Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Universālās kadastrālās vērtības nekustamajiem īpašumiem būs vidēji par divām līdz trim reizēm lielākas nekā pašreizējās kadastrālās vērtības, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam”. Vai nākamgad jārēķinās ar attiecīgu nekustamā īpašuma nodokļa un citu maksājumu, piemēram, valsts nodevas, kāpumu?

Neapskaužamā situācijā šā gada augustā bija nonākuši vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu no Latvijas, kuri ar uzņēmuma “Fisom” starpniecību devās uz sērfošanas nometni Portugālē. Diemžēl gala mērķī viņi nenonāca – viņi iestrēga Spānijā un Francijā. “Fisom”, tā teikt, “uzmeta” ceļotājus. Operatīvi reaģēja Latvija un noorganizēja repatriāciju. Atbildīgie par šo procesu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), nemitīgi uzsvēra – ceļotāju atgriešana, kas izmaksāja 81 000 eiro, nenotika par nodokļu maksātāju naudu. Tomēr publiski pieejamā informācija liecina, ka finansējums ņemts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kas galu galā sedza jauniešu atgriešanu Latvijā?

Par politiku un sportu, kas nekur tālu nevar atrauties no politikas, arī par notikumiem ap partiju apvienību “Jaunā vienotība” TV intervija "Nra.lv sarunas" ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāju un “Jaunās vienotības” politiķi Dāvi Mārtiņu Daugavieti, kuram ir 27 gadi, jurista izglītība un kurš ir spēlējis futbolu.

Šonedēļ atzīmējam divas valstiski nozīmīgas svētku dienas: šogad 1. maijā būs Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 102. gadadiena, bet 4. maijs ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Par šo datumu nozīmi, par valstiskumu, darbu Saeimā un valsts izaicinājumiem TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.

Par sīvo konkurenci telekomunikāciju jomā, biznesa vidi bremzējošajiem un veicinošajiem faktoriem, par mākslīgā intelekta ieguvumiem un izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, par valsts attieksmi pret uzņēmējiem un, visbeidzot, par mobilo sakaru nodrošinājumu varbūtēja kara gadījumā – par to visu detalizēti raidījumā "Nra.lv sarunas" stāsta "Tele2 Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs juridiska rakstura padomu lūdz nevis profesionālim, bet draugiem vai paziņām, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Kopumā vairāk nekā 80% aptaujāto atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas. Savukārt galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ne vienmēr sakārto juridiskos jautājumus, ir izpratnes trūkums par situāciju un nespēja novērtēt riskus, naudas, laika un zināšanu trūkums par to, kur vērsties pēc palīdzības.

Īsteni trollīšu Muminu fani, izlasot šo ceļojuma pieredzi, rauks degunu, norādot, ka es neizprotu Muminu parka koncepciju. Nestrīdos, varbūt arī neizprotu, bet tik komercializētā izklaides vietā biju pirmo reizi – manas gaidas nesaslēdzās ar realitāti. Bet nu par visu pēc kārtas.

Šajā vasarā nolēmām iepazīt nevis tūristu tik populārās dienvidzemes, bet viesoties pie skandināviem. Tā kā mūsu kompānijā ir teju trīsgadnieks Ričards, kā galvenais apskates objekts tika izvēlēta Muminu zeme Somijā. Un kā jauks bonuss visai ģimenei – kuģošana Baltijas jūrā maršrutā Tallina–Helsinki–Turku–Stokholma. Ceļojuma ilgums – četras dienas.

Gaismas festivāls „Staro Rīga” ir viens no lielākajiem Ziemeļeiropas gaismas festivāliem. Un ik gadu pulcēja tūkstošiem skatītāju. Taču dzīves dārdzība atstājusi ietekmi arī uz šo pasākumu – nauda jātaupa, šogad festivāls atcelts.

Pasakainas algas, kreptīgas pensijas, brangi uzkrājumi – šādi īsumā var raksturot valsts augstskolu rektoru naudas maku saturu, kurā ļauj ielūkoties Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtie valsts amatpersonu deklarāciju dati. Un gadu no gada viņu turība piedzīvo strauju augšupeju. Parastie mirstīgie par regulāru tūkstošiem lielu ienākumu palielināšanos var tikai sapņot, rektoriem tā ir ierasta prakse.

Ja pirms pieciem gadiem Sandai Pogulei kāds teiktu, ka viņa reiz ar aizrautību rosīsies savā vecāku saimniecībā, audzējot gaļas lopus un pieskatot bišu dravas, Sanda noraidoši pašūpotu galvu. Taču, redz, kā dzīvē mēdz notikt – apstākļi saslēdzas tā, ka viņa ir atgriezusies savas dzimtas mājās “uz pilnu slodzi”, attīsta vecāku radīto lauku sētu un atzīst – šī ir viņas īstā vieta gan sirdī, gan sevis pilnveides ziņā.

2021. gads valsts augstskolu rektoriem ļāvis vairot turību – gandrīz visiem bijis algas pielikums par augstskolas vadīšanu, un ne jau nebūtiski pāris desmiti eiro, bet pieklājīgākas summas, liecina valsts amatpersonu iesniegto deklarāciju dati. Ņemot vērā, ka vairums vēl pagūst kur piestrādāt vai saņem pensiju, kopējie ienākumi arī piedzīvojuši kārtējo lēcienu.

Inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju speciālisti darba tirgū ir ļoti pieprasīti, bet joprojām piedāvājums nespēj aizpildīt brīvās vakances. Noturīga interese par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne, matemātika) jomu nerodas vienā dienā, tāpēc, lai piesaistītu jaunos prātus šai nozarei, STEM pasauli bērniem un jauniešiem viņiem saistošā veidā jāļauj iepazīt jau skolas laikā. Un tad arī būs motivēti studenti, pēcāk – zinoši speciālisti, pārliecināta Ventspils Augstskola (VeA), kura sadarbībā ar Ventspils Izglītības pārvaldi sarūpējusi daudzveidīgu un kvalitatīvu piedāvājumu eksaktā bloka izzināšanai gan skolēniem un viņu pedagogiem, gan studentiem, apliecinot – zināt eksaktās zinātnes ir mūsdienīgi, moderni un noderīgi.

Ventspils ir pirmā pilsēta Latvijā, kas 1990. gadā aizsāka tradīciju svinēt pilsētas svētkus, un arī šogad Kurzemes pērle no 5. līdz 7. augustam aicina uz savām vērienīgajām svinībām vislabākajās tradīcijās, tostarp atkal notiks svētku gājiens, ziedu paklāju festivāls un tiek solīta neaizmirstama uguņošana.

Psihologi, mediķi, IT un sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi, žurnālisti, uzņēmēji un arhitekti – šīs ir populārākās profesijas šā gada augstskolu reflektantu vidū. Kā redzams, arī šogad augstskolu uzņemšanas statistikā bez pārsteigumiem: joprojām studiju izvēlē dominē humanitārā un sociālā virziena specialitātes, lai arī tieši šo jomu pārstāvji darba tirgū jau tagad veido pārprodukciju.

Darba tirgus pieprasa inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, taču joprojām tikai relatīvi neliela daļa vidusskolas beidzēju ir pietiekamā līmenī apguvuši eksaktos priekšmetus, lai spētu studēt un, galvenais, arī absolvēt eksakto un dabaszinātņu programmas. Diemžēl daļā Latvijas novadu skolēniem nav pat iespējas padziļinātā līmenī mācīties fiziku un ķīmiju, jo nav pedagogu.

Vairāk nekā 90% dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un IT absolventu ir nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesijās (vadītāji, vecākie speciālisti), liecina augstskolas absolventu datu monitorings. Turpretī zemākā nodarbinātība ir vērojama starp humanitāro zinātņu un mākslas, pakalpojumu, sociālo un komerczinību, tiesību tematisko grupu absolventiem.

More than 90% of science, mathematics, statistics and IT graduates are employed in higher-skilled professions (managers, senior specialists), according to the monitoring of graduate data. In contrast, the lowest employment rates are observed among graduates of humanities and arts, services, social and commercial sciences, law subject groups.

Pandēmijas laiks lika apstāties mūsu ierastajai ikdienai gan darbā, gan sadzīvē – modernās tehnoloģijas kļuva par gandrīz vienīgo komunikācijas iespēju ar tuviniekiem, draugiem, klasesbiedriem, kolēģiem.

Nedēļu pirms vasaras saulgriežiem, 18. jūnijā, Ventspilī durvis vērs zinātnes centrs “VIZIUM” – pārsteidzoša vieta, kas ļaus ienirt tehnoloģiju, dabaszinātņu un inženierzinātņu aizraujošajā pasaulē.

Gandrīz katrs ceturtais studējošais pēc pamatstudijām uzsāk mācības maģistrantūrā, bet motivācija iegūt arī doktora grādu ir krietni zemāka – studējošo skaits ir ap diviem tūkstošiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Šāds izglītības segums gan automātiski nenozīmē labākas izredzes darba tirgū, būtiska loma ir tieši izvēlētajai studiju jomai, jo, piemēram, inženierzinātņu maģistri un doktori var nopelnīt pat līdz 147% virs vidējās algas valstī, tikmēr absolventi no humanitārajām jomām pat šo vidējo rādītāju var nesasniegt.

Šobrīd cenas lec augšup gandrīz it visam, un arī tuvākās nākotnes prognozes ekonomisti neiezīmē optimistiskas, tādēļ topošajiem studentiem, kam ies secen valsts budžeta vietas, jārēķinās, ka arī izglītības iegūšana maksās dārgāk. Daļa uzrunāto valsts augstskolu norāda – studiju maksa ir palielinājusies, dažās studiju programmās pat par 33%, vienlaikus piebilstot – dažādi maksas atvieglojumi atsevišķām  studentu kategorijām ir saglabāti.