"Bankas Baltija" eksprezidents no valsts prasa 100 tūkstošus latu

Šodien bijušais Bankas Baltija (BB) prezidents Tālis Freimanis, kas tika atzīts par līdzvainīgu bankas krahā, un viņa advokāts Armands Šūmanis atsāks cīņu par morālā kaitējuma atlīdzības saņemšanu. Vairāk nekā pirms gada viņam piespriestā summa 3500 latu apmērā notiesātajam šķiet pārāk maza.

Trīs par daudz

Savā prasībā tiesai T. Freimanis norāda, ka par viņa nodarījumiem tiesa viņam piespriedusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem, taču lietas izskatīšanas gaitā viņš apcietinājumā un mājas arestā atradies sešus gadus, četrus mēnešus un sešas dienas, tādējādi viņa brīvība bija ierobežota par trim gadiem, četriem mēnešiem un sešām dienām vairāk, nekā noteicis spēkā stājies spriedums.

Apcietinājumā pavadītais laiks T. Freimanim esot nodarījis smagu morālo kaitējumu, kā arī liedzis pašattīstības iespējas, turklāt, būdams ekonomikas zinātņu doktors, pēc BB lietas beigām viņš tā arī nav varējis atrast darbu specialitātē, kā arī valsts maksātā pensija aprēķināta, ieskaitot aprēķinā laiku, ko viņš pavadījis apcietinājumā un strādājot nav varējis audzēt pensijas apmērus.

2010. gada nogalē tiesa, pretēji Tieslietu ministrijas lūgumam prasību neatzīt, tomēr atzina, ka morālais kaitējums notiesātajam ir nodarīts. Prasīto 100 tūkstošu latu vietā tiesa T. Freimaņa apcietinājumā nepamatoti pavadīto laiku novērtēja tikai par 3500 latiem.

Valsts var atļauties

Bijušā BB prezidenta advokāts A. Šūmanis ir gandarīts, ka tiesa tomēr atzinusi – morālais kaitējums viņa klientam ir nodarīts. Tas arī ļāvis pārsūdzēt spriedumu daļā par kompensācijas apmēru. Jautāts, kāpēc tiesa noteikusi tieši šādu atlīdzību, advokāts paskaidroja, ka, taisot spriedumu, ņemts vērā atbildētāja – tas ir, ekonomiskās krīzes pārvarēšanas procesā esošās valsts – mantiskais stāvoklis. Tiesa esot arī norādījusi, ka atlīdzības apjomam jāatbilst pāri nodarītajam un jābūt taisnīgam, izslēdzot iespēju, ka cietušais iedzīvotos uz pāri nodarītāja rēķina. Turklāt T. Freimanis tomēr esot atzīts vainīgs daļā viņam sākotnēji inkriminēto noziegumu.

Advokāts atzīst, ka morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanai nav vienojošu kritēriju, jo esot grūti noteikt, cik smagi bijuši cietušā morālie kaitējumi. Taču viņa klientam vairāk nekā trīs gadus nepamatoti bija aizskartas tiesības uz brīvību. Tādēļ tiesai vajadzētu pārvērtēt, cik augstu tā vērtē vienu no pamattiesībām – brīvību. «Tiesai ir jādod vērtējums, cik ļoti valsts vērtē personas brīvību – šajā gadījumā tie ir 1000 lati gadā,» saka advokāts un piebilst, ka aizbildināšanās ar smago ekonomisko situāciju arī nav pamatota, jo valsts budžets tomēr pārsniedzot četrus miljardus latu un prasītā summa ir nesalīdzināmi mazāka.

Mīkstina sodu

T. Freimani notiesājošais spriedums BB krimināllietā spēkā stājās 2009. gada 30. aprīlī. Augstākās tiesas (AT) Senāts gan atcēla AT Krimināllietu tiesu palātas 2007. gada spriedumu daļā par mantas piesavināšanos, līdz ar to T. Freimanim kā galīgais sods tika noteikta brīvības atņemšana uz trim gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz trim gadiem. Iepriekš viņam bija piespriesta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem. Un tā nebija pirmā reize, kad viņam piespriestais sods tika samazināts. Rīgas apgabaltiesa, skatot šo lietu, T. Freimanim piesprieda brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.