Meklējot līdzekļus ekonomikas lejupslīdes patukšotajam valsts maciņam, ar šā gada sākumu pierobežas iedzīvotājiem tika ierobežotas iespējas piepelnīties uz tā dēvētās legālās kontrabandas rēķina. Tomēr pierobežas iedzīvotāji atraduši veidu, kā apiet aizliegumu, un akcīzes preces no Krievijas turpina ievest caur Igauniju.
Šodien bijušais Bankas Baltija (BB) prezidents Tālis Freimanis, kas tika atzīts par līdzvainīgu bankas krahā, un viņa advokāts Armands Šūmanis atsāks cīņu par morālā kaitējuma atlīdzības saņemšanu. Vairāk nekā pirms gada viņam piespriestā summa 3500 latu apmērā notiesātajam šķiet pārāk maza.
Laikā, kad degvielas cena uzpildes stacijās pārsniedz latu, Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks sociālajā tīklā twitter neapdomīgi sējis panikas sēklu, prognozējot, ka Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aktivitāšu dēļ degvielas cenas varētu augt vēl vairāk. Degvielas tirgotājus vides aktīvista interpretācija pārsteidz.
Pēc divu spēcīgu partiju – Tautas partija (TP) un Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) – pašlikvidēšanās bez politiskās piederības palikušie politiķi uzsākuši reģionālo partiju dibināšanas sprintu.
Klāva Olšteina vadītā parlamenta neatkarīgo deputātu grupa iecerējusi fizisko personu maksātnespējas procesu padarīt lētāku. Apzinoties, ka viņu iecerei pretosies Latvijas Komercbanku asociācija, viņi cer uz koalīcijas deputātu atbalstu.
Nākamajās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Zaļā partija (LZP) Rīgā un citās pašvaldībās nolēmusi kandidēt atsevišķi, nevis no vienotā saraksta ar Latvijas Zemnieku savienību (LZS), par to partijas kongresā paziņoja tās līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
Norimstot ažiotāžai ap kompromat.lv žurnālista Leonīda Jākobsona savainošanu, kļuvis skaidrs, ka viņš nav sašauts. Uzbrucēji žurnālista seju savainojuši ar kādu asu priekšmetu. Tikmēr aizvien jaunas amatpersonas izplata paziņojumus par to, ka izmeklēšanu veiks pēc iespējas rūpīgāk.
Koalīcijas iecere grozīt Satversmi, lai turpmāk ļautu Saeimas deputātus sodīt administratīvā kārtā vai veikt to īpašumos kratīšanu bez Saeimas piekrišanas, izgāzusies. Par šo ierosinājumu nobalsoja 53 parlamentārieši, bet saskaņā ar valsts pamatlikumu to var grozīt tikai tad, ja par grozījumiem balsojušas divas trešdaļas parlamentāriešu.
Latvijas Krājbanka no aizvadītā gada 16. novembra līdz bankas slēgšanai 21. novembrī no savu klientu kontiem uz citām bankām pārskaitījusi apmēram 50 miljonus latu. Šādu informāciju, apkopojot Saeimas komisijas, kas izmeklē Krājbankas krahu, noskaidroto, sniegusi Finanšu un kapitāla uzraudzības komisija (FKTK), liecina Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Ilggadējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš paziņojis, ka negrasās kandidēt uz biroja vadītāja amatu trešo reizi – neesot labi, ja tik nopietnā amatā viens cilvēks aizsēžoties pārāk ilgi.
Lietuvas uzņēmums Klaipedos nafta jau gatavojas noslēgt peldošās gāzes glabātavas projektu, bet Latvijas eksperti uzskata, ka tas neesot konkurents iecerētajam Baltijas valstu kopprojektam.
Arī Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ieceri, ka turpmāk referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanai valsts nauda netiks tērēta. Komisijas vairākumam nobalsojot par Vienotības rosinātajiem likuma grozījumiem, tā vienojās, ka pašreizējā referendumu rosināšanas kārtība ir arhaiska un neatbilstoša modernās demokrātijas kritērijiem.
Lai valstij dotu iespēju vērsties pret antidemokrātiskām tendencēm, koalīcijas padome atbalstījusi ieceri, ka referendumu organizēšanā turpmāk vairs nevarēs rēķināties ar valsts atbalstu – visa finanšu nasta būs jāuzņemas pašiem organizētājiem vai referenduma idejas atbalstītājiem.
Kritizējot pašreizējās koalīcijas nespēju sastrādāties un ar lepnumu paziņojot, ka Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) vienīgajai no parlamentā pārstāvētajām partijām martā būtiski uzlabojies reitings, Latvijas Zemnieku savienība (LZS) savā kongresā sestdien Jelgavā uzsvēra, ka nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās tā stingri apņēmusies uzvarēt. Eksperti nenoliedz, ka vēlamais varētu realizēties arī dzīvē.
Nemainīgi zemie Zatlera Reformu partijas (ZRP) reitingi šai partijai var maksāt vietu koalīcijā, uzskata valsts politisko norišu vērotāji. Cits viedoklis vēsta, ka pie varas esošajai Vienotībai izdevīgāks partneris ir nepieredzējusī partija, nevis politiskajās cīņās rūdītā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Valsts praktizētā politika, ka vairāk nekā divu miljonu latu lielie līdzekļi, kas no Eiropas Sociālā fonda (ESF) pienākas sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšanai, tiek sadalīti tikai starp divām organizācijām, radījusi izbrīnu ne tikai profesionālo organizāciju, bet arī Saeimas deputātu vidū.
Mazie un vidējie uzņēmēji atbalsta Nacionālās attīstības plānā (NAP) identificēto vadmotīvu – Ekonomiskais izrāviens. Taču viņiem ir bažas, ka labi iecerētais var noslīkt instrukciju jūrā vai izšķīst skaidri nedefinētu mērķu dēļ.
Gatavojot jauno priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, Saeimas deputāti vienojās, ka drastiski jāierobežo deputātu kandidātu iespējas priekšvēlēšanu laikā savu viedokli paust valsts, pašvaldību un to uzņēmumu preses izdevumos.
Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība Mozaīka cer, ka šogad sabiedrības attieksme pret viņu ikgadējo gājienu būs iecietīgāka nekā līdz šim, taču politiķu teiktais liecina, ka gājiena organizētāju motivācija joprojām nav skaidra un tiek apšaubīti to deklarētie mērķi.
Leģionāri nav uzskatāmi par Latvijas neatkarības cīnītājiem, bet Valsts prezidentam Andrim Bērziņam ir jāiet vēstures kursos, jo neesot pieņemams, ja valsts augstākā amatpersona attaisno nacistus. Šādu viedokli, viesojoties Latvijā, leģionāru piemiņas dienā pauda Sīmona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs.
Bijušā premjera Einara Repšes atkārtota parādīšanās pie politiskā apvāršņa radījusi dažādas versijas par to, kur viņa dibinātā biedrība Latvijas attīstībai, kas, visticamāk, transformēsies arī partijā, varētu meklēt aktīvajā politikā esošu cilvēku atbalstu.