Latvija pēc diviem gadiem varētu ieviest bāzes pensiju. Pašlaik tiek apspriesti vairāki varianti, bet viens no tiem būtu bāzes pensiju noteikt pašreizējās minimālās pensijas līmenī – 139 eiro, tiesa, paredzot piecu gadu pārejas periodu.
“Vairākas valstis ir pārgājušas uz šādu pensiju sistēmu, un uzskatu, ka arī Latvijai ir jāsper šāds solis, citādi no nabadzības senioru vidū mēs nevarēsim izkļūt,” sarunā ar Neatkarīgo saka labklājības ministre Ramona Petraviča.
Bāzes jeb pamata pensijas ieviešana Latvijā ir apspriesta vairākkārt, par to gan senioru organizācijas, gan sociālās politikas veidotāji diskutējuši jau gadiem. Diskusija un konkrēta lēmuma pieņemšana arvien apstājusies pret diviem problēmjautājumiem: papildus nepieciešamais budžeta finansējums (valsts pamatbudžets vai sociālās apdrošināšanas budžets?), kā arī pati pensijas piešķiršanas būtība un taisnīgums vecumdienu nodrošinājumā.
Senioru lietu padomes sēdē šonedēļ vēlreiz apspriesta ideja par minimālo pensiju attīstību Latvijā, tostarp iespēju no 2023. gadā ieviest bāzes pensiju. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai bāzes pensijas ieviešana patiešām ir tikai idejas līmenī, labklājības ministre Ramona Petraviča apstiprināja, ka senioru organizācijas jau ir iepazīstinātas ar vairākiem šīs bāzes pensijas ieviešanas modeļiem, līdz ar to var teikt, ka šis process ir ieguvis jau reālākās aprises.
“Lai arī gadu no gadu mēs palielinām pensijas, tomēr pašreizējā pensiju sistēma neapskaužamā situācijā nostāda cilvēkus ar zemiem ienākumiem, turklāt arī tos, kuri ir veikuši sociālās iemaksas un veic tās pašlaik. Mēs redzam, ka šīs iemaksas, kas veido nākotnes pensijas kapitālu, nenodrošinās pensiju, ar ko ir iespējams iztikt,” norāda labklājības ministre. Ceļot tikai minimālo pensiju, nabadzības līmeni senioru vidū nav iespējams samazināt pietiekami ātri. “Mēs esam izskatījuši citu valstu pieredzi, kur pensiju sistēmas izveidošanā tiek ņemta pamatbāze un tad pārējā daļa tiek veidota no sociālajām iemaksām. Tas skartu ikvienu pensionāru un būtu nākamais solis nabadzības mazināšanai senioru vidū,” uzskata R. Petraviča. Kā piemēru viņa minēja Igauniju, kur ir noteikta šāda bāzes pensija. Tā ir 40 procentu apmērā no vidējās pensijas jeb 235 eiro.
Labklājības ministrija izstrādājusi vairākus variantus, kā noteikt bāzes pensiju, un pamatā tas būtu saistīts ar vidējo ienākumu mediānu, kuru pašlaik izmanto minimālā ienākuma sliekšņa un minimālās pensijas aprēķinam. Viens no variantiem ir noteikt bāzes pensiju 136 eiro apmērā, otrs variants - 109 eiro apmērā. Iespējams, tiks izstrādāti arī citi varianti.
Labklājības ministre atzina, ka reālākais scenārijs būtu bāzes pensiju ieviest pakāpeniski, paredzot pārejas periodu. “Jā, jāapzinās, ka būs finansiāli ietilpīgi, tāpēc mēs gatavojam dažādus variantus, esam gatavi diskusijām,” saka R. Petraviča. Pārejas periodā līdz 2027. gadam bāzes pensiju varētu maksāt procentuāli no šīs noteiktās pilnās bāzes pensijas, proti, 2023.-2024. gadā tie būtu 50 procenti no 136 vai 109 eiro, atkarībā no tā, kādu variantu būtu gatava akceptēt valdība. 2025. un 2026. gadā izmaksu procenti būtu 70 vai 80, bet 2027. gadā - 100 procenti.
Bāzes pensija tiktu piešķirta visiem pensionāriem. Piemēram, ja pašlaik cilvēks ir nostrādājis 15 gadu darba stāžu un veicis sociālās iemaksas no minimālās algas, viņa aprēķinātā pensija ir 66 eiro, kas, protams, nesasniedz pat pašreiz noteiktās minimālās pensijas līmeni. Pašreizējā situācijā šim cilvēkam valsts piemaksā 83 eiro, lai cilvēks saņemtu pensiju minimālā apmērā. Ja tiktu ieviesta bāzes pensija, tad senioram tiktu piešķirta 136 eiro bāzes pensija (1. variantā) un tai pievienotu šo viņa sākotnēji aprēķināto pensiju 66 eiro apmērā. R. Petraviča uzskata, ka tas būtu ieguvums visiem pensionāriem, jo, savukārt, tiem, kuriem nav minimālā pensija, bet lielāka, tā arī veidotos lielāka, jo pamatā vēl tiktu piešķirta bāzes pensija.
“Protams, būs diskusijas, vai šo bāzes pensiju noteikt visiem senioriem, arī tiem, kuri pašlaik saņem pensiju virs 1000 eiro, tomēr šādu senioru mums ir tikai trīs procenti. Domāju, ka bāzes pensijas jāpiešķir visiem, bet diskutēsim,” saka ministre. Labklājības ministrija gatavos informatīvo ziņojumu iesniegšanai valdībā, bet pagaidām R. Petraviča vēl nevarēja nosaukt aptuveno laiku, kad tas notiks.
