Bijušā premjera Einara Repšes atkārtota parādīšanās pie politiskā apvāršņa radījusi dažādas versijas par to, kur viņa dibinātā biedrība Latvijas attīstībai, kas, visticamāk, transformēsies arī partijā, varētu meklēt aktīvajā politikā esošu cilvēku atbalstu.
Viena no versijām – Klāva Olšteina neatkarīgo Saeimas deputātu grupas piesaistīšana. Olšteinieši noliedz, ka šāda iespēja tiktu izskatīta, taču daži aprauti izteikumi liecina, ka tuvākajā laikā Olšteina sešnieks varētu nākt klajā ar paziņojumu par sava politiskā spēka dibināšanu vai pievienošanos kādam no esošajiem.
Izdevīgāk pievienoties
Olšteinieši šobrīd par šo jautājumu izvairās runāt, sakot, ka lielāka skaidrība būs nākamās nedēļas vidū. Taču fakts, ka pienācis laiks formulēt savu politisko identitāti un pārtraukt būt neatkarīgu deputātu grupai, netiek noliegts.
Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka neatkarīgajiem deputātiem, ja to vidū nerodas ideoloģiskas domstarpības, izdevīgāk būtu piekļauties jau kādam esošajam politiskajam spēkam vai vismaz tādam, kurā ir pietiekami liels sabiedrībā pazīstamu personu skaits. «Dibinot savu partiju, jāņem vērā risks, ka Latvijas vēlētāji ļoti lielā mērā orientējas uz personībām un zvaigznēm – cilvēkiem ar augstu reitingu. Lokomotīvju princips ir atcelts un redzamākās personas vairs nevar kandidēt visos vēlēšanu apgabalos, tādēļ nepieciešamība pēc zvaigžņu plejādes sarakstā ir kļuvusi lielāka – ar to ir lielāka varbūtība, ka tiks pārsniegta piecu procentu barjera,» saka sociologs, uzsverot, ka šis ir ļoti svarīgs faktors.
Varbūt Repšes biedrība
Biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs E. Repše noliedz, ka tuvākajā laikā būtu iespējama viņa topošās politiskās partijas saplūšana ar neatkarīgo deputātu grupu. Tikšanās ar K. Olšteinu esot bijusi – aptuveni pirms gada –, bet šāds jautājums neesot apspriests. Tomēr teorētiski tas esot iespējams, jo jaunā biedrība neredzot šķēršļus, lai sadarbotos ar vairākiem labējiem politiskajiem spēkiem.
Viņa domubiedrs Edgars Jaunups ir konkrētāks: «Nav ne ideju, ne darbību, kas liecinātu par savstarpēju interesi tuvināties.» E. Jaunups atgādināja, ka biedrība iecerēta kā platforma, kas vienotu dažādu partiju politiķus, arī tādus, kas pametuši aktīvo politiku, uzņēmējus un citus profesionāļus, kuriem rūp valsts tautsaimniecība.
Dod mājienu
Par to, ka Olšteina grupā aktuāls kļuvis jautājums par nākamajām vēlēšanām, un iespējamo spēku samēra pārgrupēšanu liecina arī parlamenta kuluāru spēļu ilggadējā dalībnieka Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa reveranss neatkarīgo deputātu grupai.
«Viņi [Olšteina grupa] ir jauni cilvēki, kuriem jādomā par nākotni, par to, ko viņi darīs pēc 11. Saeimas beigām,» intervijā LETA saka politiķis. Un piebilst: «Olšteina grupa, protams, atradīs pie ZZS dzirdīgas ausis. (..) Mēs viņiem garantētu daudz lielākas politiskās izaugsmes iespējas, nekā viņiem ir patlaban. (..) Ja olšteinieši grib iekļūt arī 12. Saeimā, viņiem jāparāda sevi vadošos amatos.»
Tam, ka koalīcijas iekšējās spriedzes rezultātā Olšteina sešnieks varētu palielināt savu politisko kapitālu, piekrīt arī politisko norišu vērotājs Filips Rajevskis, kas uzskata, ka palikt neatkarīgu deputātu statusā šai grupai nav izdevīgi, jo, pārveidojot koalīciju, neatkarīgie deputāti vienkārši nebūs vajadzīgi. Par koalīcijas tektonisko plākšņu lēnu pārvietošanos liecinot arī ZZS apsolītais atbalsts koalīcijai Eiropas Savienības jaunā līguma kontekstā un tas, ka Zatlera Reformu partijas sākotnējo entuziasmu par ZZS cilvēku noņemšanu no atbildīgiem amatiem valsts uzņēmumos Vienotība ir manāmi piebremzējusi.
Savukārt politoloģe Iveta Reinholde uzskata, ka Olšteina grupai vismaz pagaidām izdevīgāk ir palikt neatkarīgiem, bet veidot savu politisko spēku vai pievienoties jau esošam viņiem vajadzētu tikai gadu pirms 12. Saeimas vēlēšanām. «Šī nav pati sliktākā pozīcija – esmu labs pret visiem, bet man nav nekādu saistību,» saka politoloģe.