Inga Paparde / Autori

10.jūl 2021
Kopš jaunās valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtības ieviešanas pacienti ik mēnesi, iegādājoties kompensējamās zāles, ietaupījuši miljonu eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
9.jūl 2021
Skolām, kurās vismaz 80 procenti darbinieku būs vakcinējušies vai kuriem būs sertifikāts par Covid-19 izslimošanu, Rīgas dome izmaksās finansiālu bonusu. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis sacīja, ka skolas vadība varēs izlemt, kā šo naudas balvu izlietot: skolas labiekārtošanai, pedagogu tālākizglītībai vai naudas prēmijām skolotājiem.
8.jūl 2021
Veselības ministrija ir izstrādājusi stratēģiju vīrusa izplatības ierobežošanai, paredzot, ka rudenī jebkādas aktivitātes varēs notikt trīs darbības režīmos, kas būs atkarīgs gan no Covid-19 izplatības, gan tā – vai un cik plaši iedzīvotāji vakcinēsies.
7.jūl 2021
Vakcinēto personu vidū inficēšanās, hospitalizācijas vai nāves risks Covid-19 dēļ ir ievērojami zemāks salīdzinājumā ar nevakcinēto iedzīvotāju situāciju, to apliecina Slimību profilakses un kontroles centra datu analīze.
6.jūl 2021
Covid-19 Indijas paveids jeb tā sauktais delta variants, kas ir trīs reizes lipīgāks par sākotnējiem koronavīrusa variantiem, Latvijā dominēs augustā, liecina P. Stradiņa slimnīcas infektologa, Latvijas Universitātes profesora Ugas Dumpja prognoze.
5.jūl 2021
Šogad vidējā vecuma pensija Latvijā pārsniegusi 400 eiro. Savukārt pēdējos desmit gados vidējā pensija ir dubultojusies, liecina Neatkarīgās sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru apkopotie dati.
3.jūl 2021
Skābekļa terapija mājās Latvijā ir nepieciešama aptuveni tūkstotim hronisku slimību pacientu. Pēc ilgstošām diskusijām Veselības ministrija, Labklājības ministrija un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atrisinājusi šo jautājumu un Nacionālais Veselības dienests no pirmā jūlija sāks apmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem skābekļa terapijas pakalpojumus.
2.jūl 2021
Samazinoties Covid-19 pacientu skaitam, arvien vairāk slimnīcās nonāk cilvēki ar hroniskas slimības paasinājumu, tāpēc, atceļot ārkārtas situāciju medicīnā, slimnīcās nebūt neiestāsies mierīgi laiki. Pacientu ar citām slimībām pieaugumu novēro gan lielākās Latvijas slimnīcas, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
1.jūl 2021
Pacientu biedrību un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī veselības nozares eksperti rosina pilnveidot medikamentu kompensāciju, vairākās slimību grupās paaugstinot kompensācijas līmeni līdz simt procentiem, kā arī noteikt griestus pacientu līdzmaksājumiem par zālēm.
30.jun 2021
Atceļot ārkārtas situāciju medicīnā, slimnīcas varēs brīvāk rīkoties ar resursiem, nekoncentrējoties tikai un vienīgi uz Covid-19 pacientu ārstēšanu. Sagaidāms, ka pilnībā varētu atjaunoties plānveida veselības aprūpe un pacienti varēs ātrāk saņemt arī ambulatoro ārstēšanu un konsultācijas.
29.jun 2021
Zāļu nepieejamības dēļ Latvijā visvairāk cieš onkoloģijas un reto slimību pacienti, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati.
28.jun 2021
“Barnahus” jeb Bērna mājas modelis ir ieviests daudzās Eiropas valstīs kā labākais risinājums vardarbības pret bērnu gadījumu izmeklēšanai. Lai arī Latvija jau pirms pieciem gadiem īstenoja pilotprojektu, lai šādu modeli ieviestu dzīvē, tomēr tikai šogad atbildīgās valsts iestādes izziņojušas Bērna mājas projekta uzsākšanu.
24.jun 2021
Kopš Latvijā novērojams ekstremāls karstums un pat naktī gaisa temperatūra nenokrītas zem plus divdesmit grādiem, strauji palielinājies pārkaršanas skarto cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība slimnīcā.
22.jun 2021
Hronisko slimību pacientiem ierobežotas veselības aprūpes pieejamības dēļ ir ielaistas un saasinājušās slimības. Tas ir risks, kas jau tuvā nākotnē palielinās mirstību ar tādām ārstējamām un novēršamām slimībām kā infarkts vai insults, onkoloģiskās slimības un citas, Neatkarīgajai norāda Latvijas Pacientu organizāciju tīkla pārstāve, Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.
21.jun 2021
Labklājības ministrija atturīgi komentē iespējamos variantus bāzes pensijas ieviešanai, tomēr ir apspriesti vairāki varianti gan par bāzes pensijas apmēru, gan par aprēķināšanas modeli. Bāzes pensijas apmērs varētu būt 109 vai 136 eiro, un to maksātu no valsts pamatbudžeta. Jāņem vērā, ka, par bāzes pensiju nosakot 136 eiro katram pensionāram, valsts pamatbudžetā papildus vajadzētu 500 līdz 700 miljonus eiro atkarībā no bāzes pensijas aprēķina mehānisma.
19.jun 2021
Ja nieru vēzi atklāj agrīnā stadijā, tas ir labi ārstējams un pacienti pēc operācijas var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un atgriezties darbā, tomēr Latvijā diemžēl aptuveni trešajā daļā gadījumu nieru ļaundabīgo audzēju atklāj novēloti. “Ielaisto nieru vēža gadījumu īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Egils Vjaters.
18.jun 2021
Latvijas iedzīvotāji, kuri, iespējams, pārslimojuši Covid-19, bet tas nav apstiprināts ar pozitīvu Covid-19 testu, pašlaik nevar saņemt Covid-19 sertifikātu. Šādu lēmumu pieņēmušas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Komisijas atbildīgās iestādes.
17.jun 2021
Labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) izteiktā ideja par iespēju samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī nopietni sašūpojusi sabiedrību – strādājošās un nodokļu maksājošās sabiedrības acīs atbalsta šim priekšlikumam noteikti nav.
16.jun 2021
Labklājības ministrijas nozares budžeta prioritātes nākamajam gadam varētu izmaksāt ap 80 miljoniem eiro. Prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksu atjaunošana, sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma palielināšana, kā arī jauni sociālie pakalpojumi.
15.jun 2021
Speciālo izglītību Latvijā saņem vairāk nekā 15 000 bērnu. Lielākā daļa mācās vispārizglītojošās skolās, kurās ir speciālās izglītības programmas vai speciālās klases. Tomēr vairāk nekā trīs tūkstoši bērnu, kuru vidū ir arī mazi, skolas vecumu nesasnieguši bērni, dzīvo internātos. Valsts kontrole revīzijā pamatoti izvirzījusi jautājumu: kāpēc bērni dzīvo institūcijās, un vai to nevar uzskatīt par “slēpto bērnunamu”?
14.jun 2021
No vairāk nekā 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas jau ir pārslimojuši Covid-19, daļai slimība atstājusi nopietnas sekas. Mediķi uzsver, ka visiem Covid-19 pacientiem, kuri pārslimojuši šo vīrusa slimību vidēji smagā un smagā formā, noteikti nepieciešama rehabilitācija, lai atgrieztos normālā dzīvē.
13.jun 2021
Jau vairāk nekā gadu mediķi strādā Covid-19 epidēmijas apstākļos. Lielā slodze izraisījusi ne tikai fizisku, bet arī morālo spēku izsīkumu.