Ilggadējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš paziņojis, ka negrasās kandidēt uz biroja vadītāja amatu trešo reizi – neesot labi, ja tik nopietnā amatā viens cilvēks aizsēžoties pārāk ilgi.
Jautāts, ko viņš darīs pēc aiziešanas no biroja, intervijā Latvijas Radio viņš atzina, ka par to vēl neesot domājis.
Izlūkošanu un pretizlūkošanu veicošā biroja direktora amatā J. Kažociņš ir kopš 2003. gada maija. Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja likumu biroja direktoru amatā pēc Nacionālās drošības padomes ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima, un likums nenosaka, cik bieži viena persona bez pārtraukuma var vadīt biroju. Līdz ar to Nacionālās drošības komisijai ir gads, lai izraudzītos Saeimai iesakāmu kandidatūru nozīmīgajam amatam.
Medijos kā potenciāli SAB vadītāji tiek minēti divi Drošības policijas priekšnieka vietnieki un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vīrs Maigurs Strīķis, kas strādā pretizlūkošanā un kuru īpaši ieredzējusi esot Vienotība.
Saeimas Vienotības frakcijas vadītājs un partijas valdes loceklis Dzintars Zaķis Neatkarīgajai noliedza, ka valdē vai partijā šis jautājums jelkad būtu pārrunāts, un ziņas par potenciālajiem SAB vadītājiem nodēvēja par baumām. Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kuras vadītājs ietilpst Nacionālās drošības padomē, jautājums par nākamo SAB vadītāju neesot aizskarts pat diskusijās.
2003. gadā par J. Kažociņa iecelšanu amatā Saeimā balsoja 96 deputāti, no kuriem viņa kandidatūru atbalstīja 55. Toreiz aktīvi pret viņa apstiprināšanu amatā iestājās Tautas partija. Tās līderis Atis Slakteris, uzstājoties debatēs, kritiski ironizēja par veidu, kādā J. Kažociņš tika izvirzīts. Viņš koalīcijai pārmeta, ka tikai neilgi pirms balsojuma tā mainīja SAB likumu, «pielāgojot to Kažociņam», kā arī steigā un apejot ierasto kārtību piešķīra viņam Latvijas pilsonību.
J. Kažociņa apstiprināšanai SAB direktora amatā traucējošie likuma panti, kas noteica, ka biroja vadītājam jābūt ar pieredzi darbā Latvijas drošības iestādēs un ar augstāko juridisko izglītību, tika atcelti pusotra mēneša pirms Saeimas balsojuma. Savukārt Latvijas pilsonību un pieeju valsts noslēpumam kandidāts ieguva tikai pēc tam, kad viņa kandidatūru oficiāli izvirzīja Nacionālās drošības padome.
J. Kažociņš piedzima 1951. gadā latviešu emigrantu ģimenē Anglijā. Savu karjeru viņš izveidoja Lielbritānijas bruņotajos spēkos, kurus, aizdienējoties līdz brigādes ģenerāļa pakāpei, pameta 2002. gadā. 90. gadu vidū viņš bija pirmais Lielbritānijas militārais atašejs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Savukārt augstāko izglītību – bakalaura grādu filozofijā – viņš 1972. gadā ieguva Notingemas universitātē.