Dūle referendumā aicina izšķiest balsi
Aicinot pilsoņus nepiedalīties referendumā – sabojājot referenduma biļetenus – Viestura Dūles vadītais Latvijas Intelektuālās attīstības fonds mazina cilvēkos interesi par norisēm līdzdalības demokrātijā.
Nedēļu pirms referenduma, kurā tiks izšķirts jautājums, vai krievu valodai kļūt par Latvijas otru valsts valodu, V. Dūles vadītais fonds izvērsis kampaņu, kurā cilvēkus aicina neiesaistīties politiķu savstarpējās cīņās un, ejot uz referendumu, nevis paust savu pārliecību par referenduma jautājumu, bet uzrakstīt uz tā kādu uz mieru aicinošu saukli, piemēram, Miers baro, nemiers posta. Centrālā vēlēšanu komisija brīdina, ka referenduma biļetens bez krustiņa, kas apliecinātu izvēli par labu vienai no divām atbildēm, rotāts ar šādu uzrakstu, tiks atzīts par nederīgu un netiks pieskaitīts arī referendumā piedalījušos vēlētāju skaitam.
Akadēmiķim raksturīgajā bezkaislīgajā manierē V. Dūles akciju vērtē Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, kas šo akciju pielīdzina Rietumos izplatītajai poppolitikai. Šim apzīmējumam atbilstot arī
V. Dūles pērn veidotie Oligarhu kapusvētki un Valda Zatlera atvadu koncerts Likteņdārzā. Profesors atzīst, ka ar poppolitikas metodēm var uzrunāt cilvēkus, kurus politika neinteresē un kuri pieņēmuši noraidošu attieksmi gan pret pašu referendumu, gan abām tajā iesaistītajām politiskajām pusēm. Taču šis pieņēmums neiztur kritiku, jo sabojātie biļeteni netiks pieskaitīti.
Tāpēc komunikāciju eksperts norāda uz otru akadēmisko nometni, kas nikni kritizē poppolitikas metodes un apšauba tās pienesumu demokrātiskai sabiedrībai.
«Šajā gadījumā jāpiekrīt tiem pesimistiem, kuri saka, ka tas ved cilvēkus prom no līdzdalības demokrātijas un padara politiku par banālu un triviālu lietu, kas nekādā gadījumā nav vēlama,» saka profesors.
Viņš pieļauj, ka kaut kāda sabiedrības daļa ieinteresēsies par referendumu, šīs akcijas dēļ optimistiski vērtējot V. Dūles darbību.
«Baidos, ka Dūles kungs nav izvēlējies pareizo metodi, jo šobrīd ir jāiet un jābalso pret [pret otras valsts valodas ieviešanu]. Ir jāsaprot, ka balsojums pret nav necieņas izrādīšana pret krievvalodīgajiem – mums jāparāda, ka šāds piedāvājums latviešiem un arī cittautiešiem nav pieņemams. Mums godīgi un skaidri jāpasaka sava pozīcija, nevis jāizpilda kaut kādas dīvainības,» ir pārliecināts Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis, kas uzskata, ka pēc nepārprotamas pilsoņu gribas paušanas referendumā valodas jautājums vairs nekad nekļūs aktuāls.
Draudus dalības demokrātijai nesaskata politisko norišu vērotājs Valts Kalniņš. Viņš uzskata, ka matemātiski nav iespējams sasniegt tādus referenduma rezultātus, kas krievu valodu padarītu par otru valsts valodu. Tādēļ esot tikai normāli, ka pastāv viedokļu dažādība.
Savukārt V. Dūle, kura institūta veidotā akcija tiekot finansēta no ziedotāju līdzekļiem, un to saraksts tiks publicēts, uzskata, ka politiķu konfliktu dēļ notiekošais referendums tikai padziļinās plaisu starp krievvalodīgajiem un latviešiem. No viņa teiktā izriet, ka nenoticis referendums šādu iespēju samazinātu un nākamreiz politiķiem būtu divreiz jāpadomā, pirms uzsākt ko tamlīdzīgu. Arī V. Dūle norāda, ka matemātiski nav iespējams tāds balsu sadalījums, lai krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu. Tā vietā, lai kurinātu naidu starp tautām, politiķiem vajadzētu vairāk domāt par valsti pametošajiem latviešiem, jo tieši augstais latviešu emigrācijas līmenis ir lielākais drauds valodai.