«Apķērīgums, elastība, uzņēmējspējas, loģiskā domāšana – Eiropas līmenī tieši šīs kompetences ir izvirzītas kā noteicošās prasmes, kas nākotnē ļaus jauniešiem būt konkurētspējīgiem mainīgajos darba tirgus apstākļos,» norāda biznesa izglītības biedrības Junior Achievement – Young Enterprise Latvija (JAYE Latvija) valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.
Tieši tāpēc šo kompetenču stiprināšana izvirzīta par šā gada Ēnu dienas galveno vadmotīvu. Karjeras izglītības akcija šogad notiks 12. februārī. Jauniešu reģistrēšanās tai sāksies rīt.
Centieni iedvesmot uzņēmējdarbībai
Ēnu diena Latvijā norisināsies jau 14. reizi. «Šogad Ēnu dienas prioritāte ir attīstīt jauniešos uzņēmējspējas, tāpēc jo īpaši aicinām savas durvis jauniešiem atvērt jaunos uzņēmējus, kas būtu ar mieru interesentus iepazīstināt ar savu stāstu par to, kāds bija viņu ceļš līdz sava uzņēmuma dibināšanai. Mums ir daudz veiksmīgu uzņēmēju, kas sākuši no nulles un pamazām spējuši radīt darba vietu ne tikai sev, bet arī citiem. Šie veiksmes stāsti var kalpot kā iedvesmas avots citiem,» ir pārliecināts J. Krievāns.
Ēnu devēju vakanču reģistrēšana jau ir sākusies, savukārt skolēnu pieteikšanās vakancēm būs iespējama no rītdienas un ilgs līdz 31. janvārim. Pieteikties iespējams vortālā www.enudiena.lv. «Ja jaunietis vortālā nevar atrast interesējošo vakanci, mudinu viņu izrādīt iniciatīvu un pašam uzrunāt sev saistošo uzņēmumu. Bieži vien šāda prakse tiek īstenota reģionos, kur darba devēji kūtrāk reģistrējas vortālā,» stāsta J. Krievāns.
Abām pusēm jāgatavojas
Tā kā uz reģistrētajām vakancēm ir vērojams liels konkurss (uz vienu vietu pieteikumu skaits atsevišķās profesijās pārsniedz pat 100), JAYE Latvija valdes priekšsēdētājs aicina jauniešus rūpīgi piestrādāt pie savas motivācijas vēstules, kurai ir izšķirošā loma, darba devējiem izvēloties, kurus skolēnus aicināt pie sevis. «Ēnu diena nav izklaides pasākums, bet gan iespēja skolēniem iepazīt dažādas profesijas, kas ļautu izdarīt pārdomātāku izvēli par savu nākotnes specialitāti. Lai vizītei uzņēmumā būtu pievienotā vērtība, pirms došanās ciemos būtu nedaudz jāsagatavojas – jāpalasa informācija par uzņēmumu, jāpārdomā interesējošie jautājumi,» norāda J. Krievāns. Savs mājasdarbs būtu jāizpilda arī ēnu devējiem: jāsagatavo neliela prezentācija par sevi, par pārstāvēto nozari, jāpastāsta, kāds izglītības segums ir nepieciešams, lai ieņemtu konkrētu amatu, jeb, īsāk sakot, jāsniedz pēc iespējas reālāks ieskats par jauniešiem saistošajām specialitātēm, iztiekot bez izskaistinājumiem. «Ja abas puses būs pilnvērtīgi sagatavojušās tikšanās reizei, tad kopā pavadītās četras līdz sešas stundas būs pavadītas lietderīgi,» uzskata JAYE Latvija valdes priekšsēdētājs.
Lai nezaudētu laiku un naudu
Lai ēnai un ēnojamajam veidotos pēc iespējas ciešāks kontakts, vienu speciālistu var vienlaikus ēnot ne vairāk kā četri jaunieši. « Ja viena speciālista darba dienai seko milzum daudz skolēnu, Ēnu dienai zūd jēga. Mūsu mērķis ir radīt pēc iespējas individuālāku pieeju katrai ēnai. Tad arī ir pavisam cits rezultāts – jaunietis gūst izpratni, kas slēpjas zem interesējošā amata nosaukuma un vai šādu darba dienu viņš iztēlojas un vēlas kā savu. Daļa jauniešu, noslēdzoties Ēnu dienai, atzīst, ka redzētais ir stiprinājis pārliecību, ka arī viņi nākotnē vēlas kļūt par konkrētās profesijas pārstāvi, bet tikpat daudz ēnu secina, ka iztēlotais neatbilst realitātei, kas mudina pārvērtēt savus tālākos izglītības ceļus. Arī šāda atziņa nav peļama, jo jaunietis jau laikus ievieš korekcijas savos nākotnes plānos un neuzsāk studijas tādā jomā, kas tomēr nav viņa īstais aicinājums,» akcentē J. Krievāns.
***
UZŅĒMUMU VIEDOKĻI
Lattelecom Personāla pārvaldes nodaļas vadītāja Mārīte Moora:
– Tas ir apsveicami, ka Ēnu dienā katru gadu piedalās aizvien vairāk skolēnu, jo tā ir viena no retajām iespējām mūsu jauniešiem sajust patieso biznesa garšu. Esam priecīgi, ka pagājušajā gadā Lattelecom bija izvēlējušies ēnot 164 skolēni no visas Latvijas teritorijas. Būtiski ir arī tas, ka mēs ēnu vakances piedāvājām ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, piemēram, Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē, tādējādi popularizējot darba iespējas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā arī reģionos.
Papildus tradicionālajai prezentācijai un ekskursijai pa uzņēmumu, kas jauniešiem ļauj izprast Lattelecom darbības būtību, lielāko dienas daļu jaunieši pavada, ēnojot mūsu darbiniekus. Tas ēnām palīdz saprast ne vien izvēlētās profesijas teorētisko pusi, bet ļauj to iepazīt arī no praktiskās puses, izmēģinot savus spēkus gan individuālu, gan komandas darbu veikšanā.
Pagājušajā gadā populārākās jomas, kurās jaunieši vēlējās ēnot Lattelecom, bija sabiedriskās attiecības, grāmatvedība, finanses, mārketings, privāto un biznesa klientu apkalpošana, informācijas tehnoloģijas.
Šogad būsim gatavi uzņemt pie sevis līdz pat 100 ēnām, tomēr skaitu neizvirzām par pašmērķi. Ēnu dienā mūsu uzdevums ir ierobežotā laikā sniegt jauniešiem pilnvērtīgu un kvalitatīvu priekšstatu par Lattelecom darbību, parādot, kādas prasmes un iemaņas viņiem ir nepieciešams apgūt, lai nākotnē kļūtu par mūsu komandas dalībnieku.
*
Swedbank Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme:
– Ēnu diena ir iespēja lauzt stereotipus par to, ka darbs bankā ir vienveidīgs un tur strādā «tikai baņķieri». Jau piesakoties uz Swedbank ēnošanas vakancēm, skolēni mēdz būt pārsteigti par amatu daudzveidību – sarakstā atrodami gan agronomi un nekustamā īpašuma vērtētāji, gan mārketinga un IT speciālisti.
Mēs plānojam Ēnu dienu tā, lai jauniešiem ne tikai parādītu Rīgas panorāmu, bet arī sniegtu ieskatu bankas biznesa pusē, pastāstītu par to, kā īsti darbojas banka, kā tā apkalpo klientus un kādi ir dažādie veidi, kā no vidusskolas nokļūt līdz darbam bankā. Katrs darbinieks, kurš piesakās Ēnu dienai, pats izdomā dienas programmu un individuāli velta laiku savai ēnai. Kolēģi savstarpēji dalās pieredzē, kā saplānot šo dienu, lai tās gaitā skolēns redzētu gan profesijas interesanto, gan garoziņas pusi. Paralēli šogad jauniešiem no 16 gadu vecuma būs iespēja Ēnu dienu izmantot kā pirmo atlasi vasaras prakses vietām. Ik gadu vairāk nekā 150 skolēnu un studentu izmanto prakses iespējas Swedbank, un, ja jaunietis pēc Ēnu dienas Swedbank gribēs izmēģināt veiksmi arī prakses atlasē, mēs sniegsim šādu iespēju. Tas ļaus Ēnu dienā gūto priekšstatu nostiprināt garākā praksē, kas palīdzēs gan izdarīt profesijas izvēli, gan ātrāk nokļūt darba tirgū pēc studijām. Šobrīd Swedbank darbinieki aktīvi piesakās Ēnu dienai un esam gatavi uzņemt vairāk nekā 100 ēnas, bet šis skaits vēl varētu pat dubultoties. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka Swedbank apmeklē vidēji 200 ēnotāju, taču skaitam ir tendence pieaugt.
*
airBaltic korporatīvo komunikāciju pārstāve Liene Dupate:
– Ēnu diena ir ne tikai lieliska iespēja skolēniem iepazīties ar aviācijas industriju, bet arī mums kā nozares speciālistiem vērtēt dalībniekus kā potenciālos darbiniekus. Augšupejošu karjeru airBaltic ir sākuši vairāki Ēnu dienu dalībnieki.
Ja Ēnu dienas dalībnieks pēc rūpīgas atlases tiek aicināts uz airBaltic, viņam ir iespēja plecu pie pleca darboties ar savu izvēlēto speciālistu – lidojums pilota kabīnē kopā ar kapteini, pasažieru apkalpošana kopā ar stjuartu, tehniķa ēnai ir iespēja ielūkoties lidmašīnas dzinējā, kā arī darīt citas aizraujošas lietas kopā ar izvēlētās profesijas pārstāvi.
Ik gadu aviokompānija saņem gandrīz 1000 skolēnu pieteikumus sekot līdzi pilota, stjuarta, inženiera un citu darbinieku ikdienas darbam. Vislielākā skolēnu interese tiek izrādīta par pilota un stjuarta vakancēm. Sarežģītākais process mums pašiem ir izvēlēties kandidātus, jo jaunieši ir tiešām ļoti talantīgi un motivēti, tāpēc katru gadu dodam iespēju ēnot izvēlētās profesijas teju divreiz vairāk skolēniem, nekā sākotnēji plānots (20–40 jauniešiem).
