Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Latvijā pensijām tiek tērēti aptuveni 8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Ko nogrēkojušies Latvijas pensionāri, ja viņu vidējā pensija ir četras reizes knapāka nekā dažās citās Eiropas valstīs?

Valsts iestāžu reorganizācija, to pārstrukturēšana, darba rezultātu un darba efektivitātes izvērtēšana ir vērtīgs pienesums valsts tālākai izaugsmei un konkrētās iestādes turpmākai atdevei, secina ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš šonedēļ sabiedrībai atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reorganizācijas rezultātus un iepazīstināja ar aģentūras jauno direktori Ievu Jāgeri.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs aizsācies turborežīmā. Ekonomikas ministrijas pārraudzītajā struktūrā veiktas būtiskas reformas, institūcija tikusi pie jaunas, enerģiskas direktores. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis trešdien preses priekšā jaunajai vadītājai deva ceļa maizi un veiksmes vēlējumus sūrajā grūtajā darbā pie miljardu piesaistes mūsu valsts ekonomikai. LIAA direktores amatā nule kā ieceltā Ieva Jāgere vienu no savām pirmajām intervijām jaunajā amatā sniedza tieši “Neatkarīgajai”.

Tuvojoties salam, lielāko daļu mājsaimniecību māc bažas par apkures rēķiniem. Un daļā gadījumu bažas ir pamatotas.

Jau vērtējot patēriņa cenu izmaiņas trešajā ceturksnī, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas Banka un komercbanku ekonomisti brīdināja, ka gada nogalē gaidāms inflācijas kāpums.

Universālās kadastrālās vērtības nekustamajiem īpašumiem būs vidēji par divām līdz trim reizēm lielākas nekā pašreizējās kadastrālās vērtības, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam”. Vai nākamgad jārēķinās ar attiecīgu nekustamā īpašuma nodokļa un citu maksājumu, piemēram, valsts nodevas, kāpumu?

Neapskaužamā situācijā šā gada augustā bija nonākuši vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu no Latvijas, kuri ar uzņēmuma “Fisom” starpniecību devās uz sērfošanas nometni Portugālē. Diemžēl gala mērķī viņi nenonāca – viņi iestrēga Spānijā un Francijā. “Fisom”, tā teikt, “uzmeta” ceļotājus. Operatīvi reaģēja Latvija un noorganizēja repatriāciju. Atbildīgie par šo procesu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), nemitīgi uzsvēra – ceļotāju atgriešana, kas izmaksāja 81 000 eiro, nenotika par nodokļu maksātāju naudu. Tomēr publiski pieejamā informācija liecina, ka finansējums ņemts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kas galu galā sedza jauniešu atgriešanu Latvijā?

Par politiku un sportu, kas nekur tālu nevar atrauties no politikas, arī par notikumiem ap partiju apvienību “Jaunā vienotība” TV intervija "Nra.lv sarunas" ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāju un “Jaunās vienotības” politiķi Dāvi Mārtiņu Daugavieti, kuram ir 27 gadi, jurista izglītība un kurš ir spēlējis futbolu.

Šonedēļ atzīmējam divas valstiski nozīmīgas svētku dienas: šogad 1. maijā būs Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 102. gadadiena, bet 4. maijs ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Par šo datumu nozīmi, par valstiskumu, darbu Saeimā un valsts izaicinājumiem TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.

Par sīvo konkurenci telekomunikāciju jomā, biznesa vidi bremzējošajiem un veicinošajiem faktoriem, par mākslīgā intelekta ieguvumiem un izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, par valsts attieksmi pret uzņēmējiem un, visbeidzot, par mobilo sakaru nodrošinājumu varbūtēja kara gadījumā – par to visu detalizēti raidījumā "Nra.lv sarunas" stāsta "Tele2 Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs juridiska rakstura padomu lūdz nevis profesionālim, bet draugiem vai paziņām, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Kopumā vairāk nekā 80% aptaujāto atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas. Savukārt galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ne vienmēr sakārto juridiskos jautājumus, ir izpratnes trūkums par situāciju un nespēja novērtēt riskus, naudas, laika un zināšanu trūkums par to, kur vērsties pēc palīdzības.

Īsteni trollīšu Muminu fani, izlasot šo ceļojuma pieredzi, rauks degunu, norādot, ka es neizprotu Muminu parka koncepciju. Nestrīdos, varbūt arī neizprotu, bet tik komercializētā izklaides vietā biju pirmo reizi – manas gaidas nesaslēdzās ar realitāti. Bet nu par visu pēc kārtas.

Šajā vasarā nolēmām iepazīt nevis tūristu tik populārās dienvidzemes, bet viesoties pie skandināviem. Tā kā mūsu kompānijā ir teju trīsgadnieks Ričards, kā galvenais apskates objekts tika izvēlēta Muminu zeme Somijā. Un kā jauks bonuss visai ģimenei – kuģošana Baltijas jūrā maršrutā Tallina–Helsinki–Turku–Stokholma. Ceļojuma ilgums – četras dienas.

Gaismas festivāls „Staro Rīga” ir viens no lielākajiem Ziemeļeiropas gaismas festivāliem. Un ik gadu pulcēja tūkstošiem skatītāju. Taču dzīves dārdzība atstājusi ietekmi arī uz šo pasākumu – nauda jātaupa, šogad festivāls atcelts.

Pasakainas algas, kreptīgas pensijas, brangi uzkrājumi – šādi īsumā var raksturot valsts augstskolu rektoru naudas maku saturu, kurā ļauj ielūkoties Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtie valsts amatpersonu deklarāciju dati. Un gadu no gada viņu turība piedzīvo strauju augšupeju. Parastie mirstīgie par regulāru tūkstošiem lielu ienākumu palielināšanos var tikai sapņot, rektoriem tā ir ierasta prakse.

Ja pirms pieciem gadiem Sandai Pogulei kāds teiktu, ka viņa reiz ar aizrautību rosīsies savā vecāku saimniecībā, audzējot gaļas lopus un pieskatot bišu dravas, Sanda noraidoši pašūpotu galvu. Taču, redz, kā dzīvē mēdz notikt – apstākļi saslēdzas tā, ka viņa ir atgriezusies savas dzimtas mājās “uz pilnu slodzi”, attīsta vecāku radīto lauku sētu un atzīst – šī ir viņas īstā vieta gan sirdī, gan sevis pilnveides ziņā.

2021. gads valsts augstskolu rektoriem ļāvis vairot turību – gandrīz visiem bijis algas pielikums par augstskolas vadīšanu, un ne jau nebūtiski pāris desmiti eiro, bet pieklājīgākas summas, liecina valsts amatpersonu iesniegto deklarāciju dati. Ņemot vērā, ka vairums vēl pagūst kur piestrādāt vai saņem pensiju, kopējie ienākumi arī piedzīvojuši kārtējo lēcienu.

Inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju speciālisti darba tirgū ir ļoti pieprasīti, bet joprojām piedāvājums nespēj aizpildīt brīvās vakances. Noturīga interese par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne, matemātika) jomu nerodas vienā dienā, tāpēc, lai piesaistītu jaunos prātus šai nozarei, STEM pasauli bērniem un jauniešiem viņiem saistošā veidā jāļauj iepazīt jau skolas laikā. Un tad arī būs motivēti studenti, pēcāk – zinoši speciālisti, pārliecināta Ventspils Augstskola (VeA), kura sadarbībā ar Ventspils Izglītības pārvaldi sarūpējusi daudzveidīgu un kvalitatīvu piedāvājumu eksaktā bloka izzināšanai gan skolēniem un viņu pedagogiem, gan studentiem, apliecinot – zināt eksaktās zinātnes ir mūsdienīgi, moderni un noderīgi.

Ventspils ir pirmā pilsēta Latvijā, kas 1990. gadā aizsāka tradīciju svinēt pilsētas svētkus, un arī šogad Kurzemes pērle no 5. līdz 7. augustam aicina uz savām vērienīgajām svinībām vislabākajās tradīcijās, tostarp atkal notiks svētku gājiens, ziedu paklāju festivāls un tiek solīta neaizmirstama uguņošana.

Psihologi, mediķi, IT un sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi, žurnālisti, uzņēmēji un arhitekti – šīs ir populārākās profesijas šā gada augstskolu reflektantu vidū. Kā redzams, arī šogad augstskolu uzņemšanas statistikā bez pārsteigumiem: joprojām studiju izvēlē dominē humanitārā un sociālā virziena specialitātes, lai arī tieši šo jomu pārstāvji darba tirgū jau tagad veido pārprodukciju.

Darba tirgus pieprasa inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, taču joprojām tikai relatīvi neliela daļa vidusskolas beidzēju ir pietiekamā līmenī apguvuši eksaktos priekšmetus, lai spētu studēt un, galvenais, arī absolvēt eksakto un dabaszinātņu programmas. Diemžēl daļā Latvijas novadu skolēniem nav pat iespējas padziļinātā līmenī mācīties fiziku un ķīmiju, jo nav pedagogu.