«Studenti Latvijā strādā daudz vairāk nekā citu Eiropas valstu jaunieši. Neskatoties uz to, ka viņi iestājušies pilna laika studijās, viņiem izdodas mācības savienot ar darbu uz pilnu slodzi,» analizējot EUROSTUDENT aptaujas Latvijā iegūtos datus, secina viena no pētījuma veicējām – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētniece Ilze Trapenciere.
Aptaujā piedalījās 2025 pilna laika studenti no Latvijas, bet kopumā šajā pētījumā iesaistījās studējošie no 28 valstīm. I. Trapenciere informē, ka detalizēts visu valstu rezultātu apkopojums būs zināms nākamā gada otrajā pusē.
Latvijā EUROSTUDENT aptauja tika veikta jau ceturto reizi. LU FSI vadošā pētniece Ilze Koroļeva norāda, ka, neraugoties uz «karstajām» diskusijām par augstākās izglītības kvalitāti, «vidējais students» Latvijā ir apmierināts gandrīz ar visiem studiju aspektiem. Visvairāk studenti (aptuveni divas trešdaļas) ir apmierināti ar augstskolas materiāltehnisko nodrošinājumu, mācībspēku kvalifikāciju, pasniedzēju un augstskolas administrācijas attieksmi pret studējošajiem. Taču katrs ceturtais students (25%) nopeļ prakses nodrošināšanu un tās organizēšanu. Daudz studentu kritizē arī gaisa temperatūru auditorijās, ir neapmierināti ar kafejnīcu un ēdnīcu nodrošinājumu augstskolās, kā arī ar iespējām saņemt medicīnisko palīdzību.
Aptaujas dati liecina, ka 28,4% studentu dzīvo kopmītnēs, 35% īrē dzīvokli vai māju, 15% mitinās savā vai dzīvesbiedra īpašumā, bet pārējie dzīvo kopā ar vecākiem. «Taujājot par studentu dzīves apstākļiem, vislielāko apmierinātību ar tiem pauda studējošie, kas īrē vai dzīvo savā vai drauga īpašumā,» skaidro I. Koroļeva. Tikai 18% studentu, kas par savu dzīves vietu studiju laikā izvēlējušies kopmītnes, atzina, ka ir ļoti apmierināti ar saviem dzīves apstākļiem.
Vērtējot studentu nodarbinātību studiju laikā, secināts, ka 51,1% pilna laika studentu strādā algotu darbu, 12,8% atzinuši, ka ik pa laikam piepelnās, bet 36,1% nav iesaistījušies darba tirgū. Gandrīz katrs otrais (45%) strādājošais students norāda, ka pirmajā vietā viņam ir darbs, ne studijas. Lielākā daļa studentu (78%) strādā, lai segtu savus ikdienas tēriņus, tomēr ne mazāk svarīga motivācija nodarbinātībai studentu skatījumā ir darba pieredzes iegūšana. Vairāk nekā puse (52%) aptaujāto strādā atbilstoši apgūstamajai specialitātei, visvairāk dabaszinātņu, matemātikas, IT, veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās studējošie.
Visoptimistiskāk savas izredzes darba tirgū vērtē profesionālā maģistra studiju programmās, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās un rezidentūrā studējošie – 69% uzskata, ka viņiem ir ļoti labas vai labas izredzes ātri iekļauties darba tirgū, pārējie savās prognozēs ir piesardzīgāki, piemēram, 20% akadēmiskā maģistra studiju programmās studējošo savas iespējas saredz kā sliktas vai ļoti sliktas.
Izanalizējot pētījumā iegūtos datus, secināts, ka stu dentu izdevumi mēnesī veido 289 latus (2009. gada pētīju mā – 266 lati). Visvairāk tiek tērēts par pārtiku un mājvietu, par katru mēnesī izlietojot 86 latus. 31% studējošo norādījuši, ka regulāri izjūt finansiālas grūtības.