Ir jānomainās vismaz divām paaudzēm, lai stereotipi, kas ir vīriešu un sieviešu profesijas, kādi darbi ir piemērotāki konkrētam dzimumam, pilnībā izzustu, uzskata Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere.
Pētījumi apliecina – lai arī šie pieņēmumi pamazām izplēn, taču joprojām sievietes darba tirgū nav līdzvērtīgas vīriešiem – mazāks atalgojums, atšķirīgi darba apstākļi, iekļūšana augstos amatos apgrūtinoša.
«Lai arī Latvijā ne mazums sieviešu pilda šādus atbildīgus darbus, tomēr stereotipi par vīriešu un sieviešu darbiem ir dziļi iesakņojušies. Lai tos mazinātu, jau skolas laikā bērniem jāiemāca izvēlēties savu nākotnes profesiju, nevis balstoties uz aizspriedumiem, bet izvērtējot, kas patiesi patīk un aizrauj,» atklājot konferenci Ieguvums biznesam – līdzvērtība, uzsvēra labklājības ministrs Uldis Augulis.
Līdzīgas domas pauda arī A. Bauere: «Latvijā netrūkst veiksmīgu sieviešu biznesā, lielu uzņēmumu pārvaldīšanā, tomēr, neskatoties uz šiem pozitīvajiem piemēriem, liela daļa sabiedrības joprojām uzskata, ka sievietes lielākā sūtība ir būt par mājsaimnieci, bet visi citi varoņdarbi jāveic vīrietim.»
Stikla griesti
Pētījums Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos liecina, ka pērn 110 izanalizēto uzņēmumu valdēs sievietes bija 21%, turklāt 43% kompāniju valdēs bija tikai un vienīgi vīrieši. «Tipiskais Latvijas lielo uzņēmumu valdes profils ir viena sieviete (20%) un četri vīrieši (80%), no tiem valdes priekšsēdētājs ir vīrietis,» skaidro Safege Baltija (viens no pētījuma veicējiem) pārstāve, pētījuma vadītāja Iveta Baltiņa. Pētījumā tika analizēta arī situācija pirmskrīzes gados, par atskaites punktu izvēloties 2008. gadu. «Neliels īpatsvars – vidēji visā periodā 11% – ir tādu uzņēmumu, kuru valdēs pastāv dzimumu līdzsvars (proporcija 40%/60%), bet šim īpatsvaram ir tendence pieaugt (no 8% 2008. gadā līdz 12% 2013. gadā),» informē I. Baltiņa. Palielinājies arī sieviešu īpatsvars valdes priekšsēdētājas amatā – no 8% 2010. gadā līdz 16% 2013. gadā, tomēr pētnieki šo ciparu vērtē joprojām kā zemu.
«Ja analizējam rādītājus vidēja līmeņa vadības amatos, tad situācija dzimumu proporcijā ir samērā līdzīga. Uzņēmumu struktūrvienību vadītāju līmenī ir 46% sieviešu un 54% vīriešu. Tādējādi aptaujas dati norāda, ka Latvijas uzņēmējdarbības vidē varētu pastāvēt «stikla griesti» jeb strukturālie, kultūras un sociālie ierobežojumi sievietes karjeras izaugsmei, konkrēti, pārstāvniecībai uzņēmumu valdēs. Tieši fakts, ka vidējā līmeņa vadībā nav novērojama dzimumu disproporcija, liek izdarīt iepriekšminēto secinājumu. Latvijā vidēja līmeņa vadībā sievietes ir, bet augstākā līmeņa vadībā viņām kaut kas nereti traucē nokļūt,» spriež I. Baltiņa, piebilstot, ka viens no iemesliem šai situācijai ir meklējams veidā, kā tiek izvēlēti valdes locekļi. Tikai 10% uzņēmumu valdes locekļu atlases process tiek skatīts kā uzņēmuma personāla politikas sastāvdaļa, tiek rīkoti atklāti konkursi. Lielākoties valdes sastāvu nosaka uzņēmuma īpašnieks.
Atbildību ietekmē dzimums
Analizējot atbildību sadalījumu uzņēmumā, pētījums atklāj, ka sievietes gan uzņēmumu valdēs, gan struktūrvienību vadītāju līmenī visvairāk ir pārstāvētas personālvadībā un vismazāk – tehniskā nodrošinājuma un jaunu produktu/pakalpojumu izstrādes jomā. «Aptaujas dati liecina par uzņēmumos valdošu dzimtes dihotomiju, kurā tehnika ir vīriešu, bet cilvēku aprūpe – sieviešu kompetences joma,» skaidro pētījuma vadītāja.
Pētījumā arī secināts, ka dzimumu diskriminācija, pēc darbinieku domām, Latvijas lielajos uzņēmumos netiek bieži piedzīvota, tomēr, ja tā tiek īstenota, tad galvenokārt pret sievietēm. Pētījuma veicēji kā galvenos iemeslus zemai sieviešu pārstāvniecībai uzņēmuma augstākajā vadībā saista ar tradicionālo skatījumu uz sievietes un vīrieša dzimtes lomām, piemēram, sievietei jāuzņemas galvenās rūpes par bērniem, kā arī traucējošs faktors ir pastāvošie dzimumu stereotipi izglītības un profesiju izvēlē. Pētnieki uzskata – lai šos faktorus mazinātu, pirmkārt, jāaktualizē darba un ģimenes dzīves savienošanas iniciatīvas, piemēram, piedāvājot elastīgu darba laiku un iespēju strādāt attālināti. Otrkārt, ir jāizglīto sabiedrība par dzimuma līdztiesības jautājumiem, to starp skaidrojot, kādu pienesumu uzņēmuma attīstībai var dot dzimumu līdzsvara sasniegšana augstākajās amata pozīcijās. «Balstoties uz pētījuma rezultātiem, ir pamats secināt, ka tieši jauktas vadības komandas varētu būt efektīvākas un radīt ideālo vadības modeli,» norāda I. Baltiņa.
Investori novērtē komandas dažādību
Savukārt SIA ArtSmart (otrs pētījuma veicējs) valdes priekšsēdētāja Inga Uvārova papildina: «Uzņēmumu finanšu analīze liecina, ka vidējā neto peļņas rentabilitāte ir augstāka tiem uzņēmumiem, kuru valdēs vairākumā ir sievietes. Pētījums arī parāda, ka sieviešu vadībā uzņēmumi strādā rentablāk. Sievietes ir piesardzīgākas, apdomīgākas, vērstas uz ilgtermiņa attīstību, bet vīrieši bieži ir tendēti uz strauju izaugsmi, ātru peļņu. Tāpēc, strādājot kopā, rodas līdzsvars, tiek pieņemti kvalitatīvāki lēmumi.»
«Aplūkojot dzimumu līdztiesību jautājumu plašāk, mēs principā runājam par dažādību. Pētījuma ietvaros organizējot diskusijas ar uzņēmumu pārstāvjiem, tika secināts, ka galvenais uzņēmumu ieguvums ir dažādībā – ne tikai dzimumu, bet arī, piemēram, izglītības līmeņa, vecuma,» norāda I. Uvārova, piebilstot, ka pasaulē arvien izplatītāka kļūst tendence, ka investori izvērtē ne tikai uzņēmuma potenciālu, bet pievērš uzmanību arī komandas dažādībai, jo izprot šā apstākļa ieguvumus biznesā.