Iekšzemes kopprodukta sarukšana par 2% un apmēram 4 miljonu latu investīciju faktiska iesaldēšana – tādas varētu būt ļaunākās sekas Latvijai, ja Eiropas Savienība pret Baltkrieviju ieviesīs ekonomiskās sankcijas.
Nemierā ar Baltkrievijā pastāvošo politisko iekārtu Eiropas Savienība jau ilgāku laiku kaimiņvalsts amatpersonām un tiesnešiem liegusi iebraukšanu ES. Nesagaidot, ka šis liegums pamudinātu Baltkrieviju mainīt tās iekārtu, ES nopietni apsver ekonomisko sankciju ieviešanu pret tiem Baltkrievijas uzņēmējiem, kas kaut kādā veidā atbalsta nevēlamo režīmu. Ja sankcijas ieviesīs, ES dalībvalstu uzņēmēji nedrīkstēs veikt darījumus ar melnajā sarakstā iekļautajiem komersantiem.
Investīcijas vējā
Vēl 2010. gada aprīlī, ieguldot vairāk nekā 4 miljonus latu, tika atklāta paralēlā dzelzceļa līnija Bigosova–Indra, kas ļāva pārvadāt gandrīz divreiz vairāk kravu nekā iepriekšējos gados. Līdz šīs līnijas atvēršanai dzelzceļa sastāvi uz robežas bija spiesti gaidīt pat vairāk nekā 48 stundas, lai kravas nokļūtu pie adresāta. Pērn, lielā mērā pateicoties tieši šai līnijai, Latvijas un Baltkrievijas preču apgrozījumus pārsniedzis 1,5 miljardus latu, kas ir visu laiku lielākais rādītājs un ierindo Baltkrieviju otrajā vietā veiksmīgāko sadarbības valstu vidū ārpus ES. Turklāt apmēram 60% dzelzceļa pārvadājumu iet tieši caur Baltkrieviju, un lielāko daļu dīzeļdegvielas arī ieved tieši no Baltkrievijas, tirdzniecība ar kuru veido divus procentus no valsts iekšzemes kopīpašuma.
Ja Baltkrievija atbild ar savām sankcijām, tas var negatīvi ietekmēt Latviju, ES nosakot ekonomiskās sankcijas kaimiņzemei. Jau tagad tiek pieļauts, ka, spiestā kārtā pārtraucot sadarbību ar Baltkrievijas naftas produktu uzņēmējiem, Latvijā var iestāties dīzeļdegvielas deficīts. Cietīs arī dzelzceļa pārvadājumi, un neoficiālās sarunās lēš, ka, realizējoties ļaunākajam scenārijam, no darba būs jāatlaiž apmēram 50% Latvijas dzelzceļa darbinieku. Aprēķināts – ik dienu tirdzniecība ar Baltkrieviju Latvijai dod miljonu latu. Sankcijas šo izdevīgo sadarbību var pārtraukt.
Ekonomisko sankciju dēļ var ciest arī tie Latvijas uzņēmēji, kas Baltkrievijā investējuši 600 miljonus ASV dolāru, jo, darbojoties apgrūtinātā situācijā, tie var nespēt norēķināties ar saviem kreditoriem.
Aicina nepieļaut
Cerībā nepieļaut šāda scenārija realizēšanos Nacionālās apvienības deputāts Romāns Naudiņš un apvienības frakcija aicina Latvijas politiķus un diplomātus uzsākt aktīvu diskusiju ar ES funkcionāriem, lai tie ņemtu vērā Latvijas situāciju un ekonomiskās sankcijas neievērotu vai vismaz izstrādātu kādu kompensācijas sistēmu, jo pārējās ES dalībvalstis no sankcijām praktiski necietīs.
«Nacionālās apvienības Saeimas frakcija uzskata, ka ES vēlme panākt ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju ir nepieņemama un Latvijas interesēm neatbilstoša. Baltkrievija ir otrs lielākais Latvijas tirdzniecības partneris ārpus ES, un ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju var radīt neatgriezeniskas sekas Latvijas ekonomikai,» saka R. Naudiņš.
Viedoklim pievienojas arī Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. «Šaubos, ka Portugālei, Francijai vai Bosnijai un Hercegovinai ir tranzīts ar Baltkrieviju. Viņiem šīs sankcijas ir principiālas, nevis saimnieciskas dabas. Turpretī Latvijai attiecības ar Baltkrieviju ir ciešas,» saka politiķis.
Jāizvērtē prioritātes
Dz. Zaķis uzskata, ka Latvijas politiķiem un diplomātiem savas kompetences ietvaros vajadzētu pārliecināt ES funkcionārus, ka nav lietderīgi ieviest sankcijas pret kaimiņzemi, līdz nav izmantoti visi iespējamie diplomātiskie instrumenti. «Taču, ja mēs mestos ārkārtēji aizstāvēt [Baltkrieviju] un aicināt sankcijas neieviest, tas nebūtu loģiski, jo problēmas tur ir,» teic Dz. Zaķis.
Arī Latvijas ārlietu institūta vadītājs Andris Sprūds ir mēreni noskaņots un atgādina, ka Latvijai jārēķinās ar tiem mērķiem, kurus tā vēlas sasniegt ES kontekstā. «Baltkrievija ir viena lieta, bet mums jādomā arī par to, kā mēs iekļaujamies ES,» saka eksperts, atzīstot, ka sankcijas tā īsti nekad nav nesušas iecerēto.
Viņš arī apšauba depresīvāko prognožu piepildīšanos. Atzīstot, ka 2% no iekšzemes kopprodukta nav maz, viņš tomēr apšauba, ka ieviestās sankcijas skars 2%. A. Sprūds gan pieļauj, ka viens no smagākajiem triecieniem varētu būt tā jau problemātiskajam Latgales reģionam, kurā uzņēmēji konfliktu dēļ ar Baltkrieviju varētu ciest vēl vairāk.
***
viedoklis
Romāns NAUDIŅŠ, Nacionālā apvienība, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts:
– Mēs ik dienas tērējam 1,5 miljonus no starptautiskajiem aizdevējiem paņemto latu. Ieviešot sankcijas, negatīvajai bilancei ik dienas var pievienoties no tirdzniecības ar Baltkrieviju neiegūtais latu miljons.