Šonedēļ atzīmējam divas valstiski nozīmīgas svētku dienas: šogad 1. maijā būs Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 102. gadadiena, bet 4. maijs ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Par šo datumu nozīmi, par valstiskumu, darbu Saeimā un valsts izaicinājumiem TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.
Vai mūsu Satversme ir pietiekami konservatīva? Tai ir vajadzīgi grozījumi?
Es domāju, ka Satversmes tēvi bija gana gudri un tajā iestrādāja visus nepieciešamos un svarīgos punktus, kurus mēs lietojam vēl šobaltdien. Un diez vai būtu vajadzīgas kādas fundamentālas izmaiņas. Starp citu, korekcijas pirms neilga laika tika veiktas, un arī tad bija diskusijas, ko un cik daudz papildināt. Es šajā gadījumā runāju par punktiem, kas skar laulību starp sievieti un vīrieti.
Vai Latvijā likumdošanas process notiek pietiekami raiti, loģiski un secīgi? Deputāti strādā disciplinēti, godprātīgi attiecas pret saviem pienākumiem?
Stājoties amatā, arī mans viens no uzstādījumiem bija vairāk skaidrot sabiedrībai par to procesu, kādā mēs pieņemam likumus un lēmumus. Šie likumi ir plaši izdiskutēti Saeimas komisijās, bet varbūt ir nepietiekami izstāstīti sabiedrībai. Un bieži vien šīs iztrūkstošās komunikācijas dēļ rodas zināmi pārpratumi un iedzīvotāju vidū nepareizi saprasta likuma būtība. Šo komunikāciju allaž var stiprināt un uzlabot. Arī tiekoties Saeimā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, viņi uzsver - likumi pēc būtības ir sarežģīti un tos jāmāk izskaidrot vienkāršotā valodā. Un mēs mācāmies to darīt. Arī preventīvi. Un skatāmies, kā sabiedrība reaģē uz vienu vai otru likuma normu. Manuprāt, Saeima ir gana elastīga - deputāti saprot un cenšas ieklausīties šajā vajadzībā.
Cik saprotoši deputāti ir viens pret otru? Kā viņi izrunā problēmas?
Deputāti, diskutējot savā starpā, savā retorikā dažreiz ir diezgan nežēlīgi, jo diskusijas un debates reizēm aiziet personīgu apvainojumu gultnē, kas nav laba prakse. Mums ir jāspēj argumentēt cieņpilni, savu viedokli jāspēj pamatot, un tādi savstarpējie aizvainojumi būtu jānoliek malā. Mēs saprotam, ka ir deputāti, kas ar šādu diskusijas manieri sev vēlas savākt plusiņus, bet tas, ko mēs redzams dzīvē - neviens deputāts nav pakāpies augstāk, “noliekot” otru. To arī deputātiem novēlu - meklēt argumentus un, jūtot, ka kādu jautājumu nevar ietekmēt, nevis lietot apvainojumus, bet meklēt vēl citus argumentus. Tā ir parlamentārā darba būtība - meklēt labākos argumentus, lai pieņemtu likumus izsvērti. Protams, būs situācijas, kad kāds paliks pie sava viedokļa, bet, ja ir piepūle meklēt šos pareizos vārdus un argumentus, rezultāts būs. Tikai diskusiju rezultātā mēs varam nonākt pie kvalitatīvākā iznākuma.
Saeimas deputāti būtiski atšķiras no pašvaldību deputātiem?
Atšķiras, jo pašvaldībās prioritāte ir vairāk dažādas saimnieciskas lietas. Saeimā deputātam ir jābūt stratēģim. Pieņemot likumu, ir jāspēj arī modelēt uz priekšu, kādas būs sekas. Mēs pieņemam normas, kas skar visu Latviju, un ikvienam lēmumam būs ietekme uz budžetu, cilvēku dzīvēm.
Cik jums pašai bija viegli pārorientēties uz šo stratēģiju?
Strādājot pašvaldībā, darba kartībā bija stratēģiskie jautājumi, jo pašvaldību grūti nodalīt no valsts - tie lēmumi, ko valsts pieņem, tālāk īsteno pašvaldības. Tādēļ pašvaldību vadītāji vienmēr pauž savu viedokli, kā katru likumu viņi redz no darītāja puses. Pašvaldību vadītāji allaž uzsvēruši, ka nevar pašvaldībām likt izpildīt konkrētas funkcijas, ja to izpildei neseko valsts finansējums.
4. maijā svinam Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu. Vai mēs pietiekami labi apzināmies un sargājam atgūto neatkarību? Vai deputāti ir pietiekami patriotiski?
Es domāju, ka visi apzinās neatkarības nozīmi. Mēs varam aplūkot šos vēsturiskos kadrus, kā toreiz cilvēki gaidīja šo balsojumu un kāda sajūsma bija brīdī, kad lēmums tika pieņemts. Tas bija neaprakstāms mirklis. Mums tagad ir tik daudz izpausmju brīvības, tostarp vārda brīvība, kādas mums līdz tam nebija. Mums ir jāspēj to novērtēt, bet vēl jo vairāk ir jādara viss, lai šo neatkarību, brīvību, valsts demokrātiju nosargātu, jo tā ir ļoti trausla robeža. Mēs redzam, kas notiek citās valstīs, kur nāk pie varas cilvēki, kas var valsti iegrūst nelaimē. Mēs no sirds esam pateicīgi tiem deputātiem, kuri 1990.gada maijā bija tik drosmīgi un pieņēma lēmumu par valsts neatkarības atjaunošanu, un mums šis demokrātijas ceļš ir jāturpina.
Vai spēsim X stundā nosargāt Latvijas neatkarību?
Jā, spēsim, jo latviešu tauta ir ļoti spēcīga. Morāli. Garīgi. Mēs dažreiz ļoti kritiski vērtējam sevi, bet tas tāpēc, ka tā latiņa ir nolikta gana augstu. Mums jāpadomā, kādu vēstījumu mēs viens otram nesam. Kritika ir vajadzīga, bet nevajag nepārtraukti visus pelt un kritizēt un dzīvot ar domu, ka viss ir slikti.
Intervējot daudzas un dažādas personas, es bieži dzirdu viņu gaidas no amatpersonām saņemt skaidru signālu, uz kurieni valsts virzās, kādi ir mūsu mērķi, kur un kādi mēs būsim pēc 5, 10, 20 gadiem. Varat paust šādu vēstījumu?
Mēs virzāmies attīstītas un labklājīgas valsts virzienā. Mēs esam pieņēmuši virkni lēmumu, lai stiprinātu valsts iekšējo un ārējo drošību. Mēs esam apņēmušies valsts aizsardzībai novirzīt 3% no iekšzemes kopprodukta. Mēs vēlamies sakārtot skolu tīklu, iekšlietu struktūru. Arī mūsu ekonomikā vēl ir gana daudz izaicinājumu.
Ekonomiskā izaugsme dažkārt ir redzama, dažkārt ne pārāk...
Kā jebkurā procesā, ir gan veiksmes, gan neveiksmes. Galvenais ir atzīt šīs kļūdas un labot. Ne velti mūsu dižgaram Rainim bija teiciens: pastāvēs, kas pārvērtīsies. Šīs valdības un arī mana viena no prioritātēm ir birokrātijas mazināšana un procesu vienkāršošana, piemēram, atteikšanās no inventarizācijas lietām, kas būtu liels atvieglojums būvniecības nozarē strādājošajiem.
Ne tikai birokrātija ir problēma, bet, piemēram, arī lauku izmiršana - tie paliek arvien tukšāki, tiek slēgtas skolas, veram ciet pasta nodaļas.
Tā ir visas Eiropas problēma. Cilvēki grib dzīvot pilsētās. Taču, jā, piekrītu - tas ir liels izaicinājums neļaut laukiem iznīkt. Viens no soļiem varētu būt stiprināt tās saimniecības, kas joprojām strādā reģionos, ar kādiem nodokļu atvieglojumiem. Attiecībā uz skolu tīklu ir divas šķautnes - pieejamība un kvalitāte. Tur, kur ir skola, tur ir dzīvība, attīstība, bet vienlaikus ir jāatzīst, ka izglītības kvalitāte nav atkarīga no skolēnu skaita klasē, bet gan no spējīgiem pedagogiem. Un valstij tas kaut ko maksā, lai spētu šādus skolotājus piesaistīt.
Kā jūs svinēsiet 4. maiju?
Gan 1. maijs, gan 4. maijs būs man darba diena, bet ģimenē pie svētku galda pulcēsimies kādā citā dienā.
Ko šajos svētkos jūs novēlat Latvijas iedzīvotājiem?
Vispirms gribas pateikt mūsu cilvēkiem paldies - mēs šeit dzīvojam, strādājam un padarām visi kopā šo valsti labāku. Gribu novēlēt mazāk sūkstīties par to, kas mums nav sanācis, bet spēt novērtēt to, kas mums ir - mēs esam NATO, Eiropas Savienībā, varam brīvi ceļot, brīvi izteikties. Labklājība mums jāceļ visiem kopā, jo zem guļoša akmens ūdens netek.
