"Zaļie" Rīgā kandidēs bez zemniekiem, sadarbību ar zemniekiem nepārtrauks

Nākamajās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Zaļā partija (LZP) Rīgā un citās pašvaldībās nolēmusi kandidēt atsevišķi, nevis no vienotā saraksta ar Latvijas Zemnieku savienību (LZS), par to partijas kongresā paziņoja tās līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis.

Tomēr iemesla spekulācijām, ka tas nozīmējot abu partiju sadarbības pārtraukšanu, neesot – nākamajās parlamenta vēlēšanās partija startēs ar vienoto Zaļo un zemnieku savienības sarakstu (ZZS).

«Dažviet mēs varam startēt ar atsevišķiem sarakstiem, citur rūpīgi jāizvērtē, bet jāuzvar mums ir tajās pašvaldībās, kur mums ir spēcīgas reģionālās nodaļas,» teica R. Vējonis. Runājot par Rīgas pašvaldības vēlēšanām, viņš norādīja, ka šī pašvaldība ir īpaša, jo no tajā notiekošā ir atkarīgs arī virziens, kurā turpinās attīstīties visa valsts. «Rīga tikai iegūtu, ja tajā parādītos zaļi orientēti cilvēki. Esmu pārliecināts, ka šajā pašvaldībā LZP un LZS jāstartē kā atsevišķiem politiskajiem spēkiem.»

Iesaka atslābt

Uzreiz pēc šīs atziņas viņš ieteica atslābt tiem, kas šajā lēmumā saskata ZZS izjukšanas priekšvēstnešus, jo parlamentārā sadarbība netiks pārtraukta. Savā uzrunā R. Vējonis, kā jau opozicionāriem ierasts, neaizmirsa veltīt dāsnu kritiku pie varas esošajām partijām – īpaši bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram un viņa izveidotajai Zatlera Reformu partijai (ZRP). Viņš norādīja, ka pēc rīkojuma numur divi, ar kuru tika iniciēta Saeimas atlaišana un izveidojās ZRP, daudz kas mainījies. Piemēram, ZRP bijusi daudzsološa politiskā partija, taču nepilna gada laikā tā sašķēlusi ne tikai sabiedrību, bet šķēlusies arī pati. Partijas līderim esot žēl V. Zatlera, jo tā vārds aizvien biežāk sabiedrības uzmanības centrā nonāk tikai kontekstā ar ironiju. Arī kvalificētie sabiedrisko attiecību konsultanti nespējot neko izdarīt, lai ZRP reitings pārsniegtu piecu procentu barjeru.

Cerība par koalīciju

Savukārt premjerministru Valdi Dombrovski kritizēja par nesaudzīgajiem konsolidācijas pasākumiem un vienaldzību pret valsts iedzīvotāju likteņiem. «Visu šo smago laiku V. Dombrovskis dara to, ko prot vislabāk – saglabā vienaldzīgu mieru, un pasaule viņu apbrīno par spēju atņemt līdzekļus skolotājiem, bērniem...» nesaudzīgs bija R. Vējonis. Viņš arī pauda uzskatu, ka V. Dombrovska pārstāvētā Vienotība izmanto nepieredzējušos koalīcijas partnerus, kuri, katrs aizņemti ar savām ambīcijām – augstajiem amatiem vai nacionālo jautājumu, nespēj kontrolēt vai ietekmēt Vienotības ieceres. Aizmirsti esot arī Saeimas ārkārtas vēlēšanu kampaņu saukļi par tiesiskumu un korupcijas apkarošanu, jo, turoties pie tiem, būtu jāizvērtē arī savu pārstāvju nepamatota atrašanās augstos amatos.

Neaizmirstot nākamās parlamenta vēlēšanas vai iespējamo koalīcijas sastāva maiņu, LZP līderis paziņoja, ka, pēc viņa domām, pienācis laiks, lai ieilgušo «balto ziemu nomainītu zaļais pavasaris».

Iespējamību, ka LZP roku rokā ar LZS varētu vēl šajā parlamenta sasaukumā nonākt koalīcijā, stiprināja arī Kārlis Seržants, kas klātesošajiem partijas biedriem stāstīja, ka koalīcijā aizvien biežāk uzdzirkstījot savstarpēju kašķu dzirkstelītes, kas varot izvērsties jautrā ugunskurā, paverot ZZS durvis uz koalīciju.

Nacionālā uzņēmējdarbība

Kongresā LZP arī atgādināja savas vērtības. Proti – maksimāli jāatbalsta nacionālā uzņēmējdarbība, jo mežiem un zemei jāpieder latviešiem, nevis ārzemniekiem, kuriem rūp tikai peļņa. LZP arī aktīvi iestājas pret Visaginas atomelektrostacijas būvēšanu, jo energoneatkarību Latvija var panākt arī bez šā videi potenciāli tik bīstamā projekta.

Par savu pēdējo balsojumu kongresā nācās atskaitīties arī LZP deputātiem K. Seržantam un Ingmāram Līdakam. Kāds partijas biedrs viņiem pajautāja, kādēļ abi deputāti nav balsojuši par Satversmes grozījumiem, kuri ļautu deputāta dzīvesvietā veikt kratīšanu un sodīt deputātu bez Saeimas atļaujas. Abi uzrunātie parlamentārieši atbildēja praktiski identiski – viņi neesot pret šādu ieceri, taču nespējot atbalstīt ieceri par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsošanā. Balsot atsevišķi par abiem grozījumiem nav bijis iespējami, tādēļ abi deputāti nav atbalstījuši abus grozījumus, kaut arī būtībā iebilduši tikai pret vienu.

Latvijā

Solidaritātes iemaksu likums būtu pozitīvi vērtējams no vietējo augošo banku viedokļa, jo saasinās konkurenci ar lielajām bankām par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Svarīgākais