Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, par desmit procentiem palielinājās bērnu skaits no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm starp nabadzīgajiem iedzīvotājiem Latvijā.
Tas liecina, ka pēc atbalsta krīzes situācijā vēršas vairāk ģimeņu ar bērniem, kuru ienākumi ir atkarīgi no darba, un krīzes situācijās starp citām sociālajām grupām visievainojamākās ir tieši mājsaimniecības ar bērniem, secinājusi Labklājības ministrija. Dati liecina, ka nabadzības līmenis senioru vidū nepalielinājās.
Valdība, apstiprinot programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai, noteikusi, ka arī nākamos septiņus gadus nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem vai krīzes situācijā nonākušajiem cilvēkiem tiks nodrošināta iespēja saņemt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību. Savukārt zupas virtuvēs tiks nodrošināta gatavo maltīšu izsniegšana.
Tāpat kā līdz šim atbalsta saņemšanai būs nepieciešama pašvaldības sociālās dienesta izsniegtā izziņa par atbilstību trūcīgās vai maznodrošinātās statusam vai izziņa par nonākšanu krīzes situācijā. Par trūcīgu var atzīt tādu ģimeni, kur mēneša ienākumi pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā nepārsniedz 272 eiro un 190 eiro pārējām mājsaimniecībā esošām personām. Savukārt maznodrošinātas ģimenes ienākumi ir 327 eiro pirmajai un 229 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā mēnesī.
Programma arī paredz, ka ģimenēm ar zīdaiņiem un maziem bērniem līdz divu gadu vecumam papildus būs iespēja saņemt bērnu pārtikas un higiēnas preču komplektus, bet ģimenēm ar sākumskolas un pamatskolas bērniem - individuālo mācību piederumu komplektus. Labklājības ministrija plāno, ka
programmas pasākumi gadā atbalstīs vismaz 59 000 cilvēku ar zemiem ienākumiem, īpaši tos, kuri nevar vai kuriem ir apgrūtināti mainīt situāciju,
- pensionārus, cilvēkus ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma ilgstošos bezdarbniekus, ģimenes ar bērniem, kā arī krīzes situācijā nonākušos.
Programmai piešķirtais kopējais finansējums 38,2 miljoni eiro, no kuriem 32,5 miljoni eiro ir Eiropas finansējums un 5,7 miljoni eiro Latvijas valsts finansējums. Jāpiebilst, ka atbalsts tiks sniegts ne tikai pārtikas paku veidā, bet arī higiēnas un saimniecības preču iegādei, jo secināts, ka trūcīgi cilvēki pamatā naudu tērē pārtikas iegādei un ar mājokli saistītajiem komunālajiem maksājumiem, tāpēc personiskās higiēnas līdzekļiem visbiežāk nepietiekot līdzekļu. Tas attiecas arī uz ģimenēm ar bērniem.
Valdībai izskatīšanai piedāvātajā dokumentā nabadzības situācija Latvijā raksturota kopumā ar 2019. gada datiem. Latvijā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā: 2019. gadā tas bija trešais augstākais rādītājs (21,6 procenti iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam) uzreiz aiz Rumānijas (23,8 procenti) un Bulgārijas (22,7 procenti). Salīdzinot datus ar iepriekšējiem gadiem, Labklājības ministrijas speciālisti uzsver, ka situācija Latvijā pēdējos trīs gados tomēr ir nedaudz uzlabojusies: 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,9 procenti iedzīvotāju, bet 2017. gadā - 23,3 procenti iedzīvotāju. Samazinājums ir, bet pavisam neliels.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē - 35,9 procenti, bet vismazākais Rīgā - 15,9 procenti. Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti seniori vecumā virs 65 gadiem, kuri dzīvo vieni paši (71,7 procenti no vientuļajiem senioriem). Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 procenti), taču, ja cilvēks zaudē darbu, pat būdams bezdarbnieks, viņš nokļūst nabadzības riska zonā. Dati liecina, ka 52,1 procents bezdarbnieku ir pakļauti nabadzības riskam.
Speciālisti secinājuši, ka pēdējos trīs gados visās sabiedrības grupās samazinājās trūcīgo skaits, izņemot nepilnās un daudzbērnu ģimenes, kur nabadzības risks palielinājās. Vairāk nekā trešdaļa ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem pakļauti nabadzības riskam, bet starp daudzbērnu ģimenēm trūcīgas ir gandrīz piektā daļa.
Labklājības ministrijas apkopotie dati par vistrūcīgākajām personām un pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem norāda uz iedzīvotāju skaitu, kam ir īpaši apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana. 2019. gada laikā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 41 522 personām, tajā skaitā 10 349 bērniem un maznodrošinātas personas statuss piešķirts 45 564 personām, tajā skaitā 6512 bērniem. Dažādus pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus pēc ienākumu testēšanas saņēma 64 010 ģimenes - 109 357 iedzīvotāji.
Labklājības ministrija secinājusi, ka Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā (te domāts pagājušā gada pavasaris), kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, par desmit procentiem palielinājās bērnu skaits no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm starp nabadzīgajiem iedzīvotājiem Latvijā. Tas liecina, ka pēc atbalsta krīzes situācijā vēršas vairāk ģimeņu ar bērniem, kuru ienākumi ir atkarīgi no darba, un krīzes situācijās starp citām sociālajām grupām visievainojamākās ir tieši mājsaimniecības ar bērniem. Pašreiz vairāku pašvaldību dati liecina, ka trūcīgo ģimeņu skaits samazinājies, tomēr apkopojošu datu par krīzes ietekmi uz trūcīgumu nav.
Labklājības ministrija, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, plāno samazināt nabadzības risku vismaz par 20 procentiem, bet līdz 11 procentiem samazināt personu īpatsvaru, kuru ienākumi ir zem trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa.
