Skolēni nezin, kur studēt pēc mācību beigšanas

Atbalsts ķeksīša pēc

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājas vietniece un Licencēšanas un reģistru departamenta direktore Andra Šenberga stāsta, ka 2009. gadā skolu darbības vērtēšanas kritēriju listē tika iekļauts vēl viens punkts – izglītības iestādes atbalsts karjeras izglītībā. Ir pagājuši vairāki gadi, kopš šis kritērijs darbojas, veikti arī mērījumi, tomēr galvenokārt skolas šajā sakarā ieguvušas apmierinošu vērtējumu – 10 ballu sistēmā tas ir 5 starp 6 jeb «ir kaut kas darīts ķeksīša pēc», secina A. Šenberga. Viņa uzskata – ja šis kritērijs būtu izpildīts pēc būtības, tad vismaz puse no atskaitīšanas iemesliem augstskolās nebūtu aktuāli. Piemēram, Latvijas Universitātes studentu aptaujā par atskaitīšanas iemesliem norādīts, ka 39% trūkusi motivācija mācīties, 43% galu galā nav interesējusi studiju programma, 28% bijis nepareizs priekšstats par studiju programmu saturu, 14% bijis konflikts ar mācībspēkiem, 7% nav varējuši nokārtot akadēmiskās saistības un citi iemesli.

Otrās iespējas došana

Taču tāda ir realitāte – daudzi arī pēc vidusskolas vēl tikai taustās sava īstā aicinājuma virzienā, taču nedz no patērētā laika, nedz no iztērētās naudas (nepabeidzot studijas) viedokļa tas nav lietderīgi nedz pašam jaunietim, nedz valstij kopumā, vienisprātis ir paneļdikusijas dalībnieki.

«Fundamentāli ir jāmaina mācību process skolās. Tur joprojām skolēns tiek uztverts kā trauks, kuru piekrāmēt ar pasīvām zināšanām. Bet mācību process būtu jāorganizē tā, lai jaunietis tiktu sagatavots dzīvei, kur viņš pats sevi ir atradis un sapratis,» uzsver organizācijas Iespējamā misija valdes locekle Zane Oliņa, piebilstot: «Tagad mēs vairāk fokusējamies uz otrās iespējas došanu jaunajiem, piemēram, pārizglītojam bezdarbniekus, bet tās ir sekas, un mēs dubulti maksājam par jauniešu nepārdomātu karjeras izvēli.»

Naudas visiem nepietiek

Šobrīd karjeras izglītības jautājumi skolās galvenokārt ir novelti uz klašu audzinātāju pleciem, atsevišķas skolas vai pašvaldības algo arī karjeras konsultantus. «Finansējums, kas paredzēts atbalsta personālam, piemēram, sociālajam pedagogam, speciālajam pedagogam, karjeras konsultantam, ir tik, cik ir, un katra skola izvēlas, kas ir viņu prioritātes un kuru speciālistu algot,» stāsta Iļģuciema vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Guna Pudule. Iļģuciema vidusskolā karjeras izglītības jautājumiem pilnvērtīgāk pievērsās pirms gada. G. Pudule domā, ka ir vajadzīgs laiks, lai visi skolotāji izprastu, ko nozīmē karjeras izglītības jēdziens. «Tas nenozīmē vien noorganizētu skolēnu ekskursiju uz uzņēmumu, bet darbu stundās, domājot, kā saturu sasaistīt arī reālo dzīvi, kā skolēni jaunās zināšanas var izmantot praktiski. Tas gan ir milzīgs plānošanas darbs, kas aizņem daudz laika,» spriež G. Pudule.

Tehniskā jaunrade pabērna lomā

Tā kā pilnvērtīga karjeras atbalsta sistēma vēl nedarbojas formālajā izglītībā, labs instruments jauniešu sagatavošanai dzīvei var būt interešu izglītība, uzsver Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta. «Tikai praktiski darbojoties, jaunais cilvēks vislabāk var sevi izzināt – kas patīk, kas padodas. Vienīgi šobrīd mēs nespējam piedāvāt ļoti daudzveidīgas programmas. Visvairāk programmu ir kultūrizglītībai (ap 60%), bet, piemēram, tehniskās jaunrades programmas ir tikai 4%, tur arī trūkst pedagogu, kas šīs nodarbības var un, zinot atalgojumu, grib vadīt,» teic A. Aukšmuksta.

«Daudzi skolēni izteikuši vēlmi apgūt programmēšanu, bet ne pērn, ne šogad pašvaldība naudu tā arī nepiešķīra, jo viņu prioritāte esot kultūrizglītība,» stāsta Iļģuciema vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā.

Savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās iesaka: «Ja arī tomēr vidusskolēnam vēl nav sava profesionāla sapņa, būtu vēlams viņam augstāko izglītību izvēlēties multidisciplinārā jomā, jo šāda izglītība ļauj vieglāk peldēt darba tirgū, nevis tad, ja būs apgūta ļoti šaura niša.»