Lietuvas uzņēmums Klaipedos nafta jau gatavojas noslēgt peldošās gāzes glabātavas projektu, bet Latvijas eksperti uzskata, ka tas neesot konkurents iecerētajam Baltijas valstu kopprojektam.
Aizvadītā gada nogalē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri kārtējo reizi nespēja vienoties par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi kādā no Baltijas valstīm. Latvija pastāvēja uz to, ka šāds terminālis būvējams Rīgā, taču abas kaimiņvalstis šo iniciatīvu bija gatavas atbalstīt tikai tad, ja projekta realizēšanu Latvijā atbalstītu arī Eiropas Savienība. Savukārt tās enerģētikas komisāra Gintera Otingera pārstāvji pauda vilšanos, ka Baltijas valstis nav spējušas rast kopsaucēju pašu spēkiem, un apsolīja, ka Eiropas Komisija (EK) veiks pētījumu par to, kur novietot termināli un cik tas varētu izmaksāt. Nepieciešamība gaidīt EK atzinumu projekta realizāciju aizkavēs vismaz par gadu. Šādu risinājumu nosodīja arī bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Latvijas pārliecība, ka vienīgais pareizais un Baltijas valstīm izdevīgais termināļa izvietojums ir Rīgas ostā, nav mainījusies arī četrus mēnešus pēc nepanāktās trīspusējās vienošanās. «Ekonomikas ministrijas pozīcija paliek nemainīga – ekonomiski pamatots ir tikai viens sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Baltijas reģionā, un tam piemērotākā vieta ir Latvija. Īstenojot šo projektu līdz 2016. gadam, tas kļūs par nozīmīgu infrastruktūras objektu Eiropā, uzlabos Baltijas valstu infrastruktūras drošību, likvidēs dabasgāzes piegāžu cenu politiskos riskus un nodrošinās konkurētspējīgas dabasgāzes cenas rūpniecības sektoram. Tādējādi Baltijas valstu atkarība no viena gāzes piegādātāja sākotnēji samazināsies vismaz par 25%,» pauž tagadējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Tiesa, Eiropas Komisijas atzinums, no kura būs atkarīgs projekta turpmākais liktenis, joprojām tiek gaidīts. EK ar sava pētījuma rezultātiem Baltijas valstis varētu iepazīstināt vasaras beigās vai rudenī.
Pa šo laiki Lietuvā jau realizētais peldošā gāzes termināļa projekts Baltijas valstu vajadzībām kopējo termināli neaizvietošot, jo lietuviešu projekts spēšot apmierināt tikai pašas Lietuvas pieprasījumu.
Marta sākumā Klaipedos nafta, kurā Lietuvas valstij pieder 70,63%, ar norvēģu kompāniju Hoegh LNG parakstījis līgumu par peldošās gāzes glabātavas līzingu plānotajam Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālim. Kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas tilpums būs 170 000 kubikmetru. Tas būs 294 metrus garš, 46 metrus plats un ar 12,6 metru iegrimi.
A. Kampars var atļauties šaubīties par lietuviešu projekta ekonomisko pamatojumu. Nenoliedzot, ka lietuvieši savā projektā tikuši vistālāk, viņš atgādina, ka kaimiņiem būs nepieciešamas vērā ņemamas investīcijas, lai atjaunotu gāzes vadu no Klaipēdas līdz maģistrālajam gāzes vadam, bet peldošā termināļa uzturēšanas izmaksas esot daudz lielākas nekā stacionārajam. Turklāt kaimiņi iecerējuši arī zemūdens kabeļa uz Zviedriju un atomelektrostacijas izbūvi, kas arī bez termināļa būvniecības prasīs ļoti lielus izdevumus, un tas samazinās arī Lietuvas kapacitāti Eiropas Komisijas atbalstītā projekta realizācijai.