Virzību parlamentā sākuši Vēlētāju reģistra likuma grozījumi, kas radīja bažas, ka Saeimas vēlēšanās cilvēki būs piesaistīti deklarētajām dzīvesvietām.
Kaut arī referendumu par otru valsts valodu organizējusī Vladimira Lindermana biedrība Dzimtā valoda Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegusi gada pārskatu par biedrības iztērētajām finansēm, Drošības policija joprojām uzskata, ka referenduma organizācijas finansēšanā piesaistīti neskaidras izcelsmes līdzekļi.
Iekšzemes kopprodukta sarukšana par 2% un apmēram 4 miljonu latu investīciju faktiska iesaldēšana – tādas varētu būt ļaunākās sekas Latvijai, ja Eiropas Savienība pret Baltkrieviju ieviesīs ekonomiskās sankcijas.
Jau vairākas dienas klīst baumas, ka nemierā ar atalgojumu streikam gatavojas Latvijas Televīzijas (LTV) operatori. Sarunās ar Neatkarīgo operatori un LTV vadība to noliedz, bet atzīst, ka uzsākts mēģinājums panākt, lai atkal maksā algas 2010. gada līmenī.
Dažu sabiedrībā pazīstamu personu, arī Saeimas deputātu izteikumi par vieglo narkotiku dekriminalizāciju ir kaitniecība, kas bojā jaunatnes izpratni par to kaitīgumu un iespējamajiem sodiem. Apvainotās personas šādu pārmetumu paudējus dēvē par neizglītotiem.
Nākotnē lēmuma pieņemšanu par pilsonības piešķiršanu, iespējams, uzticēs tiesai vai kādai citai institūcijai. Pašlaik to dara Ministru kabinets un tā lēmums tiesā nav pārsūdzams.
Uzkaitētu emociju gaisotnē ievēlētā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nostrādājusi jau pirmo mēnesi un nu nāk klajā ar šajā laikā gūtajām atziņām.
Par otru valsts valodu aģitējušās biedrības Dzimtā valoda kampaņai nepieciešamo līdzekļu izcelsmi un iztērēto līdzekļu kopsummu joprojām nav gūta skaidrība. Tikmēr piecas Saeimas frakcijas ir aprēķinājušas savu kampaņu izmaksas. Visvairāk – gandrīz 30 000 latu – tērējusi Vienotība. Valstij šis referendums izmaksāja 2 miljonus latu.
Kopš 2010. gada novembra aktīvo politiku pametušais Einars Repše nodibinājis biedrību Latvijas attīstībai, kura, iespējams, ar laiku pārveidosies par politisko partiju. Viņš noliedz pieņēmumu, ka tas liecina par muguras uzgriešanu Vienotībai.
Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanas jau pirmajās stundās pārsteidza ar augstu vēlētāju aktivitāti. Arī Rīgā Krievijas pavalstnieki pie vēlēšanu iecirkņiem veidoja garas rindas, bet aptaujāto atbildes liecina, ka ne tikai Krievijā, bet arī Latvijā balsotāju simpātijas pieder pašreizējam valsts premjerministram Vladimiram Putinam.
Turīgo iedzīvotāju patvaļai jāpieliek punkts, nolēmusi vides aktīvistu grupa un Saeimā iesniegusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas pašvaldībām uzliks par pienākumu gādāt, lai desmit metru platā tauvas josla pie publiskajiem ūdeņiem būtu gan pieejama visiem iedzīvotājiem, gan tā tiktu sakopta.
Koalīcijas padome konceptuāli apstiprinājusi Zatlera Reformu partijas deputāta Valda Liepiņa ierosinājumu par vēlētāju reģistra ieviešanu. Šī iniciatīva radījusi bažas, ka vēlētāji Saeimas vēlēšanās vairs nevarēs nodot savu balsi jebkurā iecirknī, bet balsot būs jāiet saskaņā ar deklarēto dzīvesvietu.
Turpinot kampaņu pirms 4. martā gaidāmajām vēlēšanām un aizrādot Latvijai par tās «nepilsoņu problēmu», uz prezidenta amatu kandidējošais Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ir iejaucies Latvijas iekšējās lietās, uzskata eksperti.
Saskatot apdraudējumu Latvijas valstiskuma pamatiem, Nacionālā apvienība (NA) šodien koalīcijas padomes sēdē nāks klajā ar trim priekšlikumiem, kas, pēc apvienības domām, palīdzēs šos pamatus nosargāt.
Cietuši jau iepriekš paredzamo sakāvi, referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai idejas atbalstītāji un autori ar jaunu sparu atkal cenšas aktualizēt jautājumu par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās.
Kaut arī tautas nobalsošanā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja pārliecinoši 74,8 procenti vēlētāju, arī krievu valodas atbalstītāji šajos rezultātos saskata iespēju turpināt cīņu par krievu valodas statusa mainīšanu.
Etniskais dalījums nav populārs ne Latvijas medijos, ne politikas, ne ekonomikas jomās, un latviešu rakstnieki, atspoguļojot nacionālo savdabību un Latvijas vēstures notikumus 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā, ieguvuši vairākas starptautiskas literatūras balvas.
Pusdienas laikā iebraucot vistālāk Latvijas austrumos esošajā pilsētā Zilupē, nomāc tās tukšās ielas. Vēlāk pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks skaidro, ka te nav neviena, kam pa dienu slamstīties pa pilsētu, jo ir jāstrādā vai jāmācās. Tie, kam nav jādara ne viens, ne otrs, pilsētu pametuši.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciēto Labas gribas manifestu, kas aicina atmest valsts iedzīvotāju savstarpējo naidošanos un veltīt visus spēkus valsts labklājības audzēšanai, trešdien bija parakstījuši vairāk nekā simts cilvēku.
Nākamajās Saeimas vēlēšanās pilsoņu aktivitāte būs vēl mazāka nekā līdz šim. Par to, vērtējot Koalīcijas sadarbības padomē atbalstīto Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputāta Valda Liepiņa piedāvājumu parlamenta vēlēšanās balsotājus piesaistīt deklarētajai dzīvesvietai, ir pārliecināti sabiedrības pārstāvji un politiķi.