Rutīna darbā pievērš uzņēmējdarbībai

Pērnais gads Laurim Fišeram bija ļoti ražens un darbu piesātināts – viņam kopā ar domubiedriem izdevās nodibināt trīs uzņēmumus, kuriem nepilna gada griezumā izdevies izdzīt dzīvotspējīgus asnus. Viņš secina, ka pievērsies sava biznesa kaldināšanai, jo līdz tam ierastās astoņu stundu garās darba dienas vienā uzņēmumā viņam šķitušas par garlaicīgu.

Lauris ir pārliecināts – ja cilvēks zina, ko grib, sev izvirza kādus konkrētus mērķus, tie agri vai vēlu piepildās. Pats uz savas ādas ir izbaudījis, ka šī recepte strādā. Piemēram, jau kopš skolas laikiem viņš bija strikti nolēmis, ka strādās bankā. Laurim tas licies sapņu darbs – strādāt glaunā ofisā, diendienā staigāt uzvalkā, pelnīt lielu naudu.

Izsapņotais sapnis

«Bērnībā mani brālis sauca par augļotāju, jo tad, kad viņam aizdevu naudu, piemēram, divus latus, viņš man atdeva piecus latus, jo man bija ļoti augsti procenti,» atmiņās dalās Lauris. Sapnis par baņķiera darbu bija tik ļoti iesēdies prātā, ka pēc vidusskolas nebija nemazāko šaubu, ka jāstudē attiecīgā jomā. Tā arī izdarīts. Laura augstākās izglītības kontā ir divi diplomi – apgūta finansista un banku speciālista profesija. Jau 1. kursā viņš arī meklēja iespējas, kur teoriju pārbaudīt praksē. Par viņa pirmo darbavietu kļuva AS BIGBANK, kur Lauris pildīja kredītriska parakstītāja pienākumus, bet pēc tam viņš pievienojās AS Nordea bank. Tur viņš četrus gadus nostrādāja par konsultantu VIP klientu apkalpošanas nodaļā. It kā sapnis piepildīts, taču, laikam ejot, Lauri nepameta sajūta, ka rutīna darbā sāk kļūt pārāk nomācoša un darba stundas vienmuļas.

Tad arī radās jauns mērķis – jāpārbauda savi spēki biznesa virtuvē. Kopā ar vēl vienu kompanjonu tika izveidota parādu piedziņas firma. «Abi bijām zaļi gurķi, jo ar parādu piedziņu mums nebija līdz tam nekāda sakara un pieredzes,» atceras Lauris. Tomēr palēnām izdevās iestrādāties, taču, tā kā firmai bija jāiegūst licence, kas maksāja vairākus tūkstošus eiro, tik neliels uzņēmums to nevarēja atļauties.

Lauris nebēdā, ka pirmais šāviens uzņēmējdarbībā nebija pats veiksmīgākais, tomēr viss nebija velti – gūta pieredzes bagāža. «Esmu kļuvis daudz uzmanīgāks, piesardzīgāks, pārdomātāk izvēlos darbiniekus,» stāsta uzņēmējs, atzīstot, ka gūts ne mazums punu, taču tie devuši vērtīgas mācības, piemēram, ja uzņēmumu veido kopā ar partneri, jau uzņēmuma tapšanas procesā jāvienojas par spēles noteikumiem, nosacījumiem. Ja tas netiek izdarīts, visticamāk līdz ar pirmās naudas parādīšanos sākas nevajadzīgi kašķi.

Telefons kā gids

Un ar šo pieredzes un atziņu buķeti plecos viņam 2014. gads izvērtās ļoti raibs, citu pēc cita atverot trīs jaunus uzņēmumus. Viens no tiem ir KNOQ Baltic, kur viņš ir līdzīpašnieks. «Piedāvājam aplikāciju [tās lejupielāde un lietošana ir bezmaksas], kas, piemēram, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kalpo kā personīgais gids. Mums šobrīd Latvijā ir izveidojušies 12 sadarbības partneri, jo aplikācija var pildīt ne tikai gida funkcijas, bet ir izmantojama kā reklāmas un informācijas avots, piemēram, veikals, taksometru kompānija, augstskolas ar aplikācijas palīdzību ziņo par kādiem īpašiem piedāvājumiem, aktualitātēm. Turklāt nav tā, ka cilvēks ziņojumus saņem nepārtraukti, tie tiek nosūtīti, ja persona ar savu mobilo tālruni atrodas 70 metru rādiusā no vietas, kur izvietots raidītājs, piemēram, veikalā,» stāsta Lauris. Informācija pieejama 36 valodās. Ar laiku ir plāni iekarot visu Baltijas tirgu un arī tālākas valstis, kā arī paplašināt sadarbības partneru loku Latvijā. Turklāt nesen uzņēmums noslēdzis līgumu ar Ziedot.lv, kas paredz, ka par katru klientu, kas lejupielādēs bezmaksas aplikāciju, uzņēmums pārskaitīs 50 centus Ziedot.lv programmai Dakteris Delfīns, kur no saziedotās naudas apmaksās sasirgušu bērnu delfīnterapijas kursu. «Par šādu soli izlēmām tad, kad sabiedrībā uzvirmoja diskusija par steidzamu palīdzību Dāvim. Sapratām, ka varam palīdzēt savākt ziedojumus jau laikus, nevis tad, kad situācija kļuvusi degoša,» skaidro Lauris.

Ar lielāku vērienu

Savukārt pērn izveidotie uzņēmumi – SIA Koka dekori un SIA Wood production – pārstāv kokapstrādes nozari. «Mans tēvs ir galdnieks, un kopš pusaudža gadiem es tiku iepazīstināts ar šo darbības jomu. Sākumā ražoju mazus koka dekorus, piemēram, suvenīrus. Redzēju, ka saražotais ir ļoti pieprasīts, tāpēc nolēmu, ka jāsāk ar to nodarboties nopietnākā līmenī un lielākos apjomos. Secināju, ka jāver vaļā pašam sava galdniecība.» Domāts, darīts – Lauris pieteicās atbalsta programmai Altum un saņēma kredītu savas ieceres realizēšanai. Tā arī tapa divi uzņēmumi. «Man jau citi sacīja, kāpēc es tā steidzos, kāpēc vajag viena gada laikā vērt vaļā trīs uzņēmumus, bet man vajag izaicinājumus.»

Neskatoties uz saspringto dienu grafiku, Lauris cenšas brīvdienās kādu brīdi pats praktiski parosīties galdniecībā. «Gribu izjust koku, turklāt uzskatu, ka labs vadītājs ir cilvēks, kas pārzina visus procesus no pašiem pamatiem. Tad arī varu labāk saprast, piemēram, vai strādāt pie darba galda ir ērti, vai apgaismojums ir pietiekams. Tas uzreiz uzlabo komunikāciju ar darbiniekiem,» akcentē uzņēmējs.

Riskus vajag diversificēt

«Tā kā uzņēmumi strādā dažādās nozarēs, tas viss aizņem ļoti daudz laika. Ceļos jau ap pulksten 5 no rīta, taču darba soli atvieglo uzticami darbinieki [visos trīs uzņēmumos kopumā nodarbināti vairāk nekā 10 cilvēki], jo tiem ir ļoti liela nozīme sekmīga uzņēmuma darbībā. Turklāt, godīgi sakot, vadot vienu uzņēmumu, man kļuva garlaicīgi. Jau skolā tika mācīts, ka riskus vajag diversificēt, tāpēc, ja vienā darbības jomā nesokas tik labi, otrā viss ir kārtībā. Rodas balanss,» spriež Lauris.

Viņš norāda, ka šobrīd jauni projekti un plāni par vēl kādu uzņēmumu galvā nerosās, taču jaunus pavērsienus nākotnē neizslēdz. «Ir jāseko līdzi pasaules tendencēm, cilvēku paradumiem.» Lauris stāsta, ka kādreiz uzņēmēju ikdienu saistījis ar tādu laiskošanos – celies, kad gribi, dari, ko gribi. «Jauniem uzņēmējiem tā nebūt nav. Ir jācīnās. Runājot ar pieredzējušiem uzņēmējiem, viņi norāda, ka ir vajadzīgi vismaz 10 gadi, lai izveidotu ilgtspējīgu uzņēmumu.»