Latvijā februārī ir reģistrēti 13 287 bezdarbnieki ar augstāko izglītību jeb 13,7% no bezdarbnieku kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) jaunākā informācija.
Bezdarbnieku vidū arī inženieri
Galvenokārt darbu nav spējuši atrast humanitāro un sociālo zinātņu profesiju pārstāvji, un tieši šīs specialitātes jau gadiem ierindojas arī populārāko studiju programmu vidū, proti, tiesību zinātnes, ekonomika, vadībzinātne, komunikācijas zinātne ir galvenie studiju virzieni, kur jau gadiem tiek saņemti visvairāk reflektantu pieteikumi. Pārsteidzošākais gan NVA apkopotajos datos ir tas, ka savu vietu darba tirgū nav spējuši atrast arī inženieri, lai gan daudz tiek skandināts, ka valstī vajag inženierus, turklāt Ekonomikas ministrijas pētījumā secināts, ka 2020. gadā inženierzinātņu jomā pietrūks 20 000 speciālistu.
NVA statistika liecina, ka visvairāk bezdarbnieku ar augstāko izglītību ir ar ekonomista diplomu kabatā. Kopumā nepilni 2000. Īpaši neatpaliek inženieri – darbu meklē 1670. Bez darba ir arī vairāk nekā 1300 direktori/vadītāji, 1200 skolotāji, vairāk nekā 700 dažādi speciālisti (sabiedrisko attiecību, personāla, loģistikas, vides aizsardzības, dizaina, banku). Darba meklējumos ir vairāki simti juristu, uzņēmējdarbības, komercdarbības speciālisti, grāmatveži, filologi un tehnologi (pārtikas un dzērienu, šūšanas, tekstilmateriālu, kokapstrādes).
Likumsakarīgs rezultāts
Komentējot bezdarbnieku statistiku, CVOnline Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš norāda: «Saskaņā ar NVA datiem lielākā daļa bezdarbnieku ir cilvēki vecumā no 50 gadiem uz augšu, kā arī ilgstošie bezdarbnieki, kuri bez darba ir sešus mēnešus un vairāk. Šiem darba meklētājiem ir visgrūtāk iekļauties darba tirgū, pat ja tiem ir augstākā izglītība. Dati arī vēlreiz apliecina, ka darba tirgū ir humanitāro un sociālo jomu speciālistu pārprodukcija, kas ir likumsakarīgs rezultāts, jo daudzus gadus šīs jomas ir populārākie studiju virzieni. Par inženiertehniskām zinātnēm jāteic, ka Latvijā pieprasījums pēc šādiem speciālistiem nav ļoti liels un nav salīdzināms ar IT vai pārdošanas profesionāļiem, tomēr pēdējos gadus ir vērojams neliels pieprasījuma pieaugums. Saskaņā ar CVOnline datiem pagājušajā gadā www.cv.lv tika publicēti vairāk nekā 47 000 darba sludinājumu, no kuriem vairāk par 3% bija saistīti ar inženiertehniskajām zinātnēm. Tā kā vairākums inženieru Latvijā ir vecāka gadagājuma – ap 50 gadiem un vecāki, tad, visticamāk, bezdarbnieku rindās ir tieši tādi cilvēki, kuri ir pirmspensijas vecumā, nevis jaunieši. Šeit gan jāatzīmē, ka nereti Latvijā tiek meklēti specifiski inženiertehniskie speciālisti, kuri nav atrodami jauniešu vidū, tāpēc ir gadījumi, ka vecās skolas inženieri ir vienīgie, kas pieejami. Jauniešu priekšrocība ir svešvalodas un tehnoloģiju pārvaldības prasmes, jo bieži inženierus meklē ar angļu vai vācu valodas zināšanām, ar prasmi rīkoties ar modernajām tehnoloģijām. Nākotnē noteikti inženiertehniskie speciālisti kļūs vēl pieprasītāki, jo tādas jomas kā būvniecība un ražošana attīstās. Labs inženieris vienmēr būs pieprasīts!»
Darbaspēks noveco
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver: «Neraugoties uz NVA datiem, ir patiess apgalvojums par IT, dabaszinātņu un inženierzinātņu speciālistu trūkumu, ko apliecina EM prognozes un LDDK biedri, it īpaši ražojošie uzņēmumi. NVA dati var būt skaidrojami, pirmkārt, ar frikcionālo bezdarbu, kas ir ierasta ekonomikas parādība arī inženierzinātņu absolventu vidū. Ir likumsakarīgi, ka arī augsti kvalificēti iedzīvotāji izmanto savas tiesības iegūt darba meklētāja statusu un izmantot valsts pakalpojumus jaunas darbavietas atrašanai. Otrkārt, šāda profila speciālistiem ar labām savas profesijas zināšanām nav raksturīgs ilgstošais bezdarbs. Treškārt, krīzes laikā bezdarbnieku rindas ir papildinājuši arī būvniecības nozares speciālisti. Tāpat arī jāņem vērā, ka darbinieku piesaistes paradumu dēļ darba tirgus pieprasījums pēc attiecīgajiem speciālistiem ir lielāks par publicēto vakanču skaitu.» LDDK ģenerāldirektore ir pārliecināta, ka darba tirgū ir liels kvalificētu inženieru trūkums un nākotnē šī situācija tikai pasliktināsies, jo ir nepietiekams jauniešu zināšanu līmenis dabaszinātņu mācību priekšmetos. «Šo problēmu saasina arī kvalificēta darbaspēka novecošanās. Bieži jaunie cilvēki apzinās dabaszinātņu nozīmi tikai pēc skolas beigšanas, kad saskaras ar ierobežoto studiju virzienu izvēli, dēļ nepietiekamām vai vispār trūkstošām zināšanām matemātikā, ķīmijā vai fizikā, kas ir nepieciešamas tieši tām studiju jomām, kas ir pieprasītākās darba tirgū,» skaidro L. Meņģelsone.
Bez pieredzes grūtāk
Līdzīgi domā arī WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks. «Darba sludinājumu vietnē visidarbi.lv, kas apkopo darba piedāvājumus no 30 avotiem, pēc atslēgas vārda «inzenier» var atrast 169 darba piedāvājumus. Tas nozīmē, ka šobrīd darbu teorētiski var atrast tikai desmitā daļa darba meklētāju, kas ir ieguvuši inženiera izglītību. Tomēr jāsaprot, ka arī starp skaitļu ailītēm ir daudz uzrakstīts – kādam darba meklētājam nav pieņemams neviens darba piedāvājums dzīvesvietas dēļ, kādam citam – pārlieku mazā atalgojuma, ko piedāvā darba devējs, dēļ. Arī specialitātes inženierzinātnēs ir pieprasītākas un mazāk pieprasītas. Jaunajiem speciālistiem atrast darbu var būt grūtāk, jo, kamēr darba tirgū nav izteikts attiecīgo speciālistu trūkums, darba devējs vēlas pieņemt darbā pieredzējušu darbinieku. Ir tikai dažas jomas, kā IT, piemēram, kurās speciālistus izķer jau no augstskolas otrajiem kursiem, lai piedāvātu darbiniekam iespēju mācīties un iegūt praktisku pieredzi jau pie darba devēja,» stāsta M. Silinieks.
Daļa bezdarba statusā jūtas ērti
Runājot par pašu darba meklēšanas procesu, WorkingDay Latvia mārketinga direktors stāsta, ka atsauksmes no darba meklētājiem var dzirdēt dažādas – vieni netiek līdz darba intervijai gadiem ilgi, bet citi apgalvo, ka Latvijā darbu var atrast divu nedēļu laikā. «Arī darba meklēšana savā ziņā ir māksla, un atsevišķi speciālisti to ir apguvuši augstā līmenī, amata konkursos izkonkurējot mazāk prasmīgus darba meklētājus, bet labākus darbiniekus. Darba devējam dažkārt neizdodas atrast labu speciālistu, jo tas ir paslēpts aiz neveikla CV un neveiksmīgas darba intervijas. Un vēl ir pavisam neliels procents bezdarbnieku, bet tādi ir, kas savā bezdarbnieka statusā jūtas ļoti ērti un nemaz nesteidzas meklēt darbu,» secina M. Silinieks.
Viņš pauž pārliecību, ka jebkurā gadījumā augstākā izglītība ir spēcīgs arguments darba devējam, lai uzvarētu amata konkursā. «Lai arī kādā jomā ir iegūts diploms, izcils speciālists – tāds, kura darbu reputācija iet viņam pa priekšu, – darbu nemeklē; darba devēji cīnās par viņu un paši cenšas pārvilināt šādu darbinieku uz savu uzņēmumu,» uzskata M. Silinieks.