Lai arī ir samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka seksuālos noziegumus pret bērniem veic tikai svešinieki, tomēr visbiežāk vecāki bērnus biedē tieši ar svešiem cilvēkiem.
Centra “Dardedze” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 90 procenti vecāku joprojām biedē bērnus ar svešiniekiem, lai gan dati par seksuālo vardarbību pret bērniem liecina par ko citu.
Centra “Dardedze” prevencijas daļas vadītāja Agnese Sladzevska Neatkarīgajai norāda, ka regulāras vecāku sarunas ar bērniem par drošību attiecībās ar citiem cilvēkiem ir būtisks solis, lai bērnus pasargātu no seksuālas izmantošanas, tomēr liela daļa vecāku izvairās runāt par neērtām tēmām un reālajiem riskiem bērnu ikdienā. Tas secināts “Dardedze” un pētījumu centra SKDS aptaujā par bērnu izglītošanu saistībā ar izvairīšanos no seksuāliem pāridarījumiem. Lai arī gandrīz puse no aptaujātajiem vecākiem (48 procenti), kuru bērnam ir pieci gadi un vairāk, ir runājuši ar savu atvasi par to, kā izvairīties no seksuāla pāridarījuma, visbiežāk pārrunātais temats ir uzmanīšanās no svešiniekiem (90 procenti) un kā un kur vērsties pēc palīdzības (59 procenti). Biežāk ar bērniem par šīm tēmām runā vecāki no Rīgas, sievietes un gados vecāko bērnu vecāki.
Salīdzinot ar 2017. gada datiem, būtiski ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka dzimumnoziegumus pret bērniem biežāk veic svešinieki. Pašlaik vairāk nekā puse no visiem aptaujātajiem vecākiem apzinās, ka biežāk dzimumnoziegumus pret bērniem veic bērnam pazīstami cilvēki, un tikai piektā daļa respondentu uzskata, ka šādus noziegumus biežāk veic svešinieki. Pirms četriem gadiem veiktajā aptaujā svešiniekus par lielāko draudu uzskatīja 44 procenti aptaujāto. Sievietes, gados jaunāki, ģimenē latviski runājošie, kā arī gados jaunāku bērnu vecāki labāk zina, ka dzimumnoziegumus pret bērniem biežāk veic bērnam pazīstami cilvēki, secināts aptaujā.
Katrs otrais vecāks apzinās, ka sarunas ir viens no veidiem, kā savus bērnus pasargāt. Šos datus “Dardedze” speciālisti vērtē pozitīvi. “Tajā pašā laikā ir svarīgi arī tas, par kādiem riskiem mēs bērnu brīdinām. Statistika rāda, ka
teju 90 procentos no bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem pāridarītājs ir bērnam pazīstams, tāpēc būtu nepareizi un pat bīstami turpināt uzturēt bērnos mītu par svešinieku kā galveno draudu.
Daudz biežāk seksuāla izmantošana notiek, veidojot ciešas attiecības vai manipulējot ar bērnu, tāpēc ir būtiski jau no mazotnes bērniem skaidrot, kādi pieskārieni un rīcības no citiem cilvēkiem ir pieļaujami un kādi - ne, uzsverot, ka bērns drīkst teikt “nē” un pastāstīt citiem arī par tuvu cilvēku pāridarījumiem,” stāsta centra “Dardedze” eksperte Agnese Sladzevska.
Iedzīvotāju atbildes parāda arī to, ka vecākiem negribas pieļaut domu par savu bērnu apdraudējumu: 45 procenti aptaujāto uzskata, ka viņu bērns nevar kļūt par seksuālas izmantošanas upuri (drīzāk nevar - 36 procenti, noteikti nevar - 9 procenti). Aptuveni piektā daļa respondentu (22%) uzskata, ka viņu bērns var kļūt par seksuālas izmantošanas upuri (drīzāk var - 17%, noteikti var - 5%). Vardarbības pieredzes pētījumi turpretī rāda, ka kādai no seksuālas izmantošanas formām Latvijā pakļauts katrs desmitais bērns.
Aptaujas rezultātos iezīmējās arī cita neērta tēma: uz jautājumu par to, kā ģimenē sarunās ar bērniem tiek saukti sieviešu dzimumorgāni, 44 procentu vecāku norādīja, ka par to nerunā. No tiem, kuri norādīja ģimenē izmantotos apzīmējumus, visbiežāk lietots vārds čura, čuriņa vai tamlīdzīgi (14 procenti), taču atbilžu variantos ir arī tādi vārdi kā pupiņa, draudzene, puķīte, persiks, svētumiņš un citi varianti. Savukārt, jautāti par vīriešu dzimumorgānu nosaukumiem, nedaudz mazāka daļa - 38% vecāku norādīja, ka par to nerunā. 28% no respondentiem lieto apzīmējumu krāniņš, bet pieminēti arī tādi apzīmējumi kā burkāns, draugs, manta, ļipa, zilonītis un daudzi citi. “Aptauja rāda, ka lielu daļu vecāku šis jautājums mulsina - kāpēc man runāt ar bērnu par dzimumorgāniem, ja tie viņam vēl nav “aktuāli”. Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi, lai bērns jau no mazotnes apzinās un prot saprotami nosaukt visas savas ķermeņa daļas. Ikdienā runājot par tām, mēs radām atklātības gaisotni, lai bērns justos droši mums izstāstīt par jebkādu jautājumu vai pāridarījumu, kā arī iedodam bērnam vārdus, kā par to runāt. Lai arī dažkārt vieglāk šķiet dzimumorgānus apzīmēt ar uzjautrinošiem nosaukumiem, mazinot savu spriedzi, šādi mēs radām risku, ka, piemēram, ārsts vai pedagogs nesapratīs, par ko bērns viņiem cenšas izstāstīt. Aicinām lietot tādus vārdus, kuru nozīmi varētu saprast jebkurš,” uzsver Agnese Sladzevska.
Centrs “Dardedze” uzsācis kampaņu “Iedomājies sevi bērna vietā!”, kuras laikā ikviens vecāks tiek aicināts pilnveidot prasmes cieņpilnu un drošu attiecību veidošanā ar saviem bērniem. Kampaņas galvenā mērķauditorija ir piecu līdz desmit gadus vecu bērnu vecāki, kuri tiek aicināti organizācijas mājaslapā aizpildīt testu un noskatīties bezmaksas vebināru par drošām attiecībām ģimenes ikdienā.
DATI
Vecāku domas: vai savs bērns var kļūt par seksuālas izmantošanas upuri? (%)
Noteikti nevar 9
Drīzāk nevar 36
Grūti pateikt 33
Noteikti var 5
Drīzāk var 17
Avots: “Dardedze” sadarbībā ar SKDS
