Labklājības ministrijas nozares budžeta prioritātes nākamajam gadam varētu izmaksāt ap 80 miljoniem eiro. Prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksu atjaunošana, sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma palielināšana, kā arī jauni sociālie pakalpojumi.
Kopumā vislielākais papildu finansējums nepieciešams ģimenes valsts pabalsta reformai - 81,4 miljoni eiro, tomēr, tā kā šī ir valdības un politiķu vienošanās, nauda, visticamāk, jau tiks rezervēta labklājības nozares pamatbudžetā un papildus nebūs jāpieprasa. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks atklāja, ka ir vairāki pasākumi, kuri sociālajā jomā jāīsteno saskaņā ar likumu, tomēr likumdevējs tam finansējumu nav paredzējis.
Labklājības ministrijas dati rāda, ka labklājības nozares pamatbudžets šogad ir 789 miljoni eiro, bet nākamgad tas “plānojas” mazāks, proti, 780 miljoni eiro, būtiskākais samazinājums ir Eiropas Savienības struktūrfondu naudā. Savukārt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (šo budžetu veido strādājošo sociālās iemaksas) ieņēmumi nākamgad plānoti lielāki nekā šogad (3,4 miljardi eiro), bet arī izdevumi paredzēti lielāki (3,2 miljardi eiro). Tomēr atšķirībā no šī gada, kad sociālajā budžetā veidojās deficīts, jo izdevumi pārsniedza ieņēmumus, nākamgad atkal plānots ietaupījums 165 miljonu eiro apmērā.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks pastāstīja, ka 2022. gada sociālā budžeta pieaugums skaidrojams ar vecuma, invaliditātes un citu pensiju palielinājumu.
“Mēs, cerot, ka nodarbinātības rādītāji uzlabosies, esam iezīmējuši bezdarbnieku pabalstiem nepieciešamā finansējuma samazinājumu 31 miljona eiro apmērā,”
atzina I. Alliks. Ministrija prognozē bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita samazinājumu.
Kopumā līdzīgi kā citas nozaru ministrijas, arī Labklājības ministrija, atturīgi komentē jautājumu, cik kopumā papildu finansējums būs nepieciešams nākamajā gadā, jo visām nozaru ministrijām līdz maija beigām ir jāiesniedz savi priekšlikumi Finanšu ministrijā. Taču kopumā labklājības nozarei, pēc I. Allika sacītā, minimālais nepieciešamais papildu finansējums ir 80 miljoni eiro. Valsts sekretārs minēja, ka nozares budžeta pamata bāze ir tāda pati kā šogad, atskaitot atsevišķus Eiropas Savienības projektus, kur ir finansējuma samazinājums.
Labklājības ministrija stāsta, ka ir pieņemti vairāki likumu grozījumi, kuru izpildei ir nepieciešams papildu finansējums, bet tas pagaidām nav piešķirts. Piemēram, no 2022. gada būs spēkā Bāriņtiesu likuma izmaiņas - bāriņtiesu funkciju uzraudzībai, taču papildu nauda tam nav paredzēta. “Mēs uzskatām, ka šī prioritāte nebūtu jāfinansē no nozares iekšējā budžeta, jo tas nozīmētu pārskatīt naudas sadalījumu un lemt, kuram tad savukārt to samazināt,” situāciju komentēja I. Alliks. Līdzīgi ir ar likuma normu par darbu ar varmākām vardarbības samazināšanai - 2022. gadā nauda šai programmai nav paredzēta, lai gan likuma norma uzliek par pienākumu to īstenot.
Ģimenes valsts pabalsta sistēmu no nākamā gada plānots reformēt un tam nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi, vairāk nekā 80 miljoni eiro. Pašlaik ir apņemšanās, ka finansējums būs, bet simtprocentīgas skaidrības - gan vēl nav. I. Alliks sacīja, ka nākamgad vēl netiks pārskatīts minimālā ienākuma līmenis, līdz ar to tam 2022. gadā papildu nauda nav nepieciešama, toties tā būs vajadzīga no 2023. gada.
“Jautājums, ar ko mēs iesim uz valdību, būs bāzes pensijas ieviešana. Pašlaik gan vēl nav iespējams izklāstīt detalizētu plānu, kā un kad tas notiks, bet šāda iecere ir,” sacīja I. Alliks. Tāpēc pagaidām arī netiek nosaukta pat aptuvena summa, cik varētu budžetam izmaksāt bāzes pensijas ieviešana.
Nākamgad plānotas arī izmaiņas pensiju indeksācijā. Tā kā papildu naudas maks nav neierobežots, Labklājības ministrija piedāvā nākamgad uzlabot pensiju indeksāciju senioriem ar darba stāžu 40 un vairāk gadu, kā arī kaitīgos darba apstākļos strādājušajiem, nosakot, ka šiem pensionāriem indeksācijā ņems vērā 100 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas summas reālā pieauguma. Tāpat kā prioritāti Labklājības ministrija jau trešo gadu pēc kārtas virza pensiju piemaksu atjaunošanu. Pensiju piemaksas pašlaik var saņemt tikai tie, kuri pensionējās līdz 2011. gada beigām, lai gan darba stāžs vēl padomju gados ir arī vēlāk pensijā aizgājušiem un aizejošiem pensionāriem. Šiem abiem mērķiem papildus vajadzīgi 8,5 miljoni eiro 2022. gadā.
Nākamgad Labklājības ministrija plānojusi arī veikt sociālās iemaksas pilnā apmērā no vecāku pabalsta, lai bērna kopšana neietekmētu nākotnes pensiju.
Labklājības ministrijas sarakstā ir vēl vairākas prioritātes - sociālo pakalpojumu attīstība bērniem ar invaliditāti, no vardarbības cietušo personu rehabilitācija (papildus nepieciešami 3,4 miljoni eiro), kā arī tehnisko palīglīdzekļu pieejamības uzlabošana (5,7 miljoni eiro).
Papildus 2,5 miljoni eiro nepieciešami aizbildņu atbalstam (arī vairākus gadus apspriests jautājums), atbalstam ārpusģimenes aprūpes centru darbībai - 0,9 miljoni eiro, kā arī aptuveni miljons eiro būtu vajadzīgs, lai palielinātu pabalstu adoptētājiem. “Mūsu uzdevums ir vērst politiķu uzmanību, ka šis pabalsts jau daudzus gadus nav palielināts,” sacīja I. Alliks.
Gandrīz desmit miljoni eiro nepieciešami 2022. gadā, lai palielinātu atalgojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs strādājošajiem. Lai gan Labklājības ministrijas speciālisti uzskata, ka uz citu ministriju fona labklājības nozares pieprasījums ir pieticīgs, tomēr arī tas negarantē, ka patiešām visām prioritātēm nauda papildus tiks piešķirta.
Uz Saeimas deputāta Andreja Klementjeva jautājumu, kura prioritāte pēc kārtas ir pensiju piemaksu atjaunošana, jaunā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa atzina, ka “mēs nevaram pašlaik pretnostatīt prioritātes - pensijas pret aprūpētāju algām vai kādu citu, tās ir vienvērtīgas.”
