Nākamajās Saeimas vēlēšanās pilsoņu aktivitāte būs vēl mazāka nekā līdz šim. Par to, vērtējot Koalīcijas sadarbības padomē atbalstīto Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputāta Valda Liepiņa piedāvājumu parlamenta vēlēšanās balsotājus piesaistīt deklarētajai dzīvesvietai, ir pārliecināti sabiedrības pārstāvji un politiķi.
ZRP frakcijas izstrādātos grozījumus Vēlētāju reģistra likumā Koalīcijas sadarbības padome apstiprināja ar piebildi, ka viens no priekšnoteikumiem, kas veicinātu likumprojekta grozījumu īstenošanu, būtu saistāms ar elektroniskā balsojuma sistēmas ieviešanu. Jāatgādina, ka par elektroniskā balsojuma, kas kaimiņos, Igaunijā, veiksmīgi darbojas jau piecus gadus, ieviešanu Latvijā neauglīgi tiek diskutēts jau gadiem ilgi.
V. Liepiņš norāda, ka, ieviešot šo sistēmu, tiktu nodrošināts Satversmē noteiktais vēlētāju vienlīdzības princips, jo konstitūcija nosaka, ka, «sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam».
Politiķis skaidro: «Lai pilnībā tiktu nodrošināts šis Satversmē ierakstītais princips, nepieciešama vienota vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem.»
Tomēr šo ierosmi kritizē ne tikai opozīcijas pārstāvji, bet arī politisko norišu vērotāji un eksperti. Politologs Arnis Lapiņš atzīst, ka, salīdzinot ar citu Eiropas valstu vēlēšanu sistēmām, Latvijas dzīvesvietai nepiesaistītais variants ir izņēmums. Tomēr, neraugoties uz to, viņš uzskata, ka koalīcijas redzējumam nav pamatojuma. «Cilvēki jau ir pieraduši, ka Saeimas vēlēšanās savu balsi var nodot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Brīvdienās cilvēki braukā pa valsti, apciemo radus – realizējot piedāvājumu, tas vairs nebūs iespējams un zināmu cilvēku daļu izslēgs no piedalīšanās vēlēšanās. Tādēļ neredzu iemeslu sistēmu mainīt. Turklāt nav novērots, ka kādam būtu izdevies balsot vairākas reizes, jo viņa pasē aizmirsts iespiest zīmodziņu,» saka eksperts.
Mazāk izvēlīgs savā kritikā šai ZRP iniciatīvai ir savulaik politiskajai elitei pietuvinātais Mārcis Bendiks. Viņš atzīst, ka Satversmi un saistītos likumus var labot, lai tie kļūtu mūsdienīgāki, bet, pēc viņa domām, šis piedāvājums ir «pilnīgs anahronisms un dinozauru ārdīšanās». Arī M. Bendiks uzskata, ka šāds risinājums samazinās balsotāju aktivitāti vēlēšanās. «Izskatās, ka ZRP sāk pietrūkt ideju. Ir kaut kādi jautājumi, kur viņi nāk klajā ar naivām vai pat stulbām idejām, bet šī jau ir kaitniecība,» pārliecināts ir M. Bendiks.
Par to, ka šādi samazināsies aktīvo vēlētāju skaits, ir pārliecināts arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš ir pārliecināts, ka koalīcija apzināti cenšas samazināt vēlēšanās piedalījušos skaitu, jo šādi būs vieglāk iebīdīt Saeimā vēlamos kandidātus. Taču viņš ir apņēmības pilns – ja ZZS nākamajā Saeimas sasaukumā nonāks koalīcijā, šo normu, kas, pēc viņa domām, šajā Saeimā noteikti tiks apstiprināta, atcels.
Arī Saeimas prezidija loceklis Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs) uzskata, ka vēlētāja piesaiste dzīvesvietai samazinās aktīvo vēlētāju skaitu un sarežģīs procedūru. Viņš uzskata, ka daudz vairāk enerģijas būtu jāvelta elektroniskā balsojuma ieviešanai, kas ļautu balsot jebkurā vietā, kur pieejams internets, nevis cilvēku brīvību ierobežošanai. «Mēs esam pieradinājuši cilvēkus, ka var balsot jebkurā vietā. Piedāvājums ir atkāpšanās pagātnē,» uzskata politiķis.