Ar pliku diplomu IT jomā ir par maz

 

Aleksandra Pliskas vidusskolas beigšanas laiks sakrita ar ekonomikas krīzi Latvijā un pasaulē. Izraugoties studiju programmu, Aleksandrs vēlējās studēt tehniskās zinātnes un informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē saskatīja izaugsmes potenciālu. Nekļūdījās. «Tomēr atbilstošs diploms kabatā vēl nenozīmē, ka visu IT industrijā strādājošo uzņēmumu durvis būs plaši vaļā. Brīvu vakanču ir daudz, taču darba devēji savos potenciālajos darbiniekos vēlas saskatīt pareizu attieksmi pret darbu –vēlmi nemitīgi gūt jaunas zināšanas un spēju tās patstāvīgi pielietot praksē. Tā daudziem pietrūkst,» uzskata Aleksandrs.

Pirms ar pilnu atdevi mesties darba tirgus mutulī, Aleksandrs uzkrāja pamatīgu zināšanu bagāžu – Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ieguvis gan inženierzinātņu akadēmiskā bakalaura grādu datorvadībā un datorzinātnē, gan pēc pirmā kursa studijām RTU maģistrantūrā Aleksandrs izmantoja iespēju doties uz Lielbritāniju, kur ERASMUS studentu apmaiņas programmā gadu studēja Krenfīldas universitātē un ieguva maģistra grādu vadības un informācijas sistēmās. Tāpat pavisam nesen finišu sasniedza arī RTU maģistrantūras studijās, tādējādi iegūstot otru maģistra grādu informācijas tehnoloģijās.

Gads Lielbritānijā

Salīdzinot studijas Krenfīldas universitātē un Latvijas augstskolās, kā lielāko atšķirību Aleksandrs min tieši Lielbritānijas augstskolas ciešo sadarbību ar darba devējiem un industrijas problēmu risināšanu studiju procesa laikā. «Viss studiju process tika vairāk vērsts uz praktiskiem grupu darbiem, intervijām, prezentācijām, projektiem uzņēmumos, problēmu analīzi un reālu risinājumu veidošanu atbilstoši uzņēmuma vajadzībām. Mācības universitātē ir sadalītas trīs daļās: lekciju moduļi (četri mēneši), grupu projekts (trīs mēneši), maģistra darbs (četri mēneši). Pēdējie divi ir tieša studentu iesaiste uzņēmumos un industrijas problēmu risināšanā,» norāda Aleksandrs.

Paralēli maģistra grāda iegūšanai kā vēl vienu būtisku ieguvumu no studijām ārzemēs Aleksandrs min pilnveidoto sociālo kompetenci. «Studijas Lielbritānijā bija internacionālas, jo tur mācījās jaunieši no vairāk nekā 100 dažādām valstīm. Līdz ar to man bija iespēja ļoti daudz uzzināt par jaunām kultūrām, ēdieniem, cilvēku paradumiem un, galvenais, iegūt jaunus draugus no visām pasaules malām. Noderīgi ir arī iegūtie kontakti no dažādiem industrijas pārstāvjiem, ar kuriem kopā iznāca sadarboties un strādāt.»

Ir svarīgi parādīt sevi

Pēc atgriešanās no Lielbritānijas Aleksandrs ne tikai atsāka studijas RTU maģistrantūrā, bet arī nolēma pārbaudīt savas iespējas darba tirgū. Viņš skaidri zināja, ka vēlas savu nākotni saistīt ar kādu IT uzņēmumu. «Sāku meklēt vakances lielāko Latvijas IT uzņēmumu mājaslapās, tajā skaitā arī DPA. Lai arī DPA tajā laikā meklēja darbinieku pārdošanas nodaļā – klientu apkalpošanas speciālistu, nolēmu, ka ir vērts pieteikties vakancei ar mērķi uzsākt sarunu ar uzņēmumu. Jāatzīst, ka, jau piesakoties sludinājumam, zināju, ka vakance nav īsti atbilstoša man, taču vēlējos uzņēmumu ar sevi iepazīstināt. Biju pārliecināts – ja gaidīšu savu īsto vakanci, var paiet nedēļas, mēneši, pat gadi. Nolēmu rīkoties uzreiz,» atceras Aleksandrs. Darba intervijas laikā arī DPA personāla vadības speciālisti secināja, ka klientu apkalpošanas speciālista vakance Aleksandram nav piemērota, bet, ņemot vērā veiksmīgo komunikācijas procesu, kā arī Aleksandra iegūtās zināšanas IT jomā, jau pavisam drīz pēc pirmās darba intervijas viņš saņēma zvanu no uzņēmuma ar aicinājumu apmeklēt vēl vienu darba interviju, šoreiz uz projektu vadītāja asistenta amatu risinājumu izstrādes nodaļā. Šī intervija vainagojās ar darba attiecību uzsākšanu.

Aleksandrs darba meklējumu procesā bija izsūtījis savu pieteikumu arī uz citu uzņēmumu vakancēm un piedalījies darba intervijās. «Mani novērojumi liecina, ka atrast darbu IT jomā ir viegli. Aicinājumus ierasties uz pārrunām parasti saņēmu dažas dienas pēc sava CV un motivācijas vēstules nosūtīšanas. Atlika tik izvēlēties, kuram kolektīvam vēlos pievienoties un kuram uzņēmumam ar savu darbu vēlos sniegt pievienoto vērtību. Jāteic, ka lēmumu pievienoties tieši DPA komandai zināmā mērā ietekmēja man kāds būtisks faktors – krāsaina darba vide. Tā mani patiesi piesaistīja. Nebija ne miņas no konservatīva biroja iekārtojuma, kas man saistās ar garlaicīgu, monotonu darba procesu. Ienākot DPA, godīgi sakot, mani allaž pārņem darba prieks,» uzsver Aleksandrs.

Nebeidzamais izglītošanās process

Uzsākot darbu DPA, kā galvenie Aleksandra darba pienākumi bija projektu piedāvājumu un risinājumu vīziju izveide, komunikācija ar klientiem un sadarbības partneriem, dažādu sistēmu un produktu prezentācijas materiālu izveide un prezentēšana klientam, kā arī gatavo produktu demonstrāciju organizēšana. Taču ikgadējo pārrunu laikā, kad tiek analizēts padarītais, nākamā gada darba plāni un darbinieka izaugsmes mērķi, Aleksandrs ar tiešo darba vadītāju vienojās, ka viņš profesionālo karjeru vēlētos turpināt sistēmu analīzes virzienā. Līdz ar to šobrīd Aleksandra darba pienākumi saistās vairāk ar biznesa un sistēmu analīzes veikšanu, programmatūras prasību specifikācijas un programmatūras projektējuma apraksta dokumentācijas izstrādi dažādiem biometrijas risinājumiem. «Iepriekš ar šāda veida risinājumiem praktiski nebiju saskāries, līdz ar to biometrijas virziena specifika man bija jāapgūst no pašiem pirmsākumiem. Un tieši šī iespēja – apgūt daudzpusīgas zināšanas – man šķiet viena no pozitīvākajām darba šķautnēm IT jomā. Piemēram, vadot projektus, bieži ir jāapgūst citu nozaru specifika, jāiedziļinās un jāsaprot citu uzņēmumu vajadzības, lai spētu piedāvāt piemērotāko IT risinājumu. Ir nemitīgi sevi jāpilnveido, un tas man patiesi sniedz gandarījumu. Arī pati IT nozare nepārtraukti attīstās. Pārmaiņas ir ļoti straujas. Ir jāspēj tām sekot līdzi, apgūt un pielāgot savam darbam vajadzīgo. Jāteic, ka, izvēloties IT jomu, ne visi to apzinās, ka jāmācas būs visu laiku. Domāju tieši tādēļ šobrīd IT nozare izjūt arvien lielāku darbaspēka trūkumu – ne jau diploms nosaka, cik labs speciālists tu būsi, bet gan degsme sevi cītīgi pilnveidot, spēja jaunās zināšanas apgūt ātri un lietot tās praksē,» secina Aleksandrs.

Viņš stāsta, ka darbs IT nozarē ir saistīts arī ar lielu atbildības nastu, kas vienam šķiet pozitīvs izaicinājums, bet otru tas var atbaidīt. «Bieži vien ir jārada kas jauns, unikāls, un tas brīdis, kad izej no savas komforta zonas, ir iespēja iemācīties ko jaunu. Ja ir vēlme sevi attīstīt un pilnveidot, ir jādara jaunas lietas, nav jābaidās no kļūdām un neveiksmēm. Ne vienmēr tev būs blakus kāds, kam pajautāt, kā ar šo uzdevumu viņš ir ticis galā pirms tam. Tāpēc uzskatu, ka darbs IT jomā ir ļoti radoša nodarbe, kur darba process nenorit punkts punktā pēc teorijas grāmatu aprakstiem,» skaidro DPA projektu vadītāja asistents.