Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati par zāļu pieejamību un kompensāciju rāda, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā un pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc jaunu medikamentu pieejamības pacientiem.
Laikā, kad Valsts kontrole jau divreiz norādījusi valdībai un politiķiem, ka nepieciešams beidzot sakārtot izdienas pensiju sistēmu, nevis nekritiski dot arvien jaunām darbinieku grupām iespēju doties pensijā pirms oficiālā pensionēšanās vecuma, Saeimā apspriež tiesnešu izdienas pensijas.
Veselības nozarei nākamgad papildus nepieciešami vismaz 719 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Visvairāk naudas vajag tieši veselības aprūpes pakalpojumiem onkoloģijā, psihiatrijā, reto slimību ārstēšanā, kā arī mediķu atalgojuma palielināšanai.
Veselības ministrija izstrādājusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.–2024. gadam, kurš nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tā īstenošanai jau nākamgad papildus nepieciešami 101,5 miljoni eiro, kas nozīmē faktiski dubultot vēža ārstēšanai paredzētos līdzekļus.
Eiropas valstis dzemdes kakla vēža profilaktiskajās pārbaudēs jau vairākus gadus izmanto efektīvu pārbaudes metodi, un no šā gada jūnija šo metodi beidzot varēs izmantot arī ārsti Latvijā. Nacionālais veselības dienests pieņēmis lēmumu līdzšinējo pārbaudes metodi aizstāt ar citu, kas ir precīzāka un būtiski samazina kļūdainas diagnozes noteikšanas iespēju.
Par jaunās metodes ieviešanu un apmaksu no veselības budžeta jau vismaz gadu cīnījās Latvijas mediķi – Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.
Lai arī ir samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka seksuālos noziegumus pret bērniem veic tikai svešinieki, tomēr visbiežāk vecāki bērnus biedē tieši ar svešiem cilvēkiem.
Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta ticama cēloniska saistība ar vakcināciju, reaģējot uz sociālajos tīklos periodiski izplatīto informāciju par letāliem gadījumiem neilgi pēc vakcinācijas, norāda Zāļu valsts aģentūra. Iestāde balstās uz savā rīcībā esošiem datiem.
Eiropas Zāļu aģentūra ir ieteikusi apstiprināt Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” (“Pfizer/BioNTech”) lietošanu bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Šī vakcīna jau kopš pērnā gada decembra ir apstiprināta lietošanai pieaugušajiem un bērniem no 16 gadu vecuma.
During the outbreak of Covid-19 infection, when the first state of emergency was declared in the country, the number of children from impoverished and low-income families increased by ten percent among the poor in Latvia.
Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, par desmit procentiem palielinājās bērnu skaits no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm starp nabadzīgajiem iedzīvotājiem Latvijā.
Jau gadu atbildīgās iestādes nevar atrisināt jautājumu par sociālo atbalstu cilvēkiem, kuri saņem invaliditātes pensiju un Covid-19 pandēmijas dēļ zaudējuši darbu. Tiesībsargs vērsies pie Saeimas deputātiem jau pagājušajā gadā, aicinot šo netaisnību likvidēt, tomēr pagaidām vienīgais risinājums ir atteikties no pensijas, lai saņemtu bezdarbnieka palīdzības pabalstu, vai arī saglabāt invaliditātes pensiju un noskatīties, ka cilvēki bez invaliditātes šo atbalstu bezdarba gadījumā saņem.
Latvija pēc diviem gadiem varētu ieviest bāzes pensiju. Pašlaik tiek apspriesti vairāki varianti, bet viens no tiem būtu bāzes pensiju noteikt pašreizējās minimālās pensijas līmenī – 139 eiro, tiesa, paredzot piecu gadu pārejas periodu.
Lai atgādinātu par sirds un asinsvadu slimību riskiem un nepieciešamību tos ārstēt, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību uzsāk ilgakciju “Atceries par sirdi!”.
Šogad Dr. Puriņa privātklīnika atzīmē trīsdesmito gadskārtu. Kopā ar klīnikas dibinātāju, neiroķirurgu medicīnas zinātņu doktoru Juri Puriņu atskatāmies klīnikas vēsturē, kas zīmīgi sakrīt ar mūsu valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu.
Pandēmijas laikā daudziem pacientiem nenotika ieplānotās vizītes pie ārstiem vai tās dažādu iemeslu dēļ tika atceltas. Šis fakts uztrauc Latvijas pacientus, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, noskaidrots Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas veiktajā sabiedrības aptaujā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” par pacientu iespējām saņemt ārsta pakalpojumus pandēmijas laikā.
Regulāra un visaptveroša sociālās aprūpes centru iemītnieku un darbinieku testēšana tika uzsākta tikai tad, kad pansionātos Covid-19 izplatība bija sasniegusi epidēmiju.
Lai gan saslimstība ar Covid-19 pagājušā gada rudenī strauji pieauga un pat četrkāršojās, atbildīgās iestādes turpināja diskutēt par to, vajag vai nevajag regulāri veikt darbinieku un klientu testēšanu. Veicot revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka testēšana sociālās aprūpes centros tika uzsākta novēloti. Valsts kontroles revidentu ieskatā, rīcības plānam šādā situācijā bija jābūt gatavam, tiklīdz Covid-19 saslimšanas gadījumi parādījās pansionātos vai pat ātrāk.
Maijā Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem minimālās valsts pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, saņems lielākas pensijas. Minimālās pensijas vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā tika palielinātas jau no šā gada 1. janvāra, taču bija nepieciešams pārejas laiks, lai visiem tās pārrēķinātu.
Nesagaidot lēmumpieņēmēju atbalstu, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība uzsākusi parakstu vākšanu, lai migrēnas pacienti Latvijā saņemtu valsts atbalstu medikamentu iegādē.
Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā šī slimība skar vismaz 12 procentus iedzīvotāju. Medikamentos pacienti ik mēnesi tērē līdz pat vairākiem simtiem eiro, izdevumus sedzot no savas ģimenes budžeta, jo Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts.
Kompensējamo zāļu sistēmu, kurā pirms gada veikta būtiska reforma, kritizē gan pacienti, gan ārsti. Puse Latvijas pacientu, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka personīgi ir saskārušies vai zina kādu pacientu, kuram slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kuri nav pieejami Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā.
Onkologi un vēža pacienti neatlaidīgi aicina valdību un Saeimu kārtējo reizi neatlikt finansējuma palielinājumu onkoloģijā un rūpīgi strādāt pie jauna plāna onkoloģijas jomas uzlabošanai, veidojot to stratēģisku un finansiāli pamatotu.
Tikai pēc tiesībsarga iejaukšanās Labklājības ministrija piekritusi mainīt likumu un noteikt, ka Covid-19 vienreizējo pabalstu saņems arī izdienas pensionāri.
Taču saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu pabalstu – 200 eiro – saņems tikai izdienas pensionāri, kuriem ir invaliditāte.
Šonedēļ visā Latvijā sākas sešpadsmit un septiņpadsmit gadus vecu jauniešu vakcinācija pret Covid-19. Jauniešiem būs pieejama tikai viena vakcīna – “Pfizer/BioNTech”, kurai Eiropas Zāļu aģentūra devusi zaļo gaismu nepilngadīgo vakcinēšanai.