekonomiku.