Norimstot ažiotāžai ap kompromat.lv žurnālista Leonīda Jākobsona savainošanu, kļuvis skaidrs, ka viņš nav sašauts. Uzbrucēji žurnālista seju savainojuši ar kādu asu priekšmetu. Tikmēr aizvien jaunas amatpersonas izplata paziņojumus par to, ka izmeklēšanu veiks pēc iespējas rūpīgāk.
Jau vēstīts, ka L. Jākobsonu kāda Čaka ielas nama kāpņutelpā savainoja ceturtdienas pēcpusdienā. Sākotnēji pieņemts, ka žurnālists savainots ar šaujamieroci, taču policija šo versiju minstinājās apstiprināt, sakot, ka atbildi par uzbrukumā izmantoto ieroci var sniegt tikai ekspertīzes speciālisti.
Sagriezts, nevis sašauts
Tikai pašam L. Jākobsonam atgūstoties slimnīcā, kļuva skaidrs, ka viņam uzbrukušie cilvēki izmantojuši asu priekšmetu, lai sakropļotu viņa seju – uz vaiga iegriezta aptuveni astoņus centimetrus gara brūce.
Uzbrucēji bijuši divi atlētiskas miesas būves vīrieši, ar saulesbrillēm uz acīm un kapuci galvā. Žurnālists neuzskata, ka viņu vēlējušies aplaupīt, jo pēc uzbrukuma nav paņemts ne mobilais telefons, ne naudasmaks. Uzbrukuma laikā varmākas neesot sarunājušies, taču īsi pirms uzbrukuma žurnālists dzirdējis, ka tie sarunājoties krieviski.
Cietis darba dēļ
L. Jākobsons uzskata, ka cietis savas profesionālās darbības dēļ, un izvirzījis vairākas versijas. Taču policija paziņojumos par šo negadījumu ir ārkārtīgi lakoniska. Vienīgi iekšlietu ministrs ir apsolījis, ka izmeklēšana tikšot veikta sevišķi rūpīgi.
Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, bijusī žurnāliste Ināra Mūrniece uzsver, ka tiesībsargājošo iestāžu pienākums ir uzbrukumu žurnālistam L. Jākobsonam izmeklēt ar sevišķu rūpību, ņemot vērā, ka vardarbība pret žurnālistu var būt saistīta ar viņa profesionālo darbību. «Vēlos uzsvērt, ka asi nosodu uzbrukumu ikvienam preses pārstāvim. Ja uzbrukums ir profesionāli motivēts, tā viennozīmīgi ir vardarbīga un brutāla vēršanās pret vienu no demokrātijas pamatprincipiem – preses brīvību,» norāda I. Mūrniece.
«Latvijas valstij šajā brīdī nepārprotami jādemonstrē, ka tā aizsargā netikai savu pilsoņu veselību un dzīvību, bet arī tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, kā arī tiesības uz viedokļu dažādību. Latvija nedrīkst būt valsts, kur žurnālista darbs kļūst bīstams dzīvībai,» uzsver komisijas priekšsēdētāja.
Nav vienīgais uzbrukums
Uzbrukums piesaistījis arī starptautisku profesionālo organizāciju uzmanību. Piemēram, organizācija Reportieri bez robežām arī pauž sašutumu par uzbrukumu žurnālistam, taču norāda, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes joprojām nav atrisinājušas kāda cita mediju pārstāvja slepkavību.
«Organizācija aicina neaizmirst, ka pirms diviem gadiem Daugavpilī gaišā dienas laikā pilsētas centrā pie universitātes tika nošauts vietējās avīzes izdevējs Grigorijs Ņemcovs. Kamēr pirms diviem gadiem notikusī G. Ņemcova slepkavība joprojām nav atrisināta, ir vitāli svarīgi, lai policija darītu visu iespējamo, lai identificētu šo noziegumu pasūtītājus un izpildītājus. Citādi pastāv briesmas, ka iebiedēšanas klimatā baiļu dēļ žurnālisti sāks veikt t. s. pašcenzūru,» teikts organizācijas paziņojumā.