Tālis Freimanis, kas tagad ir ir latviešu luterāņu mācītājs, bet agrāk bijis sportists un ekonomists, kā arī "Bankas Baltija" prezidents, par savu lomu Bankas Baltija bankrotā sodīts ar cietumsodu. Inetas Meimanes materiālā "Kalpotājs" izdevumā "Santa" viņš vēlas vērsties pie bankas klientiem, kas uzskata, ka viņam ir kāds sakars ar notikušo.
Kad Tālis kļuva par mācītāju, viņš tika kritzēts, ka zaglis nu kristīs bērnus. Pats Freimanis saka, ka vienīgais no lietā iesaistītajiem par inkriminēto - uzņēmuma nolaišana līdz maksātnespējai nolaidības dēļ - saņēma augstāko piemērojamo sodu - trīs gadus nebrīvē.
Viņš gan uzsver - savu laicīgo sodu ir saņēmis, grēkus izsūdzējis, grēks ir piedots, tas neļauj aizmirst, ka viņš ir grēcīgs.
Uz jautājumu, vai viņš bija nolaidīgs, Freimanis atbild, ka ja ko dari, jārēķinās, ka var arī neizdoties.
"Man vismazāk gribētos taisnoties. Tomēr personīgi gribētu atvainoties visiem, kas "Bankas Baltija" lietā ir cietuši un uzskata, ka man ar to ir kāds sakars. Bet bankas vārdā atvainoties nevaru, jo tā nekad nav man piederējusi, vienmēr tur biju algots darbinieks," pauda Freimanis.
***
1993. gadā Aleksandrs Lavents uzaicināja Freimani kļūt par Banka Baltija prezidentu. Banka piedāvāja augstas procentu likmes noguldījumiem latos, tādējādi rēķinoties ar lata vērtības mazināšanos. Kad šī prognoze nerealizējās, bankas reālais vadītājs A. Lavents piešķīra vairākus fiktīvus kredītus, tādējādi iztukšojot tās kasi un novedot pie maksātnespējas 1995. gada maijā. Pēc bankas kraha T. Freimanis nonāca uz apsūdzēto sola. 1996. gadā viņam, Laventam un vairākiem citiem bijušajiem Bankas Baltija darbiniekiem tika izvirzītas apsūdzības, krimināllieta tika nodota tiesai 1997. gada jūnijā. 1998. gada rudenī apsūdzētajiem tika mainīts drošības līdzeklis — viņi tika apcietināti.
2001. gadā T. Freimanis iesūdzēja Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā.Tā paša gada nogalē tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar mantas konfiskāciju.
Spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā, kur 2007. gada novembrī T. Freimani notiesāja un piesprieda 5,5 gadus ilgu cietumsodu, bet pirmstiesas apcietinājumu ieskaitīja cietumsodā, atbrīvojot viņu tiesas zālē.
2009. gadā T. Freimanis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniedza prasību pret Latvijas valsti Tieslietu ministrijas personā par kopumā 100 000 latu morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, jo apcietinājumā viņš pavadījis par trim gadiem ilgāku laiku, nekā bijis galīgais viņam noteiktais sods. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa uzdeva piedzīt no Tieslietu ministrijas 3500 latu morālā kaitējuma atlīdzību, kā arī valsts nodevu un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
