Labklājības ministrija atturīgi komentē iespējamos variantus bāzes pensijas ieviešanai, tomēr ir apspriesti vairāki varianti gan par bāzes pensijas apmēru, gan par aprēķināšanas modeli. Bāzes pensijas apmērs varētu būt 109 vai 136 eiro, un to maksātu no valsts pamatbudžeta. Jāņem vērā, ka, par bāzes pensiju nosakot 136 eiro katram pensionāram, valsts pamatbudžetā papildus vajadzētu 500 līdz 700 miljonus eiro atkarībā no bāzes pensijas aprēķina mehānisma.
Ziņa par bāzes pensijas noteikšanu izraisījusi lielu sabiedrības interesi, tomēr pagaidām Labklājības ministrija konkrētu plānu, kā šādu pensiju ieviest, vēl nav izstrādājusi. Ideju par bāzes pensiju izziņoja bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča, norādot, ka tas būtu viens no veidiem, kā mazināt pensionāru nabadzību. Lai arī gadu no gadu pensijas tiek palielinātas, pašreizējā pensiju sistēma neapskaužamā situācijā nostāda cilvēkus ar zemiem ienākumiem, turklāt arī tos, kuri ir veikuši sociālās iemaksas un veic tās pašlaik. Eksperti norāda, ka iemaksas, kas veido nākotnes pensijas kapitālu, nenodrošina pensiju, ar ko ir iespējams iztikt.
Jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis apstiprina, ka ar bāzes pensijas modeli ir jāvirzās uz priekšu, proti, viņa vadībā ministrija no šīs idejas neatteiksies. Bāzes pensijas apmērs - 136 eiro - pienāktos visiem un papildu pensiju veidotu cilvēka darba mūžā uzkrātais, veicot sociālās iemaksas. Ministrs atzinis, ka tas ir resursu ietilpīgi, bet divu gadu termiņā tas varētu izdoties. Bāzes pensija būtu jāfinansē no valsts pamatbudžeta, bet uzkrātā darba stāža un sociālo iemaksu sadaļa - no sociālās apdrošināšanas budžeta.
Labklājības ministrija ekspertu lokā apspriedusi vairākus variantus, kā noteikt bāzes pensiju, un pamatā tas būtu saistīts ar vidējo ienākumu mediānu, kuru pašlaik izmanto minimālā ienākuma sliekšņa un minimālās pensijas aprēķinam. Viens no variantiem ir noteikt bāzes pensiju 136 eiro apmērā, otrs variants - 109 eiro apmērā. Reālākais scenārijs būtu bāzes pensiju ieviest pakāpeniski, paredzot pārejas periodu. Igaunijā jau ir noteikta šāda bāzes pensija, un tā ir 40 procentu apmērā no vidējās pensijas jeb 235 eiro.
“Pašlaik pilnīgi precīzi izstāstīt visu par bāzes pensiju vēl nevar, jo ir pietiekami daudz jautājumu, kas ministrijas iekšienē vēl jāpārrunā,” norāda Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Viņš uzsvēra, ka pavisam droši var apgalvot, ka “nevienam nekas netiks samazināts”.
Problēmjautājums par pensijām pašlaik ir saistīts ar strādājošajiem, kuri veic nelielas sociālās iemaksas. “Viņu pensija būs tuvu minimālajai pensijai, un lai mēs nākotnē nenonāktu pie situācijas, ka visiem ir vienādas pensijas - gan tiem, kuriem ir liels stāžs, bet mazas sociālās iemaksas, gan tiem, kuriem nav šī stāža, nav veiktas iemaksas, bet ir tiesības uz minimālo pensiju, jādomā ne tikai par minimālās pensijas apmēra palielināšanu, bet par to cilvēku vecumdienu nodrošinājumu, kuri strādājot tomēr to pensiju ir nopelnījuši, bet tuvu minimālās pensijas līmenim,” situāciju raksturo Ingus Alliks.
Pētot Igaunijas un Lietuvas pieredzi, eksperti nonākuši pie secinājuma, ka papildus sociālās apdrošināšanas pensijai būtu nepieciešams vienoties par bāzes pensiju no pamatbudžeta, tas ir, no valsts vispārējiem ieņēmumiem visiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz pensiju. Viens no bāzes pensijas elementiem varētu būt piemaksa par darba stāžu (pensiju piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam), kas varētu būt kā bāzes elements. Tomēr I. Alliks atzīst, ka tas tomēr ir nepietiekams (vidējais pensiju piemaksas apmērs ir ap 40 eiro). Otrs variants ir noteikt minimālo bāzes pensijas apmēru 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas, pašlaik tie būtu 109 eiro. Diskusija vēl notiek arī par to, vai bāzes pensiju ieskaitītu sociālās apdrošināšanas pensijā un maksātu no sociālā budžeta vai tomēr to izmaksātu no pamatbudžeta līdztekus nopelnītajai apdrošināšanas pensijai. Neizpaliks arī jautājuma apspriešana, vai bāzes pensiju piešķirt pilnīgi visiem pensionāriem, ņemot vērā pensijas apmēru - vai, piemēram, tiem senioriem, kuriem pensija ir zem vidējās pensijas valstī.
“Ir vairāki varianti - a, b, c un pat d, tāpēc pašlaik ir pāragri spriest, kādu variantu vai variantus Labklājības ministrija virzīs uz valdību. Tam būs būtiska finanšu ietekme,” uzsvēra I. Alliks. “Mēs jau varam sapņot skaistus sapņus, bet ja realitātē to neviens neatbalstīs… Valdības akcepts vajadzīgs.”
Labklājības ministrija nekonkretizē, kādas būtu bāzes pensijas ieviešanas izmaksas. Tas, ko apstiprina I. Alliks, ja bāzes pensijā iekļautu pensiju piemaksu, tad papildus nepieciešamie līdzekļi samazinātos par 150 miljoniem eiro, kuri pašlaik gadā tiek novirzīti pensiju piemaksām no valsts pamatbudžeta.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns aprēķinājis, ka gadījumā, ja bāzes pensiju nosaka 109 eiro apmērā, papildu izmaksas būs 580 miljoni eiro. Ja pensiju piemaksas tiktu ietvertas kā bāzes pensijas sastāvdaļa, tad papildu izdevumi būtu nedaudz mazāki - ap 413 miljoni. Ja bāzes pensiju noteiktu 136 eiro apmērā, tad kopējās papildu izmaksas jau sniedzas virs 700 miljoniem eiro. Ja pensiju piemaksas ietvertu bāzes pensijā, tad papildu izdevumi būtu ap 500 miljoniem eiro. Tātad variants, par ko runā labklājības ministrs G. Eglītis, ir vismaz 500 miljonu vērtībā.
“Ja skatāmies uz šo bāzes pensiju, tad tā būtu godīgāka sistēma pret tām personām, kuras ir uzkrājušas pensiju kapitālu, ko nevar izmantot tādēļ, ka nav pietiekams stāžs, kā rezultātā viņas saņem sociālā nodrošinājuma pensiju - tādu pašu kā personas vispār bez stāža,” stāsta P. Leiškalns. Eksperts uzskata, ka noteikti ir jāatjauno pensiju piemaksas, kā arī jāapspriež jautājums, kā labot netaisnību pret tiem pensionāriem, kuri pārejas periodā, kas sakrita arī ar ekonomikas transformācijas periodu, strādāja par zemu atalgojumu vai nebija nodarbinātas, īpaši lauku reģionos.
