Mazie un vidējie uzņēmēji atbalsta Nacionālās attīstības plānā (NAP) identificēto vadmotīvu – Ekonomiskais izrāviens. Taču viņiem ir bažas, ka labi iecerētais var noslīkt instrukciju jūrā vai izšķīst skaidri nedefinētu mērķu dēļ.
Iepazīstinot valdību ar jauno NAP koncepciju, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš norādīja, ka par plāna vadmotīvu atzītais lozungs Ekonomiskais izrāviens nozīmē stabilu pamatu ielikšanu valsts attīstībai ilgtermiņā. Lai to realizētu, esot nepieciešama uzņēmējdarbība, kas ļauj augt vidusslānim un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlīdz svarīgi esot arī uzlabot infrastruktūru un pieeju teritoriālajiem resursiem. Šie mērķi sasaucas ar Eiropas Savienībā, kurā Latvija iestājās jau 2004. gadā, definētajiem, proti – mazie un vidējie uzņēmumi ir valsts ekonomikas mugurkauls, kas ienes lielāko nodokļu daļu, un tādēļ tiem jārada maksimāli ērta vide attīstībai un jaunu uzņēmumu veidošanai.
Vienots mērķis
Neatkarīgās aptaujāto mazo un vidējo uzņēmēju vidū gan nav pārliecības, ka jaunais plāns nesīs solīto, jo trūkst konkrētības un skaidras vīzijas par to, ko valsts īsti grib sasniegt.
Piemēram, Biznesa konsultantu asociācijas biedrs Andris Balodis uzskata, ka šobrīd nojaušamās NAP aprises liecina – šis dokuments būs absolūts ūdens, jo tik vien tiks izdarīts kā radīts skaists ietvars sapņiem, bet trūkst konkrētu valsts līmenī noteiktu mērķu.
Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu konfederācijā ietilpstošās organizācijas biedrs uzskata, ka valdībai nepieciešams identificēt nozari, kurā Latvija apņemsies būt labākā reģionā vai pat pasaulē. A. Balodis uzskata, ka tikai ar šādu pieeju iespējams panākt reālu mazā un vidējā biznesa izaugsmi, jo, cenšoties būt izdevīgam visiem, var kļūt tikai par viduvējību vai pat nevienai nozarei nederīgu valsti.
«Tā ir viena lieta, ko viņi nav sapratuši – mazo un vidējo biznesu vajag veicināt ar kādu konkrētu mērķi. Mēs nekad nespēsim attīstīt mazo un vidējo biznesu, ja nesapratīsim, kas ir tas, kur gribam būt labākie,» saka uzņēmējs. «Mums ir demokrātijas bardaks, mēģina panākt, lai visiem būtu labi, bet kompromiss nav izeja.»
A. Balodis pašreizējo Latviju salīdzina ar neapdomīgu maza dārziņa īpašnieku, kas cenšas iekarot lielos tirgus, bet tā vietā, lai specializētos viena kūltūrauga audzēšanā, savā dārziņā sastādījis no visa pa stādiņam un tagad gaida lielo peļņu.
Jāaizsargā kvalitāte
Latvijas Amatniecības kameras vadītājs Vilnis Kazāks uzskata, ka mazos un vidējos uzņēmējus pārstāvošos amatniekus valsts pagaidām tikai gribējusi atbalstīt, bet līdz šim nekas nav darīts. Turklāt aktuālie normatīvie akti liedz amatniekam par savu darbu godīgi nopelnīt.
Viņaprāt, neesot godīgi, ka amatnieki nevar piedalīties dažādu iepirkuma konkursos, jo to meistardarbnīcām ir nepietiekams gada apgrozījumus. V. Kazāks minēja arī piemēru – bijis izsludināts iepirkums par jumta konstrukciju uzbūvēšanu Oskara Kalpaka muzejam. Konkursā startējušie amatnieki esot zaudējuši, jo to gada apgrozījums neesot sasniedzis pusmiljonu latu. Taču pēc konkursa pie tiem pašiem amatniekiem vērsusies uzvarējusī firma un piesaistījusi tos darbiem muzejā. «Tie, kas vinnēja nebija amatnieki. Vēlāk viņi atnāca pie mums un ņēma mūsu meistarus, bet lielāko daļu peļņas savāca paši,» stāstīja V. Kazāks. Viņš uzskata, ka, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus, valstij vajadzētu pievērst lielāku uzmanību pakalpojuma kvalitātei, nevis finanšu rādītājiem.
Valsts un topošo meistaru izdevumus samazinātu arī tas, ja māceklim nebūtu obligāti jāmācas profesionālās izglītības iestādē, kur tam mācītu nākotnē nevajadzīgas tehnoloģijas, bet ļautu amatu apgūt pie meistara, kā tas esot visā Eiropā.
Bīstas birokrātijas
Apmierināts ar valdības vēlmi Ekonomisko izrāvienu realizēt ar mazo un vidējo uzņēmēju palīdzību, sniedzot tiem atbalstu, ir Cēsu rajona uzņēmumu kluba vadītājs Arkādijs Suškins, kurš uzskata, ka atbalsts šiem uzņēmējiem līdz šim praktiski nav bijis. Taču viņu satrauc varbūtība, ka labās idejas tiks noslīcinātas dažādās instrukcijās.
«Ideja ir apsveicama, bet cita runa, kā tas īstenosies dzīvē, jo mūsu valstī vienmēr notiek tā, ka ideja ir laba, bet pēc tam šī ideja apaug ar visādām instrukcijām un noteikumiem,» skeptisks ir A. Suškins.
***
Viedoklis
Andris BALODIS, mikrouzņēmējs, biznesa konsultants:
– Visām nozarēm jābūt vienotam mērķim – vai mēs iesim uz telekomunikācijām vai nanotehnoloģijām, vai kur citur. Tad izglītības sistēma veidos speciālistus, bet uzņēmēji rūpēsies par produktu. Tikko valsts spēs vienoties par to, kur vēlamies būt unikāli un spēcīgi, varēs definēt prioritātes un taisīt skaistus nosaukumus.