Laikā, kad Valsts kontrole jau divreiz norādījusi valdībai un politiķiem, ka nepieciešams beidzot sakārtot izdienas pensiju sistēmu, nevis nekritiski dot arvien jaunām darbinieku grupām iespēju doties pensijā pirms oficiālā pensionēšanās vecuma, Saeimā apspriež tiesnešu izdienas pensijas.
Vienlaikus Saeimas komisijā likumprojekts izsauca arī diskusiju, kuras profesijas pārstāvji visvairāk pakļauti izdegšanai - tiesneši, mediķi, skolotāji, sociālie darbinieki vai muitnieki. Vai arī profesionālā izdegšana var notikt jebkurā profesijā, un to nav iespējams novērst ar izdienas pensiju. Deputāti nolēma pagaidām atlikt jautājumu par tiesnešu izdienas pensijām, vispirms sagaidot atbildīgo iestāžu ekspertīzi.
Tieslietu ministrija skaidro, ka grozījumi Tiesnešu izdienas likumā izstrādāti, lai sakārtotu tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanu un likvidētu zināmu netaisnību pašu tiesnešu vidū. Jau pašlaik tiesnešiem ir tiesības uz izdienas pensiju. Atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam tiesības uz šo pensiju ir personai, kurai izdienas stāžs ir 20 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša amatā vai citos amatos, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, piemēram, prokurora amats. Izdienas stāžā arī ieskaita laiku, kas nostrādāts zvērināta advokāta profesijā un akreditētas augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā, bet tikai tad, ja tas ir ne mazāks kā 10 gadi. Tieslietu ministrijā un Tieslietu padomē diskutēja, vai šāds ierobežojums ir samērīgs, un nonāca pie secinājuma, ka - nav. Tieslietu ministrija pamato, kāpēc jāatceļ ierobežojumi (tas savukārt palielinās izdienas pensiju pretendentu loku tiesnešu vidū), proti, “valsts kopēja interese ir piesaistīt tiesneša amatam augsta līmeņa profesionāļus, kādi ir, piemēram, zvērināti advokāti un akreditētu augstskolu tieslietu specialitātes akadēmiskais personāls”. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesnešu izdienas pensiju sistēmu pēc iespējas skaidrāku, lai tādiem profesionāļiem kā zvērinātiem advokātiem un akreditētas augstskolas mācībspēkiem varētu radīt interesi strādāt tiesneša amatā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai šonedēļ bija jāvienojas, vai virzīt trešajā, galīgajā lasījumā šos Tieslietu ministrijas priekšlikumus, taču pagaidām jautājuma izlemšana atlikta, jo gan deputātiem ir dažādi viedokļi par izdienas pensijām, gan eksperti uzdod jautājumu - ko vispār darīt ar izdienas pensiju sistēmu?
Saeimas Juridiskais birojs sniedzis atzinumu, kurā norāda uz vairākiem apsvērumiem, kuri Saeimas deputātiem jāņem vērā, lemjot par izdienas pensijām. Juridiskā biroja pārstāve Inta Bārenīte skaidroja, ka likumprojekts paredz paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt izdienas pensiju, proti, tiesības uz izdienas pensiju varēs saņemt neatkarīgi no vecuma, ja tiesneša amatā nostrādāti 30 gadi. Tas ir ātrāk, nekā noteikts pašlaik likumā. “Atkārtoti vēršam uzmanību uz Valsts kontroles secinājumiem - izdienas pensiju sistēmā ir būtiski sistēmiski trūkumi,” teica I. Bārenīte. Tātad pēc būtības - kamēr nav pieņemts lēmums attiecībā uz visu izdienas pensiju sistēmu - jaunas profesiju grupas nevajadzētu iekļaut izdienas pensiju saņēmēju lokā. Pēc Saeimas juristu domām, šajā diskusijā noteikti jāņem vērā Finanšu un Labklājības ministrijas ekspertu viedoklis.
Finanšu ministrijas speciāliste Anita Čemme atzina: “Mūsu rīcībā vispār nav informācijas ne par personu skaitu, ne vidējās izdienas pensijas aprēķiniem, tāpēc nevaram sniegt vērtējumu no budžeta izdevumu viedokļa.” Tomēr, tā kā izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanai noteikti būs ietekme uz budžetu, Finanšu ministrija, visticamāk, neatbalstīs tādas normas iekļaušanu, kur vajadzīgs papildu finansējums, bet netiek piedāvāts avots. “Pašlaik nevaram atbalstīt šos likuma grozījumus,” sacīja A. Čemme, piebilstot, ka izdienas pensijas šogad ir Finanšu ministrijas audita mērķis.
Arī Labklājības ministrija skeptiski raugās uz izdienas pensiju piešķiršanu jaunām profesionāļu grupām. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece, nekomentējot tieši tiesnešu izdienas pensijas, sacīja, ka izdienas pensiju jautājumi ir ļoti plaša tēma ar senu vēsturi. “Labklājības ministrija jau vairāku gadu garumā runā par šo pensijas vecumu. Izdienas pensionāriem ir mazs pensionēšanās vecums salīdzinājumā ar pensionēšanās vecumu citām iedzīvotāju grupām,” sacīja J. Muižniece.
Ir dažādi viedokļi un argumenti, kāpēc kādai profesijai jau ir paredzēta izdienas pensija un kādai vajadzētu šādu izdienas pensiju ļaut saņemt. Piemēram, objektīva nespēja pildīt savus pienākumus novecošanās dēļ, piemēram, baletdejotājs. Taču viens no plaši izplatītiem argumentiem ir profesionālā izdegšana, proti, tiesības doties ātrāk pensijā jādod to profesiju pārstāvjiem, kur ir vislielākais izdegšanas risks. Šādu argumentu izmanto arī tiesneši.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, stāstot par tiesnešu amata pienākumiem, atzina, ka tiesneši ir tā profesija, kas visbiežāk saskaras ar izdegšanu, jo amats prasa ne tikai augstus profesionālos standartus, bet ir arī emocionāli smags. Kā piemēru viņš minēja lietas, kur jāpieņem lēmums izlikt no dzīvokļa ģimenes ar bērniem, vai faktiski ikvienu lietu, kurā jālemj, vai cilvēkam paredzēt cietumsodu. Proti, tiesnesis lemj par citu cilvēku likteņiem. “Tiesneši ir pakļauti lielākam riskam nekā skolotāji,” diskusijā teica A. Strupišs.
Šādu salīdzinājumu viņš izteica, jo Saeimas deputāte Anda Čakša teica, ka “izdegšana īsti nav arguments, lai būtu tiesības uz izdienas pensiju, jo ir virkne profesiju, kur nav izdienas pensiju - skolotāji, mediķi, sociālie darbinieki, bet kuri arī ir pakļauti izdegšanai”. Vēl kā bijusī veselības ministre A. Čakša norādīja, ka faktiski, ja ir izdegšanas risks, tad tas jārisina vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas, un nekāda izdienas pensija var nepalīdzēt.
Citus argumentus, kāpēc pamatīgāk jāizvērtē izmaiņas tiesnešu izdienas pensiju jautājumā, minēja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs: “Mēs esam vienojušies neatbalstīt nevienu izdienas pensiju likumu, kamēr nebūs sakārtota visa šī sistēmu. Ja mēs, ignorējot Juridisko biroju, Finanšu ministriju un Labklājības ministriju, atkal atkāpsimies no solījuma, ka sakārtosim beidzot izdienas pensiju, un attiecībā uz tiesnešiem pieņemsim šo lēmumu, ko mēs rīt teiksim pārējiem, kuri arī gaida uz izdienas pensijām - muitnieki, skolotāji un citi?”
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija piekrita A. Klementjeva priekšlikumam un lūgs valdību (konkrēti trīs ministrijas - Tieslietu, Finanšu un Labklājības ministriju) sniegt pamatotu un rūpīgi izstrādātu ekspertīzi par izdienas pensijām tiesnešiem.
