Mediķu arodbiedrība: māsu palīgiem un sanitāriem algu kāpums netiek paredzēts

PIKETI. Mediķu protesta akcijas vienmēr bijušas daudzskaitlīgas – tikai tā pēdējos gados izdevies pārliecināt politiķus, ka jāpalielina veselības nozarē strādājošo algas © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir neapmierināta ar Veselības ministrijas īstenoto politiku mediķu atalgojuma palielināšanā, tāpēc sākusi arodorganizācijas biedru aptauju par iespējamām pirmsstreika sarunām.

“Ja mēs neradīsim skaidrību par to, ka arī jaunākajam medicīniskajam personālam - māsu palīgiem un sanitāriem - atalgojums pieaugs jau nākamgad, streika sarunas būs neizbēgamas,” Neatkarīgajai uzsver Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.

Arodbiedrība saņem sūdzības

Mediķu arodbiedrība sākusi savu biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām, jo ir saņēmusi sūdzības no Veselības ministrijas pakļautībā esošo iestāžu darbiniekiem, kuriem atalgojums nav palielināts kopš 2009. gada, Neatkarīgajai apliecināja Līga Bāriņa. Arodbiedrības biedri jau pauduši arī sašutumu par ministra un ministrijas diskriminējošo attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem.

“Mūsu galvenā rūpe ir par jaunāko medicīnisko personālu, kas veselības nozarē ir viszemāk atalgotais, proti, māsu palīgiem un sanitāriem, kā arī citiem darbiniekiem, kuri strādā medicīnā,” stāsta Līga Bāriņa. Arodbiedrībā norāda, ka nākamo divu gadu laikā šiem medicīnas darbiniekiem atalgojuma palielinājums vispār nav paredzēts.

“Ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā un sagaidāmo cenu kāpumu, tas ir nepieņemami, ka veselības ministrs pašlaik atsakās detalizēti apspriest jautājumu par atalgojuma pieaugumu jaunākajam medicīniskajam personālam

un atbalsta jeb tehniskajam personālam, jo, lūk, jāgaida jaunais darba algas modelis,” uzsver arodbiedrības pārstāve. Tajā pašā laikā valdību veidojošo partiju koalīcija atbalsta dažādus naudas izlietošanas plānus medicīnā, atvēlot tiem miljonus eiro, labi zinot, ka galvenā problēma veselības nozarē ir cilvēkresursu trūkums.

VAI STREIKS? “Ja mēs neradīsim skaidrību par to, ka arī jaunākajam medicīniskajam personālam - māsu palīgiem un sanitāriem - atalgojums pieaugs jau nākamgad, streika sarunas būs neizbēgamas,” saka Līga Bāriņa, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Pirmsstreika sarunas būs

Jaunajā ārstniecības personu atalgojuma modelī arodbiedrība saskata Veselības ministrijas “diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem”, tāpēc ir uzsākusi arodbiedrības biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām, kā arī lai noskaidrotu problēmjautājumus, kuri ir arodbiedrības biedriem saistībā ar atalgojumu. L. Bāriņa sacīja, ka konkrētu lēmumu par streiku pieņems augustā arodbiedrības padomes sēdē, kad būs apkopoti biedru viedokļi. “Es vēlos uzsvērt, ka veselības aprūpe ir multidisciplinārs komandas darbs un bez māsu palīgiem un sanitāriem veselības aprūpe nevar pastāvēt. Kamēr mums nebūs skaidrība, kāds atalgojuma pieaugums sagaida māsu palīgus un sanitārus jau nākamgad, mēs no pirmsstreika sarunu uzsākšanas neatkāpsimies,” saka L. Bāriņa.

Arodbiedrība norāda, ka nākamā gada līdzekļu pieprasījumā Veselības ministrija nav iekļāvusi atalgojuma pieaugumu jaunākajam medicīniskajam personālam, savukārt ārstiem un māsām tas ir plānots aptuveni deviņu procentu apmērā. “Mūsu prasība ir nākamgad ārstiem un māsām darba algu palielināt par vismaz desmit procentiem, bet jaunākajam medicīniskajam personālam - par vismaz pieciem procentiem,” tā L. Bāriņa.

Veselības ministrija prasa papildus 80 miljonus

Veselības ministrijas informācija liecina, ka jauno mediķu atalgojuma modeli plānots ieviest pakāpeniski - līdz 2023. gada 1. janvārim. No 2022. gada 1. janvāra plānots noteikt atalgojuma mainīgo daļu, izstrādāt vadlīnijas un ieviest individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritērijus. Jaunā modeļa ietvaros Veselības ministrija piedāvā atalgojumu palielināt mēreni katru gadu, piemēram, ārstiem ikgadēji to palielinot par 11,5 procentiem, līdz tas 2027. gadā sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā. Māsām atalgojumu plānots palielināt par 12 procentiem. Veselības ministrijas ziņojumā teikts, ka arī ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām alga palielināsies par pieciem procentiem (2019. gadā šī alga bija 799 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet 2027. gadā tai jāsasniedz 1096 eiro).

Nākamajam gadam Veselības ministrija prioritāšu īstenošanai papildu finansējumu prasa arī jaunā mediķu algu modeļa ieviešanai - 80 miljonus eiro. Precīzu šīs naudas sadalījumu pagaidām nav izdevies noskaidrot, līdz ar to nav iespējams atbildēt uz jautājumu, vai un kāds algas palielinājums sagaida māsu palīgus un sanitārus nākamgad.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais